Mediju telpā plaši izskanēja ziņa, ka Vakcinācijas biroja vadītājai Evai Juhņēvičai par 40 dienām izmaksāti vairāk nekā 10 tūkstoši eiro. Vēstījums ir maldinošs, jo patiesībā tas ir atalgojums “uz papīra” par vairāk nekā divu mēnešu darbu un atbilst vēl konkursa laikā solītajam. Taču pārpratumi radušies, jo neprecīzu informāciju izplatījuši pašas Veselības ministrijas (VM) pārstāvji, turklāt divreiz un “abos virzienos” – vispirms norādot, ka alga ir lielāka, pēc tam – ka daudz mazāka nekā patiesībā.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Populārs kļuvis Facebook ieraksts, kurā teikts, ka Zviedrijas valdība ir aizliegusi 5G mobilo sakaru tehnoloģijas visā valsts teritorijā. Tā nav taisnība.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Facebook vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku dalījušies ar apgalvojumu, ka AstraZeneca Covid-19 vakcīnas pētījumi ar bērniem pārtraukti, jo esot konstatēti nāves gadījumi. Tā nav taisnība – bērnu vakcinācija pētījumā apturēta saistībā ar informāciju par retiem trombu veidošanās gadījumiem pieaugušajiem.

Teju četri tūkstoši cilvēku Facebook dalījušies ar video, kurā no dažādiem avotiem sakompilēta maldinoša informācija par Covid-19 vakcīnām. Iekļauti nepatiesi apgalvojumi par nāvēm no vakcīnas un citām blaknēm, ko tā it kā varot izraisīt.

Latvijā vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku dalījušies ar citās valstīs populāra ieraksta tulkojumu, kurā apgalvots, ka vakcīnas sastāvā esošie smagie metāli ļauj ar ķermeņa temperatūras skeneri noteikt, vai cilvēks ir vakcinējies. Patiesībā vakcīnas sastāvā nav smago metālu un nav ierīces, kas ļautu no malas noteikt, vai cilvēks to saņēmis. 

Daudzi Facebook lietotāji lasa un padod tālāk ierakstus, kuros runāts par simtiem un tūkstošiem Eiropas valstīs it kā vakcīnu dēļ mirušiem un smagi cietušiem cilvēkiem. Tajos paustais nav taisnība – šie skaitļi atspoguļo zāļu uzraugiem sniegto informāciju par iespējami aizdomīgām nāvēm un veselības traucējumiem neilgi pēc vakcīnu saņemšanas, nevis datus par apstiprinātām vakcīnu blaknēm. Netiek arī norādīts, ka šādus ziņojumus var iesniegt jebkurš un ka absolūti lielākajā daļā zāļu uzraugi saistību ar vakcīnām nav konstatējuši. Trūkst arī konteksta – letālu vai smagu blakņu gadījumi ir ārkārtīgi reti, jo līdz šim Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs izmantoti jau 82,6 miljoni vakcīnu devu, bet Lielbritānijā – vairāk nekā 35 miljoni. Latvijā līdz šim ziņots par septiņiem cilvēkiem, kas miruši 3 līdz 17 dienu laikā pēc vakcinācijas – sešos gadījumos saikne ar vakcīnu nav konstatēta, vienā izvērtēšana vēl turpinās.