Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
“Daudz. Sevišķi pēdējās nedēļās – telefons zvana dienu un nakti.” To kādai Facebook lietotājai par Covid-19 vakcīnu blaknēm pirms nezināma laika it kā teikusi anonīma, iespējams, izdomāta ārste. Viņa arī stāstījusi, ka dakteri par pošu blaknēm nedrīkstot runāt. Šis apgalvojums ir apšaubāms, jo ne ieraksta autore, ne viņas minētā ārste tam nesniedz nekādus pierādījumus. Turklāt informācija par blakusparādībām un to biežumu ir publiski pieejama un tās apkopošanā piedalās arī ārsti. Ieraksts ir vismaz gadu vecs, bet tagad autores oriģinālo ierakstu pārpublicē citi Facebook lietotāji.
Uz jautājumu, kādēļ ārsti klusē, anonīmā ārste it kā atbildējusi:
“Mēs nedrīkstam [..] Tas ir šausmīgi, ka tā var melot… Kad tas viss beigsies…?”
Nav pamata teikt, ka vakcīnu blaknes tiek slēptas. Latvijas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vietnē jebkurš var ziņot par medikamentu, tostarp vakcīnu, blakusparādībām. Gan ZVA, gan Eiropas Zāļu aģentūra saņemto informāciju apkopo un publicē. ZVA vietnē katrs pats var apskatīt, cik kopā bijuši blakņu ziņojumi pēc katras Covid-19 vakcīnas un devas. Par blakusparādībām ziņo ne tikai potētie cilvēki, bet arī ārsti – ZVA norāda, ka “24% ziņojumu ir iesnieguši ārsti.” Ārsti un ZVA pārstāvji par blaknēm arī runājuši Latvijas medijos.
Pēc ZVA datiem, biežākās blaknes pēc Covid-19 potes saņemšanas ir sāpes injekcijas vietā (>80%), nogurums (>60%), galvassāpes (>50%), muskuļu sāpes un drebuļi (>30%), locītavu sāpes (>20%), drudzis un pietūkums injekcijas vietā (>10%). Līdzīgu informāciju sniedz arī vairāki neatkarīgi pētījumi par Covid-19 pošu blakusparādībām. Re:Check iepriekš rakstījis par Covid-19 vakcīnu blaknēm, kā arī par to biežumu bērniem un grūtniecēm.
ZVA norāda, ka līdz šā gada 30. septembrim Latvijā vakcinācija pret Covid veikta vairāk nekā 2,86 miljonus reižu. Savukārt par iespējamām Covid-19 pošu blaknēm Latvijā saņemti 3479 ziņojumi. No tiem 23% jeb 817 bijuši par būtiskām blakusparādībām – tādām, kas, piemēram, rada nepieciešamību hospitalizēties, izraisa paliekošas sekas vai apdraud dzīvību. Matemātiski sanāk, ka uz katrām 1000 vakcīnām bijuši vidēji 1,2 ziņojumi par blaknēm, bet par būtiskām blaknēm – 0,28.
Ieraksta autore sarunā it kā paudusi sašutumu par “noklusēto” blakņu ietekmi uz grūtniecēm un bērniem: “Televīzijā taču stāsta, cik viss labi, ka nav nekādu risku, potē nost, gan grūtnieces, gan bērnus!”
Kā minēts iepriekš, blaknes tiek norādītas valsts iestādēs un par tām ir runāts medijos. Grūtniecēm ir paaugstināts risks smagi slimot ar Covid-19. Neatkarīgos pētījumos un pētījumu apkopojumos teikts, ka grūtniecem saslimšana ar Covid palielina risku, ka bērns piedzimst nedzīvs un ka ka māte vai bērns nonāk intensīvajā aprūpē. Turpretim zinātniskā literatūra norāda, ka vakcinēšanās šādu varbūtību nepalielina. Vakcīnu drošību grūtniecēm apstiprina arī ZVA. Latvijā ir bijuši vairāki gadījumi, kad saslimšana ar Covid-19 nevakcinētām grūtniecēm beidzās letāli.
Sākotnēji bērnus nevakcinēja pret Covid-19. To sāka darīt tad, kad bija skaidrs, ka bērniem ir būtisks risks smagi saslimt, mirt vai ciest no tā sauktā garā Covid. Viena no nopietnākajām blaknēm bērniem ir sirds muskuļa vai apvalka iekaisums (miokardīts un perikardīts). Taču arī šajā gadījumā saslimšanai ar Covid ir lielākā varbūtība izraisīt šo kaiti gan zēniem, gan meitenēm.
Re:Check ar Facebook Messenger starpniecību lūdza ieraksta autorei ārstes kontaktinformāciju, bet atbildi nesaņēma.
Secinājums: Nav pierādījumu, ka ārsti ir spiesti klusēt par Covid-19 pošu blaknēm. Ārsti paši par tām ziņo, un šī informācija apkopotā veidā ir publiski pieejama. Vakcinācija pret Covid-19 ir relatīvi droša gan grūtniecēm, gan bērniem. Salīdzinot ar vakcināciju, saslimšanai ar koronavīrusa izraisīto slimību ir daudz lielāks risks radīt nopietnus veselības traucējumus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
