Kas piedrazo internetu par Baltiju krieviski?

Baltijas valstīs strādājošais Baltnews pastarpināti pieder Krievijas propagandas holdingam Rossiya Segodnya.

Neeksistējoši žurnālisti un 300 – 500 eiro alga ir prokremliskākā Latvijas krievu izdevuma realitāte.

Bieži dzird sūdzamies, ka trūkst kvalitatīvas žurnālistikas. Tā arī ir, jo kvalitatīva žurnālistika prasa daudz laika un naudas. Ko mums prasīja pētījums “Jaunā skola“?

1 gads, 10 cilvēki, 7 raksti, vairāk nekā 35 intervijas, 1208 kilometri un vēl.

Ja jums patīk mūsu darbs, atbalstiet Re:Baltica kaut vai ar piecu eiro ziedojumu. Jūsu atbalsts iedvesmo mūs turpināt iesākto!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Vai skolotāji pēc algu reformas saņem vairāk? Izpētiet datu kartes un citus rakstus mūsu pētījumā Jaunā skola.

Atalgojuma ziņā starp Latvijas skolotājiem valda milzu nevienlīdzība. Pedagogs vislabāk atalgotajā skolā Latvijā, Mārupes vidusskolā, saņem vidēji 1204 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, kamēr Varakļānu novada Stirnienes pamatskolā nepilnus 239 eiro. Taču arī viņu slodzes ir dramatiski atšķirīgas: Stirnienē uz vienu skolotāju ir divi skolēni, un tā nebūt nav vienīgā tāda Latvijas skola, liecina Re:Baltica datu karte pēc Izglītības un zinātnes ministrijā iegūtajiem datiem par pedagogu faktisko atalgojumu un skolēnu skaitu.

Katru gadu no Latvijas arodskolām bez atestāta pazūd ap 5000 audzēkņu, lielākoties jauni vīrieši. Latvijas izžūstošajam darba tirgum tas ir milzīgs skaitlis. Kāpēc tā notiek un kur viņi paliek?

Skolotāju algu lielumu Latvijā nosaka ne tikai skolas lielums, bet arī pašvaldības dāsnums: bagātākās piemaksā, lai pievilinātu labākos, pārējās galvenokārt tāpēc, lai skolas nenāktos slēgt. Vislielākās procentuālās piemaksas ir Mārupē un Ropažos, bet gandrīz sestā daļa izvēlējusies nepiemaksāt neko, liecina Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” izveidotā datu karte ar pedagogu atalgojumu pēc reformas.

Ja esat skolotājs, tad finansiāli visienesīgāk ir strādāt Mārupes, Olaines un Ādažu novados, bet vismazāk saņem skolotāji Raunas, Aglonas un Durbes novados, liecina Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” izveidotā datu karte ar pedagogu vidējo atalgojumu pēc reformas visās Latvijas pašvaldībās.

Bauskas novada skolu reforma ir labs piemērs, kā stratēģiski lemt par pustukšo skolu slēgšanu. Tomēr arī Bauskā daļēji uzvarēja emocijas. Ja reformu īstenotu līdz galam, pašvaldība gadā ietaupītu miljonu, skolotāji saņemtu 1000 eiro mēnesī, bet bērni – labāku izglītību.