Ventspils trīs gadus mēģina īstenot apvērsumu izglītības sistēmā: līdzīgu tam, kādam 2018. gadā vajadzētu sākties visās Latvijas skolās. Rezultāti šķietami uzlabojas, bet ne tik pārliecinoši, lai kalpotu kā pierādījums reformas skeptiķiem.

No 2018.gada Latvijas skolās bērnus mācīs citādi: domāt, nevis iekalt. Raizes rada gan īsie reformas termiņi, gan atbilžu trūkums, kā tas notiks.

Aiz pseidoziņu portāliem Latvijas internetā pagaidām vīd nevis partijas vai Kremlis, bet klikšķu paaudzes biznesmeņi.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti Iveta Grigule (ZZS) un Andrejs Mamikins (Saskaņa) apgājuši Eiropas Parlamenta (EP) aizliegumu interešu konflikta dēļ nodarbināt savus radiniekus, praksē iekārtojot viens otra ģimenes locekļus.

Sākšu ar atzīšanos – vēl nesen biju aizmirsusi par Ivetas Grigules eksistenci (ja jūs arī, viņa ir Eiroparlamenta deputāte no ZZS).

Negribas pārspīlēt, ka būtu daudz ievērības cienīgu atmiņu no laika pirms viņas ievēlēšanas EP. Uzmācīgas un bezgaumīgas priekšvēlēšanu kampaņas, KNAB izmeklēšanas, no kurienes nauda. Arī Andra Bērziņa iebīdīšana par Valsts prezidenta kandidātu, bet to par sasniegumu nosaukt nevaru.

Minimālās algas palielināšana ir vienīgais veids, kā panākt, lai mazkvalificētiem darbiniekiem vairāk maksā uzņēmumi, kas to var atļauties, bet nedara. Savukārt vairāk naudas uz rokas mazo algu saņēmējiem ļautu paturēt lielāks neapliekamais minimums un mazāks nodokļu slogs, kas viņiem ir lielāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Latvijā 10% skolēnu neiegūst vidējo izglītību – un iekrīt darba tirgus zemāk atalgotajā galā. Re:Baltica pēta, ko situācijas uzlabošanai var darīt viņi paši, darba devējs – un valsts.

Ne tik tālā nākotnē, puse no visiem strādniekiem būs pirmspensijas vecuma cilvēki. Tā ir vienīgā grupa, kura Latvijas darba tirgū aug. Šobrīd viņi cieš gan no mazām algām, gan diskriminācijas.

Izskatās, ka daži Rīgas baņķieri pacēluši noziedzīgus finanšu pakalpojumus jaunā līmenī un sākuši nodot franšīzē pamācības krāpšanā.

No vairākām nerezidentu apkalpošanā specializētām Latvijas bankām noplūduši dokumenti liecina, ka ar to darbinieku līdzdalību tapušas instrukcijas klientiem, kā izmantot ar bankām saistītas, ārzonās reģistrētas “tukšās” kompānijas, lai atmazgātu naudu vai izvairītos no nodokļu nomaksas.