Seši simti Facebook lietotāju divu dienu laikā dalījušies ar ierakstu, kurā apgalvots, ka Latvijā pastnieki, piegādājot klientiem pensiju, nāk pie viņiem medicīnas darbinieku pavadījumā un draud pensiju neizsniegt, kamēr cilvēks nevakcinējas. Tā nav taisnība, apliecina Latvijas Pasta pārstāvis.
Vairāk nekā divi tūkstoši Facebook lietotāju Latvijā dalījušies ar ierakstu, kurā teikts, ka Pfizer izpilddirektors neesot vakcinējies pret Covid-19. Kā pierādījums ierakstam pievienota gadu veca intervija, turklāt nevis ar Pfizer, bet gan ar BioNTech uzņēmuma izpilddirektoru. Gan Pfizer, gan BioNTech uzņēmumu vadītāji tagad ir pilnībā vakcinēti.
Sociālajos medijos tiek izplatīti apgalvojumi, ka Singapūrā veikta Covid-19 pacienta autopsija un atklājies, ka šī slimība ir nevis vīruss, bet gan baktērija, kas turklāt esot viegli ārstējama ar aspirīnu. Nekas no tā neatbilst patiesībai.
Arī Latvijas Facebook vidē aktīvi tiek izplatīti vairāki ieraksti, kuros stāstīts par it kā masveidā no sirds slimībām kritušajiem sportistiem no dažādām valstīm. Ierakstos apgalvots, ka tas saistīts ar Covid-19 vakcināciju. Taču šādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata.
Sociālā medija Facebook lietotāji Latvijā dalās ar ierakstu, kurā pausts, ka Ļubļanas universitātes slimnīcas (UKCL) virsmāsa nākusi klajā ar “patiesību” par Covid-19 vakcīnām, it kā atklājot, ka daļa no tām ir placebo, bet daļa saturot onkoloģisko gēnu, kas veicina vēža attīstību. Nekas no tā nav taisnība, un ierakstā redzamā sieviete nav UKCL virsmāsa.
Arī Latvijā tiek izplatīta viltus ziņa, kurā apgalvots, ka Vācijas klīnikas direktors Tomass Jendgess atņēmis sev dzīvību un atstājis garu pirmsnāves vēstuli. Tajā viņš esot apšaubījis Covid-19 vakcīnu drošību. Taču nav nekādu pierādījumu tam, ka ārsts atstājis šādu vēstuli, turklāt iepriekš viņš publiski izteicās par vakcīnu efektivitāti cīņā ar vīrusu. Ar šo viltus ziņu dalās arī Facebook lietotāji. Kādā vietnē norādīts, ka tur šo ziņu lasījuši vairāk nekā četrus tūkstošus reižu.