Vai lidmašīna piesala un vai tā bija ceļā uz Klimata konferenci Dubaijā?
Nav taisnība apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Decembra sākumā Minheni paralizēja sniega vētra. Sociālajos medijos daudzi dalījās ar kādu video no Minhenes lidostas, kur glābšanas dienests atbrīvo no sniega nelielu privāto lidmašīnu. Video pavadīja apgalvojums, ka lidmašīna esot iesalusi, turklāt ironiskā kārtā esot bijis plānots ar to lidot uz ANO Klimata pārmaiņu konferenci Dubaijā. Taču nekas no tā nav taisnība. Lidmašīnai nebija paredzēts lidot uz Dubaiju, tā nebija iesalusi un, pat ja būtu, tas neliecinātu, ka klimata pārmaiņu nav.
Video no lidostas tika pārpublicēts dažādās valstīs un interneta platformās. Par “piesalušo” lidmašīnu un plāniem ar to doties uz ANO Klimata konferenci Dubaijā ziņoja arī vairāki plašsaziņas līdzekļi, piemēram, Polijā bāzētā Nexta, kuras ierakstu X (iepriekš Twitter) ar “patīk” atzīmēja vairāk nekā četri tūkstoši cilvēku.
Foto: Ekrānuzņēmums no platformas X. Ierakstā teikts, ka snieguteņa dēļ pie zemes piesalusi lidmašīna, ar kuru bija paredzēts lidot uz Dubaiju.
Video kļuva populārs arī Latvijā. Līdzīgi kā Nexta par notikušo ziņoja arī portāls Jauns.lv. Tas rakstīja:
“Spēcīgā sniegputenī ne vien atcelti visi reisi Minhenes lidostā, kāda lidmašīna pat piesalusi pie skrejceliņa (..) Ironiski, bet lidmašīnai bijis paredzēts doties uz ANO klimata konferenci Dubaijā.”
Foto: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Jauns.lv rakstā ir nekonkrēta atsauce uz sociālajiem medijiem. Re:Check rakstiski jautāja redakcijai, no kurienes ņemta šāda ziņa un vai tā pirms publicēšanas pārbaudīta, bet atbildi nesaņēma. Savukārt kāda populāra X ieraksta autors latviešu valodā rakstīja, ka tas esot gada ironiskākais video.
Lai saņemtu vairāk informācijas par notikušo, Re:Check vispirms sazinājās ar Minhenes lidostu. Tās sabiedrisko attiecību speciālists Florians Stoijers rakstiski informēja, ka viena no stāvēšanas laukumā novietotajām lidmašīnām 4. decembrī sniega dēļ bija sasvērusies uz aizmuguri. Viņš norādīja, ka nezina, kur tai bija plānots lidot.
Video redzamās lidmašīnas numurs ir OE-HUB, un tā pieder Austrijas uzņēmumam Bairline Fluggesellschaft. Re:Check rakstiski sazinājās ar šī uzņēmuma pārstāvi Niko Justu. Viņš apliecināja, ka tā ir uzņēmuma lidmašīna: “Video redzams mūsu lidaparāts, taču tam nebija plānots veikt lidojumu uz Dubaiju.” Turklāt lidmašīna arī nebija iesalusi, bet sasvērusies uz aizmuguri, jo tai uz astes sakrājies daudz sniega.
Vairāki sociālo mediju lietotāji šo video un sniega vētru kopumā pasniedza kā pierādījumu, ka globālā sasilšana un klimata pārmaiņas nenotiek. Taču atsevišķi ekstrēmi un netipiski laika apstākļi kādā pasaules daļā neliecina, ka globālā vidējā temperatūra nepieaug vai ka klimata pārmaiņas neeksistē. Kopš 1980. gada katra desmitgade bijusi siltāka par iepriekšējo. Pēdējie deviņi gadi ir karstākie, kopš cilvēki sāka reģistrēt ikgadējās temperatūras, turklāt šā gada oktobrī bija augstākā temperatūra ikgadējo mērījumu vēsturē.
Foto: Globālā vidējā temperatūra pa gadiem, salīdzinot ar vidējo temperatūru no 1850. līdz 1900. gadam. Avots: Lielbritānijas meteoroloģijas dienests Met Office.
Pēdējo gadu laikā Baltijas valstīs klimata pārmaiņu noliegšana ir kļuvusi par īpaši populāru maldināšanas tematu. Taču šāds uzskats ir pretrunā ar teju visiem pasaules klimata zinātniekiem un viņu pētījumiem, kas apstiprina – izteikti straujais vidējās globālās temperatūras kāpums pēdējo 150 gadu laikā ir galvenokārt cilvēku darbības rezultāts.
Secinājums: Ar video redzamo lidmašīnu nebija plānots lidot uz ANO Klimata pārmaiņu konferenci. Lidmašīna nevis piesala pie lidostas skrejceļa, bet stāvēšanas laukumā sasvērās uz aizmuguri smagās sniega segas dēļ. Rekordlielais sniegs Minhenē neliecina, ka vidējā globālā temperatūra nepalielinās vai nenotiek klimata pārmaiņas.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
