Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Oktobra beigās daļā Spānijas plosījās spēcīgi negaisi un plūdos gāja bojā vairāk nekā 200 cilvēku. Saistībā ar tiem izplatījās daudz dažādu maldu un melu, arī Latvijā. Piemēram, kāds pazīstams maldinātājs apgalvo, ka iespējamie plūdu cēloņi bijuši Aļaskas pētniecības programmas HAARP darbība vai tā sauktās ķīmiskās trases. Tam nav nekādu pierādījumu.
Visvairāk applūda Valensijas province, kur atsevišķās vietās diennaktī nolija 300 milimetri. Lielākie nokrišņi bija Čivas pilsētā – 461 milimetri. Salīdzinājumam Latvijas vidējais gada nokrišņu daudzums ir 685 mm. Lietavu rezultātā izcēlās postoši plūdi.
Kāda Facebook ieraksta autors spriež, kas izraisīja lielās lietavas un līdz ar to plūdus:
“Taču mums interesē arī cits aspekts. Kas tad notiek pasaulē, specifiski Spānijā, kas izraisīja tādu katastrofu? (..) Tad vēl ir klimatisko ieroču versija – HAARP, ķīmiskās trases.”
Šai versijai nav nekādu pierādījumu.
HAARP jeb Augstfrekvences aktīvās polārblāzmu pētniecības programma tika aizsākta pagājušajā gadsimta 90. gados. Kopš 2015. gada programmu savā paspārnē pārņēmusi Aļaskas Universitātes Fērbenksas atzars, kas cenšas izzināt atmosfēras augšējo slāņu īpašības. Nav pierādījumu, ka HAARP raidītāji ietekmētu laikapstākļus, tostarp mākoņus. Kā norāda pati iestāde, eksperimentos izmantotās frekvences netiek absorbētas atmosfēras zemākajā slānī jeb troposfērā, kurā veidojas laikapstākļi. To, ka nav pamata aizdomām par HAARP izmantošanu laikapstākļu kontrolēšanā, skaidrojuši arī vairāki pētnieki. Piemēram, pērn Austrālijas Latroba Universitātes profesors un jonosfēras eksperts Pīters Daisons intervijā Lielbritānijas faktu pārbaudes medijam FullFact norādīja, ka HAARP izmantotās frekvences absorbē jonosfēra. “Jonosfēra sākas aptuveni 60 kilometru augstumā – daudz augstāk nekā Zemes laikapstākļu sistēmas, tādēļ HAARP uz tiem nav nekāda iespaida.”
Facebook ierakstam pievienoti attēli ar ziņām par mākoņu sēšanu – metožu kopu, ko izmanto, lai palielinātu nokrišņus. Šo eksperimentālo metodi mēģina attīstīt Spānijas kaimiņvalstī Marokā. Taču Re:Check neatrada, ka kāda meteoroloģijas iestāde vai jomas eksperts apgalvotu, ka Marokas mākoņu sēšanas programma izraisīja vai pat varētu izraisīt Spānijas lielos nokrišņus. Tāpat jāmin, ka mākoņu sēšana un ķīmisko trašu sazvērestības teorija ir pilnīgi dažādas lietas. Re:Check par to plašāk rakstījis šeit.
Vai lielos nokrišņus veicināja klimata pārmaiņas?
Spānijas oktobra lielos nokrišņus izraisīja reģionam raksturīga dabas parādība DANA – no ziemeļu polārās atmosfēras straumes “noklīst” vēss gaiss un virzās uz Spānijas dienvidaustrumiem. Tas nonāk virs mitrā un siltā Vidusjūras gaisa, kurš tā rezultātā strauji virzās augšup un veido negaisa mākoņus. Jo gaiss virs Vidusjūras ir siltāks, jo prognozējami spēcīgāki nokrišņi. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem vidējā Vidusjūras virsmas temperatūra ir palielinājusies par vairāk nekā 1°C. Līdz ar to būtiska loma ir globālajai sasilšanai, secina klimata pētnieki un meteorologi. Vairāku universitāšu un pētniecības centru zinātnieku kolektīvs World Weather Attribution lēš, ka klimata pārmaiņu iespaidā gada aukstajos mēnešos Spānijas dienvidaustrumos ir dubultojies ekstrēmu nokrišņu risks, bet lietusgāžu intensitāte palielinājusies par 12%.
Facebook ieraksta autors kopumā noliedz, ka cilvēku darbība izraisījusi klimata pārmaiņas:
“Tad ir kustības, kas te nemitīgi ar šo visu arī biedē un saka – re kas notiek, plosās klimata cerbers, bet mēs zinām, kā jūs glābt. Tie to visu laikam saista ar planetāriem cikliem un tādi patiešām notiek – Zeme nav konstanti vienādā attālumā un orbītā no Saules, tur ir visādi cikli un tos mēra tūkstošiem gadu. Un tad tie mainās, kļūst siltāks, vēsāks, visi dabiski procesi, nekāda sakara ar CO2.”
Pēdējo 150 gadu laikā globālā vidējā temperatūra ir palielinājusies par aptuveni vienu Celsija grādu. Turklāt pēdējie desmit ir siltākie gadi, kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras; no tiem 2023. gads ir karstākais novērojumu vēsturē. Galvenais straujā temperatūras kāpuma iemesls ir cilvēces radītās siltumnīcefekta gāzes. To apstiprina teju visi pasaules klimata zinātnieki un viņu pētījumi.
Piemēram, 2021. gadā žurnālā Environmental Research Letters zinātnieki apkopoja vairākus tūkstošus ar klimata pārmaiņām saistītu pētījumu un izanalizēja nejauši izvēlētu 3000 pētījumu izlasi. Viņi secināja, ka vairāk nekā 99% zinātniskās literatūras apstiprina, ka cilvēku darbības radītās siltumnīcefekta gāzes būtiski veicina klimata pārmaiņas. Plašāk par to, kā CO2 izraisa globālo sasilšanu, Re:Check rakstījis šeit.
Foto: Globālā vidējā temperatūra pa gadiem, salīdzinot ar vidējo temperatūru no 1850. līdz 1900. gadam. Avots: Lielbritānijas meteoroloģijas dienests Met Office.
Secinājums: Nav nekāda pamata apgalvot, ka Spānijas plūdus izraisīja Aļaskas pētniecības programmas HAARP darbība vai tā sauktās ķīmiskās trases. Globālās sasilšanas un līdz ar to arī klimata pārmaiņu galvenais cēlonis ir cilvēku radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
