Kāds Latvijā izdots žurnāls publicējis rakstu par tā saukto mākoņu sēšanu – metožu kopu, ko izmanto, lai palielinātu nokrišņus. Tagad vairāki dezinformatori rakstu pārpublicē sociālajos medijos, jo tas it kā pierāda ķīmisko trašu sazvērestības teoriju. Rakstam ir maldinošs virsraksts – Himtreili: “Sazvērestības teorija” izrādījās patiesa –, taču tā saturs šādu secinājumu nepamato.

Kādā Facebook ierakstā teikts:

Nu nevar būt, ka tie kuri cēla trauksmi.. un kurus 10 gadus uzskatīja par trakiem, izrādās tādi nav… wow… šokējoši… – sarkasms, protams.”

Ķīmisko trašu sazvērestības teorija ir šāda – lidmašīnas it kā izsmidzina indīgas vielas, kuras kā svītras redzamas debesīs. Vaininieki, viņu mērķi un izsmidzinātās vielas atšķiras atkarībā no teorijas atbalstītaja. Daži vaino krievus, citi – ebrejus. Vielas smidzinot, lai izplatītu Covid-19, kontrolētus prātus vai izkausētu polāros ledājus. Šo sazvērestības teoriju var piesaistīt teju jebkam.

Patiesībā debesīs svītras veido sasalis lidmašīnu dzinēju tvaiks jeb tā sauktās inversijas sliedes. Par to dažādos kontekstos rakstījis gan Re:Check (šeit, šeit un šeit), gan citi Latvijas mediji (šeit, šeit un šeit). Taču teorija šķietami kļūst arvien populārāka – gandrīz katru nedēļu sociālajos medijos lietotāji dalās ar attēliem, kuros redzamas lidmašīnu atstātās līnijas vai iegarenas formas mākoņi.

Žurnālā minētā mākoņu sēšana ir eksperimentāla metode, kuras efektivitāte patlaban nav līdz galam skaidra. Nokrišņus cenšas panākt dažādos veidos: ar elektrisko lādiņu, infrasarkanā starojuma vai sāļu palīdzību. Lielākā daļa mākoņu kaisītāju gaisā izsmidzina sāli – sudraba jodīdu. To dara gan ar lidmašīnām, gan ar ierīcēm uz zemes. Metode balstās uz dabisko lietus rašanās norisi – mazi ūdens pilieniņi saplūst lielākos, kuri, kad kļūst pietiekami smagi, krīt no mākoņa. Šo procesu atvieglo mikroskopiskas, piemēram, putekļu vai dūmu daļiņas, ap ko pilieniņi var saplūst kopā. Izsmidzināto sāļu daļiņas rada vairāk šādu savilkšanās punktu un palielina iespēju, ka viedosies lieli pilieni un līdz ar to sāksies nokrišņi. Šo metodi šogad izmantoja, piemēram, Sakramento (ASV).

Lai gan tā ir vielu izsmidzināšana, tai nav nekādas saistības ar debesīs redzamajām svītrām jeb inversijas sliedēm. Mākoņu sēšana nav plaši izmantota metode un, piemēram, Latvijā tas netiek darīts, tāpēc nav pamata domāt, ka debesīs redzamās svītras atstājuši mākoņu kaisītāji. To sarakstē ar Re:Check apstiprina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Sanita Pelēķe. Arī Civilās aviācijas aģentūras operatīvo situāciju vadītājs Aivis Vincevs norāda, ka aģentūra nav saņēmusi pieprasījumus speciālo aviācijas darbu veikšanai ar mērķi panākt nokrišņus.

Re:Check neatrada žurnālā redakcijas kontaktinformāciju vai sociālo mediju profilus. Savukārt žurnālā izdevēja valdes priekšsēdētājs uz jautājumiem par maldinošo virsrakstu neatbildēja.

Secinājums: Debesīs redzamās svītras nav mākoņu sēšanas sekas un tā saucamo ķīmisko trasu jeb himtreilu sazvērestības teorija nav izrādījusies patiesa. Svītras, ko dažādi maldinātāji sauc par ķīmiskajām trasēm, veido ūdens tvaiki, kas sasalst, lidmašīnai lidojot desmit un vairāk kilometru augstumā. Žurnālā aprakstītā mākoņu sēšana nav nekas slepens un Latvijā netiek veikta.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.