Pēc vairākām karantīnā pavadītām nedēļām prieku par izslimoto Covid-19 reizēm mēdz nomākt jauna problēma. Ir cilvēki, kas baidās no tiem, kas slimību pārdzīvojuši. Bažas variē no aizdomīgiem skatieniem līdz atteiktiem projektiem darbā, tomēr kaut neliela pieredze ar to bijusi visiem, kurus Re:Check intervēja. Tāpēc nolēmām skaidrot, kāpēc no tiem, kas izslimojuši Covid-19, nav jābaidās.

Facebook popularitāti guvis kāds no angļu valodas tulkots ieraksts, kurā uzskaitīti ASV prezidenta pēdējā laika it kā labie darbi. Cilvēki ar to dalās, lai gan tajā paustie apgalvojum ir nepatiesi vai būtiski sagrozīti.

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Nepilnu divu diennakšu laikā 3000 cilvēki Facebook dalījās ar ierakstu, kurā norādīts uz Vācijas valdības finansiālo atbalstu tās iedzīvotājiem, kritiski jautājot – un Latvijā? Taču ierakstā paustā informācija tikai daļēji atbilst patiesībai un labumi ir pārspīlēti.

Deputāts Armands Krauze (ZZS) Saeimas sēdē pauda viedokli, ka Covid-19 statistika pasaulē un Latvijā tiek manipulēta un ārkārtas situācija, kā arī veselības aprūpes pieejamības ierobežojumi Latvijā neesot bijuši vajadzīgi. Viņš aicināja Latvijā mainīt attieksmi pret Covid-19, jo efektīvas vakcīnas pret to nebūšot. Šo viedokli deputāts pamatoja ar apgalvojumu, ka efektīva neesot arī citas elpceļu slimības – gripas – vakcīna.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

“Dīvaina epidēmija. Slimo elite, valdība, ārsti. Bet universālveikalu kasieres – neslimo. Nemirstīgas?” – ar šādu un līdzīgiem ziņojumumiem dalās Facebook lietotāji. Vienā no ierakstiem minēts, ka pārdevēju un kasieru bēru neesot nevienā valstī. Tā, protams, nav. Ārvalstu presē ziņots par daudziem gadījumiem, kad saslimuši un bojā gājuši pārdevēji.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Vien dažas stundas pēc jaunās lietotnes Apturi Covid prezentācijas sociālajos portālos parādījās ieraksti, kuros paustas bažas, ka lietotne ievāc privātus datus, piemēram, kontaktu sarakstu telefonā. Lietotnes privātuma politikā nav norādīts, ka šada informācija tiktu apkopota, un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), kas ir lietotnes datu pārzinis, apstiprina, ka šadu informāciju nelieto.