Pirms pāris mēnešiem sociālos medijus pārskrēja vakcīnu noliedzēju izplatīta ziņa, ka vakcinācijas centrā pēc potes miris vīrietis. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nepatieso ziņu noliedza, un Veselības ministrija vērsās policijā. Taču tā kriminālprocesu ierosināt atteikusies, jo neesot konstatēta sabiedriskās kārtības traucēšana. Toties gan policija, gan Valsts drošības dienests (VDD) sācis pārbaudi par vakcinācijas pretinieka Jāņa Pļaviņa izplatītajiem draudiem izpildīt nāves sodu augstākajām amatpersonām, ārstiem un žurnālistiem.

Facebook lietotāji aktīvi dalās ar ierakstu, kurā teikts, ka kāda anonīma Latvijas Onkoloģijas centra mediķe apgalvo: vakcīnas pret Covid-19 izraisot onkoloģiskās saslimšanas. Ierakstā paustajam nav nekāda pamata – publicētā telefonsaruna, visticamāk, nāk no Krievijas, savukārt apgalvojums, ka vakcīnas izraisot saslimšanu ar vēzi, ir bez jebkādiem pierādījumiem.

Facebook populāri kļuvuši video, kuros it kā esot redzams, kā Francijas žandarmi un policisti pievienojas protestētājiem pret obligāto vakcināciju. Taču izplatītajos video nekā tāda nav – vienā kārtībsargi redzami protesta gājiena priekšgalā, lai kontrolētu tā maršrutu, bet otrs filmēts pagājušogad, kad viņi atbalstīja mediķus, kas vērsās pret resursu trūkumu veselības aprūpē. 

Vairākas valstis jau labu laiku īsteno vakcīnu miksēšanas stratēģiju – pirmā deva ar viena ražotāja vakcīnu, otrā – ar cita. Šādas pieejas efektivitāti apstiprina vairāki pētījumi. Tagad vakcīnu jaukšanu atzinusi arī Latvijas Imunizācijas valsts padome, taču cilvēkiem, kas šādā veidā jau vakcinēti, tikt pie imunitāti apliecinošā sertifikāta arvien ir grūti.

Maijā mediji ziņoja, ka Eiropas Savienība nolēmusi vairs neiepirkt AstraZeneca vakcīnas. To Rīga TV24 raidījumā  Ziņu Top 14.jūlijā komentēja bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (Kustība Par!). Viņa norādīja, ka tas ir pārsteidzīgi, tajā skaitā tāpēc, ka AstraZeneca vakcīna piedāvājot labāku aizsardzību pret Covid-19 izraisošā vīrusa delta variantu nekā Pfizer/BioNTech vakcīna. Taču tā nav – gan tolaik, gan šobrīd pieejamie pētījumu dati liecina par pretējo.

Pusotrs tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar viltotu amerikāņu politiķa, diplomāta un bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera citātu par piespiedu vakcināciju. Nav nekādu pierādījumu, ka Kisindžers kādreiz būtu runājis par piespiedu vakcināciju kā peļņas iespēju un pirmo soli cilvēku pakļaušanai.

Pēdējās nedēļās sociālajos medijos aktīvi apspriesti Rīgas ielās izvietotie stabiņi un to apkopes izmaksas. Atsevišķos Facebook ierakstos to tīrīšanas izmaksas krietni pāspīlētas, apgalvojot, ka tās varētu sasniegt no 400 tūkstošiem līdz 1,7 miljoniem eiro. Patiesībā Rīgas dome uz gadu noslēgusi līgumu, kas paredz, ka par stabiņu apkopi tērēs 34 tūkstošus eiro. Līgums neparedz iespēju maksāt vairāk. 

Vairāk nekā pusotrs tūkstotis Facebook lietotāju dalījušies ar ziņu, ka no Rūjienas uz Vidzemes slimnīcu neilgi pēc vakcinācijas ar smagām blaknēm transportēts kāds 15 gadus vecs puisis. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) to noliedz.

Facebook satraukumu radījis ieraksts par it kā Latvijā iepriekš nenovērotu indīgu zirnekļu sugu, kas migrējot uz Latviju un esot bīstama – cilvēki pēc koduma varot pat zaudēt roku vai kāju. Dabas pētnieki mierina, ka satraukumam nav pamata – konkrētās sugas zirnekļi Latvijā ir jau vismaz 15 gadus, cilvēkam var iekost, ja jūtas apdraudēti, bet to kodumi nav bīstamāki par lapsenes dzēlienu.