Arī Latvijas Facebook vidē aktīvi tiek izplatīti vairāki ieraksti, kuros stāstīts par it kā masveidā no sirds slimībām cietušiem sportistiem dažādās valstīs. Ierakstos apgalvots, ka tas saistīts ar Covid-19 vakcināciju. Taču šādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata.
Piemēram, vairākos ierakstos šādi apgalvojumi pausti par futbolistiem. Tas tiek saistīts ar Covid-19 vakcināciju:
“Izskatās, ka v’akcinētajai futbola superzvaigznei (Sergio Aguero) spēle ir beigusies. Saļima uz laukuma, sirds neizturēja.”
un
“Kārtējais futbolists mistiski spēles laikā nokrīt un mokās.
Protams, v’akcīna nav pie vainas.”
Novembra beigās šiem apgalvojumiem veltīts arī kāds raksts, kas publicēts kādā Latvijas dezinformācijas vietnē. Tajā teikts:
“Tas kļūst aizvien uzkrītošāk – neparastais sirds problēmu pieaugums sabiedrībā un īpaši labi to var redzēt uz sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem un arī sportistiem, kas pēdējā laikā ļimst kā mušas. Kas tad īsti notiek? Un tā turpinās acīmredzamais – neticamais, jeb režīma un mediju noliegtā injekciju iedarbība.”
Taču vismaz divi no rakstā pieminētajiem sportistiem nemaz nebija vakcinēti. Piemēram, rakstā minēts Dānijas izlases spēlētājs Kristians Eriksens, kurš saļima Eiropas čempionāta finālturnīra spēles laikā šogad jūnijā. Milānas Inter direktors Džuzepe Marota pēc šī atgadījuma norādīja, ka Eriksenam nebija Covid-19 un viņš nebija vakcinēts. Tāpat rakstā pieminēts arī Čārlijs Vaiks – Wigan Athletic kluba spēlētājs, kurš sirds problēmu dēļ nonācis slimnīcā. Sociālajos medijos uzreiz pēc šī atgadījuma parādījušās spekulācijas, ka tas it kā esot saistīts ar Covid-19 vakcināciju. Wigan šos apgalvojumus atspēkoja, norādot, ka Vaiks nebija vakcinēts pret Covid-19.
Re:Check apgalvojumus par sportistiem, kas ciešot it kā vakcīnu dēļ, lūdza komentēt Starptautiskajai Futbola federācijai (FIFA). Federācijas pārstāvis rakstiski atbildēja, ka FIFA nav informēta par sirdsdarbības apstāšanās epizožu skaita pieaugumu, un nevienā no gadījumiem nav apstiprināta saistība ar Covid-19 vakcīnu.
Lielbritānijas labdarības organizācija Cardiac Risk in the Young (CRY), kas finansē medicīniskos pētījumus un atbalsta sirds slimību skartu jauniešu ģimenes, vēl pirms pandēmijas – 2018.gadā – ziņoja par desmit gadu pētījuma rezultātiem, kuros secināts, ka futbolistu pēkšņa nāve no sirds slimībām bija biežāka nekā sākotnēji domāts. “Neskatoties uz skrīningu, sirdsdarbības traucējumi joprojām ir galvenais futbolistu nāves cēlonis,” toreiz teica profesors Sandžajs Šarma, CRY kardiologs un vadošais sporta kardiologs Londonas Seintdžordžas universitātē.
Par sportistiem izplatītajos ierakstos viņu veselības problēmas nereti ir sagrozītas vai pārspīlētas. Piemēram, novembra sākumā mediji vēstīja, ka 33 gadus vecais Manchester City futbolists Serhio Agvero nespēlēs trīs mēnešus kardioloģiskas problēmas dēļ. Viņš sūdzējās par diskomfortu krūtīs un elpošanas problēmām. Oktobra beigās Agvero tika ievietots slimnīcā, lai veiktu padziļinātu sirds izmeklējumu. Vēlāk kļuvis zināms, ka viņa patoloģija ir nopietna, un, iespējams, viņš vairs nevarēs spēlēt futbolu profesionālā līmenī. Taču Agvero nav miris, un nav nekāda pamata apgalvojumam, ka viņa veselības problēmas saistītas ar vakcināciju
Vēl vienā Facebook ierakstā teikts:
“17 g.v. vecais Pedro Acosta – motokrosa 2021. gada čempions sabrūk preses konferences laikā.
Protams, ka vakcīna nav vainīga pie šī un arī citiem mistiskajiem gadījumiem, kad sportisti sabrūk un mirst neskaidros apstākļos 2021. gadā.”
Ierakstam pievienots video, kurā redzams, kā spāņu motociklists Pedro Akosta zaudē samaņu uzstāšanās laikā. Tas notika, kad Akosta tikās ar Spānijas reģiona Mursijas prezidentu Fernando Lopesu Mirasu pēc uzvaras Moto3 čempionātā. Mediji ziņoja, ka ceremonijas laikā 17 gadus jaunajam sportistam sāka reibt galva un viņš krita, taču prezidents palīdzēja viņam nostāvēt. Pēc brīža Akostam kļuva labāk un viņš pabeidza savu runu. Viņš arī paskaidroja, ka tas notika liela uztraukuma dēļ. Naktī pirms tikšanās ar prezidentu Akostam esot bijis drudzis, taču viņš nolēma pasākumu neatcelt. Tas, ka sportists tūdaļ pēc saļimšanas atguvies, Facebook ierakstā nav teikts.
Vēl kādā ierakstā pausts:
“Paul Dimattina – Austrālijas futbola leģenda slimnīcā intensīvajā terapijā- smaga pfizzzer balsv’akcīnas blakusparādība, šobrīd stāvoklis stabilizējies. Ja pareizi sapratu arī C0V.lD dabūjis.”
Pēc balstvakcīnas saņemšanas Pols Dimatina 25.novembrī tika ievietots reanimācijā, taču nav zināms, vai viņa veselības stāvoklis pasliktinājies tieši vakcinācijas dēļ. Pēc tam viņš saslimis arī ar Covid-19. Taču ierakstā nav minēts, ka Dimatina saņem ķīmijterapiju un ka viņam ir reta autoimūna slimība myasthenia gravis, kas izraisa muskuļu vājumu un ietekmē nervu sistēmu. Tiek uzskatīts, ka šādu reakciju uz balstvakcīnu izraisījis tieši viņa veselības stāvoklis. Šobrīd viņš veseļojas un viņa veselības stāvoklis ir stabils.
Kādā līdzīgā ierakstā norādīts uz vēl citiem sportistiem. Piemēram, izmantota 16 gadus vecā Krievijas hokejista Valentīna Rodionova foto. Taču jaunietis zaudēja samaņu pēc tam, kad pret viņu vērsta spēka paņēmiena rezultātā bija ar galvu ietriecies laukuma apmalē. Viņš tika nogādāts slimnīcā, bet smadzeņu traumas dēļ pēc vairākām dienām mira, ziņo RuNews24. Tāpat izmantots 12 gadus veca zēna fotogrāfija. Viņš mira pēc saļimšanas sporta nodarbībā, taču tīmeklī nav ticamu ziņu, ka viņš būtu vakcinēts vai nāve saistīta ar vakcīnu. Kā nāves iemesls norādīts koronārās artērijas anomālija. *
Minhenes Bayern futbolistam miokardīts pēc inficēšanās, nevis vakcīnas
Savukārt janvāra vidū tika izplatīta ziņa par “špricēšanas murgu” un “kārtējais miokardītu” 21 gada vecumā Kanādas izlases futbolistam. Taču šajā gadījumā komanda Minhenes Bayern norādījusi, ka tās sastāvā spēlējušajam Kanādas futbolistam Alfonso Deivisam miokardīta pazīmes konstatētas pēc diagnosticēta Covid-19, nevis pēc vakcinēšanas. Deivisam un vairākiem citiem komandas spēlētājiem tests pozitīvu rezultātu uzrādīja 5.janvārī. **
Miokardīta jeb sirds muskuļa iekaisuma risks pēc vakcinācijas jauniem vīriešiem tiešām pastāv – par to augustā rakstīja Re:Check. Taču eksperti norādīja – Covid-19 pārslimošana saistās arī ar citiem riskiem, tajā skaitā jau minēto miokardītu, kas saslimušos apdraud biežāk nekā vakcinētos. Miokardīts jeb sirds muskuļa iekaisums īpaši jauniem vīriešiem ir apstiprināta reta mRNA vakcīnu blakne, ar to biežāk saslimst, inficējoties ar Covid-19 nekā vakcinācijas rezultātā. Tas pierādīts vairākos pētījumos.
Līdzīgi apgalvojumi par no Covid-19 vakcinācijas mirušajiem vai sabrukušajiem sportistiem guvuši lielu popularitāti arī ārzemēs. Faktu pārbaudītāji no aģentūras Reuters un Lead Stories arī nonāca pie secinājuma, ka apgalvojumi ir nepamatoti.
* Rindkopa pievienota 21.12.2021.
** Rindkopa pievienota 19.01.2022.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
