Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Pēc straujā elektroenerģijas cenas kāpuma 5. janvārī sociālajos medijos atkal publicēti apgalvojumi, ka elektrības cenas tiek paaugstinātas apzināti, lai apzagtu iedzīvotājus. Tam nav nekādu pierādījumu. Viens no izmantotajiem argumentiem ir Daugavas hidroelektrostacijas, ar kurām it kā varot nodrošināt vairumu Latvijā nepieciešamās elektroenerģijas. Tā nav tiesa. Pat tad, ja Latvija izstātos no Nord Pool biržas, tā nevarētu sev lēti saražot lielāko daļu nepieciešamās enerģijas.
Kāda ieraksta autors ironiski runā par brīvā tirgus efektu un Daugavas “dārgo ūdeni”:
“Vislabākais moments kā uzpelnīties ir pie -20° grādiem sala apzagt iedzīvotāju un mazo uzņēmēju makus, desmitkāršojot elektrības tarifus biržā. Tipiski valdošās kliķes stilā.”
Vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool tirgū bija 670 EUR/MWh Latvijas un Lietuvas cenu zonās un 890 EUR/MWh Igaunijas un Somijas cenu zonās. Proti, salīdzinot ar gadu miju, vidējā dienas cena pieauga 15–19 reižu. Lai gan šajās valstīs lēciens bija īpaši liels, cena kāpa visā biržā.
Ieraksta autors bez jebkādiem pierādījumiem raksta par iedzīvotāju apzagšanu. Taču cenas kāpumu ietekmēja aukstums un nepietiekamās ražošanas jaudas. Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) norāda, ka gaisa temperatūra bija par 10–15°C zemāka nekā vidēji šajā sezonā. Līdz ar to vairāk sildīti mājokļi un audzis elektrības patēriņš.
Arī elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls (AST) skaidro, ka janvāra pirmajā nedēļā Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs elektroenerģijas patēriņš sasniedza šajā ziemā augstāko līmeni.
AST arī norāda, ka patlaban Baltijas un Somijas reģionā vairākas elektrostacijas ir remontā un netiek izmantotas. To vidū Latvijas TEC-2 420 MW ģenerācijas bloks.
Pašlaik nav pamata apgalvot, ka cenas paceltas mākslīgi. SPRK vērsās pie Nord Pool biržas, lai pārliecinātos, ka nav ļaunprātīgas tirgus manipulācijas pazīmju. Patlaban to neesot, taču birža vēl veiks padziļinātu datu analīzi.
Ieraksta autors arī raksta:
“Tikai man nav skaidra viena būtiska lieta, kādēļ Latvija iepērk elektrību biržā, ja vietējo HESu jauda ir pietiekoša, lai Daugavas kaskāde pa lēto saražotu ~70% no nepieciešamā elektrības patēriņa valstī.”
Nav pamata apgalvot, ka Daugavas kaskāde var “pa lēto” saražot aptuveni 70 procentus no Latvijai nepieciešamās elektroenerģijas. Re:Check jau rakstījis, ka Daugavas hidroelektrostacijas saražo aptuveni trešo daļu no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa.
Nedaudz vairāk nekā trešdaļu Daugavas stacijas saražoja arī 2022. gadā. Dati par visu 2023. gadu vēl pašlaik nav pieeajami, taču valsts uzņēmuma Augstprieguma tīkls apkopotie 11 mēnešu dati liecina, ka pērn hidroelektrostacijās saražotais īpatsvars būs lielāks – aptuveni puse Latvijas patēriņa. Iemesls ir netipiski augstā ūdens pietece Daugavā gada pirmajos mēnešos, par ko arī Re:Check ir rakstījis jau iepriekš (šeit). Taču nav nekāda pamata pieņemt, ka turpmāk tā būs norma un Daugava saražos pusi vai pat 70% nepieciešamā. Turklāt HES saražotais elektroenerģijas apjoms pa mēnešiem būtiski atšķiras, bet uzkrāt eleketroenerģiju vēlākai izmantošanai būtu dārgi un neefektīvi.
Kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms, piemēram, 2022. gadā sasniedza 67% no visa patēriņa. Otrs galvenais elektroenerģijas ražošanas avots pēc HES Latvijā ir termoelektrostacijas jeb TEC, kas tiek kurinātas ar gāzi. SPRK pārstāvis Jānis Miķelsons iepriekš Re:Check skaidroja, ka Latvija šādi varētu saražot visu sev nepieciešamo, taču TEC saražotā elektroenerģija ir dārga. Šī iemesla trūkstošo elektroenerģiju Latvija pērk Nord Pool biržā, kur lielākoties tā ir lētāka. Kopējo cenu līmeni un strauju cenu kāpuma lielāka pieprasījuma apstākļos biržā nosaka nepietiekamās ražošanas jaudas Baltijas valstīs un nepietiekami starpsavienojumi ar citām reģiona valstīm.
Secinājums: Nav nekāda pamata apgalvot, ka “valdošā kliķe” centusies apzagt Latvijas iedzīvotājus, šā gada 5.janvārī apzināti palielinot elektroenerģijas cenu. Cena pieauga, jo aukstā laika dēļ reģionā palielinājās pieprasījums un remontu dēļ ir samazinātas ražošanas jaudas. Latvija ar Daugavas hidroelektrostacijām nevar “pa lēto” saražot 70% no mums nepieciešamās elektroenerģijas. Parasti Daugavas HES saražo tikai aptuveni trešdaļu kopējā patēriņa, savukārt ar visiem Latvijas elektroenerģijas ražošanas avotiem tiek nosegtas aptuveni divas trešdaļas nepieciešamā. Šā iemesla dēļ Latvija elektroenerģiju pērk biržā, kur cenu ietekmē elektroenerģijas ražošanas veidi, nepietiekamās jaudas Baltijas valstīs un starpsavienojumu trūkums reģionā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
