Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Saeimas deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) svētdien sociālajā tīklā Twitter rakstīja par klimata pārmaiņām. Deputāts norāda – klimata pārmaiņas esot bijušas un būs un cilvēkiem nevajadzētu pārspīlēt savu nozīmi. Dombravas paustais ir maldinošs, tas ir pretrunā ar zinātnieku secinājumiem, Latvijas nostāju un viņa paša balsojumu Saeimā.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, autors melo

Rīdzinieki stāsta – Granīta iela Rīgā, Latgales priekšpilsētā pie Stopiņu novada robežas, ir bīstama vieta gājējam. Tur nav ne ietvju, ne apgaismojuma. Pie autobusu pieturas nav arī gājēju pārejas, lai gan satiksme tur ir intensīva. Par to sižetu izveidoja kanāla TV3 raidījums Bez Tabu. Raidījumā Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāve Ilze Dimante atbildēja, ka gājēju pāreju šobrīd nav iespējams ierīkot, jo saskaņā ar normatīviem vispirms jābūt izbūvētai ietvei. Re:Check šo izteikumu pārbaudīja pēc lasītāja Jevgēnija lūguma un konstatēja – tas nav patiess.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Lai pievērstu uzmanību smagajam nodokļu slogam, jūnija beigās Latvijas Restorānu biedrība medijos izplatīja paziņojumu, apgalvojot, ka situācijai nemainoties, “tuvāko gadu laikā tiks slēgti 738 restorāni un bezdarbnieku rindas papildinās vismaz 11 tūkstoši cilvēku”. Dažas dienas vēlāk intervijā ar biedrības vadītāju Jāni Jenzi laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze apdraudēto restorānu skaits jau bija izaudzis līdz tūkstotim. Tomēr, lai arī nozarē redzamas grūtības samaksāt nodokļus, šāds scenārijs ar uzņēmumu masveida slēgšanu nav reālistisks un to faktiski apstiprina arī aprēķinu veicējs.

Puspatiesība- apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Veselības ministrija (VM) nodevusi apspriešanai alkohola patēriņa mazināšanas plānu. Tas līdz ar citiem priekšlikumiem paredz būtiski ierobežot alkohola reklāmu. Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa intervijā Latvijas Radio kritizēja šo ieceri. Viņa norādīja, ka Latvijā jau pastāv reklāmas ierobežojumi stiprajam alkoholam, bet tā patēriņš visu laiku audzis. Tas ļaujot secināt, ka reklāma tiešu ietekmi uz alkohola patēriņu neatstāj. Liepiņa savos izteikumos nav precīza.

Puspatiesība – apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība), uzsverot reformu nepieciešamību kā nosacījumu pedagogu algu palielināšanai, kā pozitīvo piemēru atkārtoti minējis Igauniju – tur skolotāju atalgojums esot lielāks sakārtotas sistēmas, mazāka skolu un skolotāju skaita dēļ. Tā kā premjers Igauniju šādā kontekstā slavē ne pirmo reizi, Re:Check nolēma viņa teikto pārbaudīt un konstatēja, ka Kariņa vēstījumā pieļautas vairākas neprecizitātes. Turklāt ir noklusēts būtisks fakts, proti, algas ir lielākas ne tikai skolu sistēmas reformu, bet arī ik gadus valsts piešķirtā ievērojamā papildfinansējuma dēļ.

Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Pēc ilgstošām debatēm Saeimas deputāti 20.jūnijā piekrita turpināt virzīt ieceri akcīzes nodokļa samazināšanai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 15%. Viena no astoņiem deputātiem, kas balsoja pret šo ieceri, bija Ļubova Švecova (Saskaņa). Arguments, ka Igaunija samazinās akcīzes nodokli, tādēļ Latvijas pierobeža varētu zaudēt kaimiņvalsts alkohola tūristus un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus, viņu nepārliecināja. Savu pozīciju viņa aizstāvēja arī no Saeimas tribīnes, taču izmantoja kontekstam neatbilstošus un tādējādi maldinošus datus.

Rīgas pašvaldības sabiedrisko attiecību portāls riga.lv pēdējos četros gados vismaz 400 000 eiro pilsētnieku naudas izmaksājis “savējiem” jeb partijai Saskaņa pietuvinātajiem, liecina Re:Baltica iegūtie nodibinājuma valdes sēžu protokoli un algu saraksti.

Maskavā un tās apkaimēs darbojas „melnie kreditori” – mikrofinanšu organizācijas, kas ar maldināšanas palīdzību pārņem parādnieku mitekļus. „Meduzai” izdevās apzināt ap 500 dzīvokļu, kurus īpašnieki bez tiesas lēmuma ir zaudējuši pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr shēma neaprobežojas tikai ar vienkāršu dzīvojamās platības „izspiešanu” – iespējams, tas ir tikai viens no elementiem starptautiskā naudas atmazgāšanas sistēmā. „Meduzas” speciālkorespondents Ivans Golunovs noskaidrojis, kā šī sistēma darbojas.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē izveidota faktu pārbaudes un sociālo tīklu laboratorija Re:Check. Tā nodarbosies ar politiķu un citu sabiedriski ietekmīgu personu, un organizāciju izteikumu patiesuma pārbaudi, dekonstruēs melus sociālajos tīklos un pētīs to tendences Latvijas informatīvajā telpā.