
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajā medijā Facebook atkal popularitāti guvuši apgalvojumi par it kā valsts realizētu afēru, lai mākslīgi radītu elektrības deficītu un liktu iedzīvotājiem maksāt par to vairāk. Ierakstu autora arguments ir ūdens līmenis Daugavā, kas pērnvasar bijis tāds pats kā tagad – kopš šā gada sākuma. Tagad Daugavas HES saražo Latvijai nepieciešamo apjomu vai pat vairāk, tātad tāpat bijis arī vasarā. Taču ieraksts ir maldinošs, jo saražojamās elektroenerģijas apjomu nosaka nevis ūdens līmenis, bet gan tā pietece upē. Dati rāda, ka vasarā ūdens pietece bija būtiski mazāka nekā šāgada sākumā.
Divos ierakstos 16. un 20. martā kāds Facebook lietotājs vedina domāt par it kā mākslīgi paaugstinātu elektrības cenu. Ierakstu autors arī pauž, ka Daugavas šī brīža ūdens līmenis ir tāds pats kā vasarā Pļaviņu HES remonta laikā:
“(..) pāris mēnešus nestrādāja visa Daugavas HES kaskāde, nesaražojot ne MW elektroenerģijas! Bet tas bija laiks, kad mums bija jāpērk pati dārgākā elektroenerģija. Šobrīd šāds pazemināts līmenis stāv jau pāris mēnešus, bet HESi uzrāda rekordaugstus rādītājus, tādus, kādi nebija pat vēsturiskajos pavasaru plūdu gados?!”
Ieraksta autors secina, ka ar sabiedrību mērķtiecīgi manipulē un krāpj, lai “mākslīgi visu sadārdzinātu, mākslīgi radītu deficītu, lai vairāk varētu noorganizēt budžeta izzagšanas afēras, lai varētu iznīcināt mūsu konkurētspēju un ražošanu”. Arī otrā ierakstā teikts līdzīgi:
“Joprojām Daugavas līmenis Pļaviņu ūdenskrātuvē ļoti zems, bet jau trešo mēnesi saražojam vairāk elektroenerģijas nekā spējam patērēt.”
Kamēr vietējie patērētāji maksās par sadārdzinātu elektroenerģiju, HES lētā elektrība tikšot pārdota ar milzu peļņu un nesīšot “grandiozas dividendes to īpašniekiem”. Ar ierakstiem dalījušies vairāki simti cilvēku.
Tomēr tie ir maldinoši un vasarā nebija iespējams saražot tikpat elektrības, cik tiek saražots šobrīd.
Noteicošā loma ir pietecei, nevis ūdens līmenim
Daugavas HES spēja saražot elektroenerģiju ir atkarīga no ūdens pieteces Daugavā, Re:Check uzsver Latvenergo HES tehniskais direktors Andris Zēģele. Tas skaidrots arī Latvenergo mājas lapā. Zēģele skaidro, ka zemāka ūdens līmeņa laikā nedaudz samazinās ražošanas lietderīgums, proti, “nedaudz vairāk ūdeni tērējam, lai saražotu noteiktu daudzumu elektroenerģijas”. Taču noteicošā loma ir pietecei.
Vasarā Latvenergo tiešām remontējis Pļaviņu HES hidroelektrisko būvi. Zēģele norāda, ka ūdens līmenis bijis par aptuveni metru zemāks, “nekā mēs turam šobrīd”. Viņš skaidro, ka vasarā tas tika pazemināts remontdarbu dēļ, bet tagad – gadu mijā izveidojušos ledus un vižņu sastrēgumu dēļ. Šobrīd bīstamība esot samazinājusies un ūdens līmeni varētu mēreni palielināt.
Tātad ūdens līmenis bija un ir pazemināts. Taču ūdens pietece vasarā un tagad būtiski atšķiras. To apliecina arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Re:Check sniegtie dati par Pļaviņu HES.

Zēģele skaidro, ka vasarā pietece bijusi ap 100 kubikmetriem sekundē, savukārt, piemēram, janvāra pirmajā nedēļā – 1875 m3/s. No februāra vidus līdz 14. martam – ap 700 m3/s, kas esot netipiski daudz ziemas periodam. Zēģele skaidro, ka “normālais vidējais” šajā periodā esot ap 350 m3/s, līdz ar to šogad tiek saražots vairāk: “Ja mums ūdens pieteces ir divreiz vairāk, tad mēs arī gandrīz divreiz vairāk varam saražot elektroenerģiju.”
Paredzams, ka turpmākajās nedēļās Daugavas hidroelektrostacijas varēs saražot vēl vairāk elektroenerģijas, jo tiek prognozēts, ka ūdens pietece upē palielināsies vēl vairāk. Tas redzams arī LVĢMC mājas lapā publicētajā prognozē.

Ūdens pieteci ne vienmēr varot prognozēt, “skatoties pa logu” jeb analizējot laikapstākļus Latvijas teritorijā. Latvijas sateces baseinā veidojoties aptuveni 30% no pieteces. “Viss pārējais veidojas Baltkrievijā un Krievijā,” skaidro Latvenergo HES tehniskais direktors.
Gada laikā Latvija nenodrošina pašpatēriņu
Ierakstu autors vedina domāt, ka apgalvojumi par Latvijas pašas nespēju nodrošināt sev vajadzīgo elektroenerģiju ir nepatiesi. Tomēr tā nav. Latvijā tikai atsevišķos periodos gada laikā saražojam vairāk elektrības nekā patērējam. Janvārim netipisko palu dēļ šā gada situācija atšķiras no citiem gadiem un šāds periods ir ilgāks. Proti, vairāk nekā patērējam esam saražojuši gan kopumā janvārī un februārī, gan daļēji martā, liecina AS Augstsprieguma tīkls (AST) dati.


Vai joprojām tirgojamies ar Krieviju?
Ieraksta autors arī klāsta, ka joprojām saņemam lētos energoresursus no Krievijas:
“Visi stāsti par energoneatkarību no Krievijas ir tikai stāsti naivajiem muļķīšiem, jo grafiki skaidri parāda, ka joprojām kāds turpina izmantot šīs valsts energoresursus gan TEC, kur gāze tiek dedzināta uz nebēdu, gan pa tiešo saņem lēto elektroenerģiju un, pārdodot tālāk, pasakaini pelna.”
Ierakstam pievienota karte no AST mājas lapas, kurā redzamas Latvijas un kaimiņvalstu elektroenerģijas plūsmas. Viena no bultiņām ved arī uz Krieviju. Taču AST turpat mājas lapā kartes aprakstā arī skaidro, ka Krievijas importa pārtraukšana neietekmē Baltijas energosistēmas paralēlo darbu ar Krievijas energosistēmu. “Kartē redzamās elektroenerģijas fiziskās plūsmas ir tehniskās tranzīta plūsmas, kas energosistēmā ienāk pāri vienai robežai un pamet energosistēmu pāri citai robežai. Tehniskās tranzīta plūsmas nav rādītājs komerciālām piegādēm,” skaidrots AST mājas lapā. Arī AST tirgus apskatā redzams, ka elektroenerģijas imports uz Baltiju no trešajām valstīm pilnībā apstājies kopš pērnā gada jūnija.
Secinājums: Noteicošā loma saražotās elektroenerģijas apjomam HES ir nevis ūdens līmenim, bet gan tā pietece upē. Gada laikā Latvija nevar nodrošināt pašpatēriņu, jo tikai atsevišķos periodos spējam saražot vairāk elektrības, nekā patērējam. Piemēram, jānvārim netipisko palu dēļ tā ir šī gada sākumā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.