Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta

Facebook pāris dienās lielu ievērību guvis ieraksts par to, ka “5 pašvaldības policijas pārstāvji rakstīja protokolu vecām tantiņām, kas tirgoja ābolus, gailenes un puķes”. Re:Check noskaidroja, ka pēdējo piecu gadu laikā Rīgas pašvaldības policija šādus sodus piemērojusi nav. Savukārt aprakstītais gadījums noticis pirms 6 gadiem, nevis, kā apgalvo ieraksta autors, “šodien pusdienas pārtraukumā”.

Sociālajos medijos sācies “otrais vilnis” maldinošai informācijai par pretmalārijas medikamenta hidroksihlorohīna iedarbību cīņā pret Covid-19. Informācijas izplatīšanā jau atkal piedalījies ASV prezidents Donalds Tramps. Arī Latvijā vairāki simti lietotāju dalījās ar video Facebook, līdz sociālais medijs to dzēsa. Re:Check skaidro, kas līdz šim izpētīts par zālēm.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook lielu atsaucību guvis ieraksts, kur kāds lietotājs pauž, ka Berlīnē protestos pret Covid-19 ierobežojumiem piedalījušies 1,3 miljoni protestētāju. Mediji par to nerakstot. Viņam nav taisnība ne saistībā ar protestētāju skaitu, ne pārmetumu medijiem.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Vairāk nekā tūkstotis cilvēku dalījušies ar Facebook ierakstu, kurā minētas bažas, vai Covid-19 testi nerada kādus veselības riskus. Pausts, ka ar kociņu, ar ko paņem izmeklējumu, var traumēt sieniņu, kas norobežo smadzeņu šķidrumu no asinīm. Ieraksta autore pauž, ka tādējādi it kā smadzenēs var nonākt infekcijas. Re:Check noskaidroja, ka tā nav patiesība.

Noteiktām grupām atcelsim nekustamā īpašuma nodokli, nodrošināsim iespēju ar pašvaldību sazināties krieviski un pilsētas 1.slimnīcai atjaunosim neatliekamās palīdzības statusu. Šie ir daži no konkrētiem, taču maldinošiem solījumiem politisko partiju Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu programmās.

Sākumā tas šķita nenopietni. 2017.gada nogalē kādā ASV interneta forumā anonīms lietotājs sāka publicēt mīklainus ziņojumus, parakstoties ar vienu burtu – Q. Burts izvēlēts kā mājiens, ka šim cilvēkam ir augstākās pakāpes pielaide valsts noslēpumiem – tātad viņš zina vairāk nekā citi. Q nekonkrētos ierakstos runāja par sātanistiem, kas patiesībā pārvaldot ASV, seksuāli izmantojot bērnus, dzerot viņu asinis un pretojoties ASV prezidentam Donaldam Trampam, kurš ar viņiem slepeni cīnās. Lai gan QAnon (reizēm arī 17Anon) teorija ir dīvaina un bez nekādiem pierādījumiem, tās piekritēju loks strauji aug un nu jau izvērsies simtiem tūkstošu cilvēku plašā kustībā. Tai ir atbalstītāji arī Latvijā un citur ārpus ASV.

Sociālais medijs TikTok, kas piedāvā nebeidzamu plūsmu ar izklaidējošiem deju, mājdzīvnieku un parodiju video, ierauts dažādos gan ar politiku, gan datu drošību saistītos skandālos. Tai tiek pārmesta Ķīnai neērtas informācijas cenzēšana, taču interneta drošības eksperti norāda uz vēl kādu aspektu – atsevišķas TikTok funkcijas liek domāt par lietotāju datu ļaunprātīgu ieguvi.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajos medijos tiek izplatīta ziņa, ka, piekrītot pievienot mirušā nāves cēlonim diagnozi Covid, tuviniekiem pašiem nebūs jāsedz bēru izdevumi – tie tikšot apmaksāti. Atbildīgās iestādes Re:Check norāda – apgalvojums par Covid-19 pacientu apglabāšanu par brīvu neatbilst patiesībai un tam nav pierādījumu. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uzsver, ka nāves cēlonis nevar tikt izdomāts un līdz šim visiem ar Covid-19 bojāgājušajiem diagnoze bijusi laboratoriski apstiprināta.