Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 300 cilvēku Facebook dalījās ar video, kurā kāds endokrinologs stāsta, ka pērn Anglijā lielākā daļa no Covid mirušo bija vakcinēti. Taču viņš noklusē, ka no Covid biežāk mirst nepotētie. Endokrinologs arī nepamatoti lēš, ka 2022. gadā Zviedrijā dzimstība saruka Covid pošu dēļ un ka sievietēm pēc potēm rodas paliekošas problēmas saistībā ar ar menstruācijām.
Šogad maija sākumā pieci Eiropas Parlamenta (EP) deputāti EP telpās rīkoja sanāksmi, ko paši sauca par “trešo starptautisko Covid samitu”. Lai gan vairākos sociālo mediju ierakstos sanāksme pieteikta kā oficiāls EP pasākums, tā nav atrodama EP pasākumu sarakstā un nav liecību, ka to apmeklēja vēl kāds EP deputāts. “Samitā” piedalījās vairāki ārsti un pētnieki, kas agrāk izplatījuši maldus par Covid potēm, piemēram, ādas patoloģiju speciālists Raiens Kouls un biologs Roberts Melons.
Pasākumā izskanēja daudz maldu par vakcināciju pret Covid (par dažiem Re:Check jau rakstīja šeit). Šajā rakstā pievērsīsimies itāļu endokrinologa Džovanni Frajēzes teiktajam, jo video ar viņa prezentāciju ir titrēts latviešu valodā un kļuvis populārs Facebook.
Vai vakcinētie no Covid mirst biežāk?
Nav taisnība
Facebook publicētajā video fragmentā Frajēze stāsta:
“Pēdējos gados esam dzirdējuši, ka vakcīna ir droša un efektīva. Tā ir droša un efektīva, un nav problēmu. Neko citu neesam dzirdējuši. Tā ir tik efektīva, ka šeit pirmajā grafikā redzams nāvju skaits Anglijā 2022. gadā. Un [no mirušajiem] 93% cilvēku ir vakcinējušies vismaz vienu reizi un 7% vai mazāk, kuri nav saņēmuši nevienu devu.”
Pasākuma pilnajā video redzami arī viņa prezentācijas slaidi un minētais grafiks.
Šādi atspoguļot datus ir maldinoši, jo vakcinēto un nevakcinēto skaits Anglijā nav vienāds. Pērn jūlijā Lielbritānijas Nacionālais statistikas birojs (NSB) ziņoja, ka aptuveni 6,7% pieaugušo Anglijas iedzīvotāju nav vakcinēti (jaunāki dati par vakcinācijas aptveri nav pieejami). Pieņemot, ka nepotēto skaits līdz gada beigām būtiski nemainījās, un izmantojot NSB datus par nāvēm 2022. gadā, var aprēķināt, ka nevakcinētie saistībā ar Covid mira biežāk. Uz katriem 100 tūkstošiem nevakcinēto nomira 76 pieaugušie, kamēr uz tādu pašu skaitu vakcinēto – 62.
Pēc Veselības statistikas datubāzes datiem Latvijā atšķirība ir vēl lielāka. 2022. gadā cilvēki, kas bija saņēmuši vismaz vienu vakcīnas devu, no Covid mira teju četras reizes retāk, nekā tie, kas nebija potējušies.
Tāpat jānorāda, ka vakcinētie slimo vieglāk, retāk tiek hospitalizēti un cieš no mazāk simptomiem. Par to Re:Check iepriekš rakstījis šeit.
Nav pierādījumu, ka dzimstība Zviedrijā saruka vakcinācijas dēļ
Nav taisnība
Frajēze lēš, ka Zviedrijas pagājušā gada zemā dzimstība saistīta ar vakcinēšanos pret Covid:
“Tie ir dati no Zviedrijas, kas parāda, ka precīzi deviņus mēnešus pēc vakcinācijas sākuma ir kritums dzimušo skaitā.”
Zviedrijā vakcinācija pret Covid 18–59 gadus veciem cilvēkiem sākās 2021. gada maijā. Pēc Zviedrijas Centrālā statistikas biroja datiem pērn valstī bija zemākā dzimstība 17 gadu laikā, taču nav nekādu pierādījumu, ka to izraisīja potēšanās pret Covid. Tas, ka divas lietas sakrīt aptuveni vienā laikā, nenozīmē, ka starp tām automātiski ir cēloņsakarība. Nav skaidrs, kādēļ dzimstība saruka, bet Stokholmas Universitātes demogrāfijas profesors Gunnars Andersons Zviedrijas sabiedriskajam medijam SVT stāsta, ka iemesli varētu būt atgriešanās darbā un relatīvi normālā dzīvē, neskaidrība par nākotni un nelabvēlīgs mājokļu tirgus. Tāpat jānorāda, ka dzimstība Zviedrijā sāka samazināties jau pirms Covid pandēmijas.
Tāpat jānorāda, ka neatkarīgu zinātnieku pētījumos secināts – vakcinēšanās pret Covid neveicina ne spontānos abortus, ne citas ar grūtniecību saistītas problēmas. Par to Re:Check rakstīja aprīlī (šeit).
Vai vakcinācija pret Covid paliekoši ietekmē menstruācijas?
Nav taisnība
Tālāk Frajēze stāsta par kādu pētījumu:
“MECOVAC pētījums parāda, ka 50–60 procentiem sieviešu pēc 2. vakcīnas devas bija menstruācijas problēmas. 50% no viņām atguva normālu funkciju, bet 50% – ne.”
Frajēze runā par pērn martā publicētu Itālijas zinātnieku pētījumu. Tajā tika aptaujātas vairāk nekā 300 sievietes, no kurām datu analīzei tika atlasītas 164 veselas reproduktīvā vecumā respondentes. Lielākā daļa sieviešu bija saņēmušās Pfizer potes. Pēc pirmās devas 50–60% no 164 respondentēm bija anormāla menstruācija un 60–70% to pieredzēja pēc otrās devas. Viņas ziņoja par pāragrām mēnešreizēm, par ilgāku menstruālo ciklu un smagāku asiņošanu.
Pēc Frajēzes teiktā var secināt, ka pusei sieviešu radās paliekošas menstruācijas problēmas. Taču publikācijā tas nav teikts; pētnieki tikai norāda, ka aptuveni pusei mēnešreižu problēmas pašas no sevis beidzās pēc diviem mēnešiem. Viņi nestāsta, kad un vai pārējām menstruācijas atgriezās vecajās sliedēs.
Paliekošas izmaiņās mēnešreizēs neapstiprina arī citi pētījumi, kuros novērota to saikne ar Covid poti. Piemēram, Oregonas Veselības un medicīnas universitātes pētnieki secināja, ka Covid potes ir saistītas ar nedaudz garāku menstruālo ciklu, taču izmaiņas pazuda jau nākamajā mēnesī.
Vai Covid potes izmaina cilvēka ģenētisko materiālu?
Nav taisnība
Video beigās Frajēze stāsta par kādu pētījumu un sēj aizdomas, ka vakcinācija pret Covid var izmainīt cilvēka ģenētisko materiālu:
Ja mēs mainām mūsu gēnus un mēs runājam par cilvēka DNS izmaiņām… (..) Tam vajadzēja būt neiespējami, bet esmu diezgan pārliecināts, ka lielākā daļa šeit zina, ka Zviedrijā, Lundes Universitātē, tika veikts pētījums, kas parāda, ka cilvēka aknu šūnās notiek RNS reversā transkripcija. Tā nav galējā atbilde, tur izmantoja tikai šūnu līniju, tāpēc mēs neesam pārliecināti, bet tas, kam vajadzēja būt neiespējamam, tagad šķiet iespējams.”
Pats Frajēze tieši nesaka, ka pote izraisa pārmaiņās cilvēka DNS. Taču vairāki dezinformatori un melu ziņu vietnes apgalvo, ka šis pētījums to pierāda. Par to 2022. gadā rakstīja citu valstu faktu pārbaudītāji.
Vispirms apskatīsim, kas ir Frajēzes minētā reversā transkripcija. Cilvēki ģenētisko informāciju uzglabā DNS molekulu formā. Tās satur informāciju, piemēram, par to, kādas olbaltumvielas nepieciešams ražot šūnās. Lai notiktu olbaltumvielu ražošana, vispirms, balstoties uz DNS, ir jāizveido olbaltumvielu ražošanas instrukcijas. Šīs instrukcijas ir RNS molekulas veidolā. Procesu, kurā no DNS tiek izveidots RNS, sauc par transkripciju. Ja process notiek otrādi, proti, RNS molekula tiek pārveidota par DNS, to sauc par reverso transkripciju. Atsevišķi vīrusi izmanto šo molekulāru mehānismu, lai pārvērstu savu RNS par DNS molekulu, un pēc tam to integrē cilvēka DNS.
Frajēzes minētajā pētījumā cilvēka aknu vēža šūnu kultūrai tika pievienota Pfizer vakcīna, kas satur Covid izraisošā vīrusa mRNS fragmentu – instrukciju, lai ražotu tā saukto pīķa olbaltumvielu. Viņi novēroja, ka pēc kāda laika šūnās atradas arī DNS molekulas, kas bija veidotas no vakcīnā esošā mRNS. Taču tas neliecina, ka šīs DNS molekulas tiek integrētas cilvēka ģenētiskajā materiālā; tās, iespējams, vienkārši “peld” šūnā un nenonāk šūnas kodolā, kur atrodas cilvēka DNS. To norāda arī publikācijas autori gan pašā pētījumā, gan intervijā Lundes Universitātei. “Pētījumā netika pētīts, vai Pfizer pote izmaina mūsu ģenētisko materiālu,” skaidro viens no publikācijas autoriem. Cits autors stāsta, ka viņi “vēl nezina, vai konvertētais DNS tiek integrēts iekš [cilvēka] šūnas DNS.” Tāpat nav arī zināms, vai gadījumā, ja tas notiek, tam ir jebkādas sekas.
Filadelfijas Bērnu slimnīcas zinātnes komunikācijas grupa Parents PACK savā interneta vietnē norāda vairākus iemeslus, kāpēc pētījumā atklāto nevar pilnībā attiecināt uz cilvēkiem, kas saņēmuši Pfizer poti. Pirmkārt, pētījums nenotika dzīvos organismos, bet šūnu kultūrā – laboratorijā audzētās šūnās. Šādi eksperimenti tikai dod ieskatu, kas varētu notikt dzīvos organismos. Otrkārt, pētījumā tika izmantotas aknu vēža šūnas, kurām atšķiras dažādi ar RNS saistīti molekulārie mehānismi. Tāpēc, iespējams, tajās notiekošie procesi neatspoguļo to, kas pēc potes saņemšanas notiek veselās cilvēka aknu šūnās. Izvērstāks un tehniskāks skaidrojums, kāpēc pētījuma rezultāti nav attiecināmi uz cilvēkiem, lasāms akadēmiskajā žurnālā Current Issues in Molecular Biology (šeit).
Jāpiebilst, ka 2023. gada februārī kāda ASV zinātnieku kolektīva pētījumā tika atklāts, ka infekcijas gadījumā Covid izraisošā vīrusa SARS-CoV-2 ģenētiskais materiāls tiek integrēts cilvēka šūnu DNS (pētnieki izmantoja veselas un plaušu vēža šūnu kultūras). Savukārt šūnās, kurās tika ievadīts vīrusa mRNS, tas nenotika.
Secinājums: Cilvēki, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, no slimības mirst biežāk. Nav pierādījumu, ka Zviedrijā 2022. gada zemās dzimstības cēlonis ir vakcinācija pret Covid. Nav pamata apgavot, ka Covid potes izraisa paliekoši ietekmē menstruāciju vai ka to iespaidā tiek mainīts cilvēka ģenētiskais materiāls.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
