YouTube vairāk nekā 9000 lietotāju sasniedzis video, kurā dezinformatori vedina domāt, ka balsošana no ārzemēm pa pastu ir nedroša. Viņi stāsta, ka nesen veiktas izmaiņas, lail liktu vairāk cilvēkiem balsot pa pastu, kas savukārt it kā ļautu viltot balsis.
Kādēļ Saeimas vēlēšanās ārzemēs būs mazāk iecirkņu?
Video redzamie cilvēki spriež, ka šajās Saeimas vēlēšanās ārzemēs būs mazāk iecirkņu, lai cilvēki vairāk balsotu pa pastu. Izskan arī apgalvojums, ka 2020. gada ASV vēlēšanu rezultātu negodīgi ietekmēja balsošana pa pastu un Latvijā arī plānots tā viltot vēlēšanas:
“Pasta balsojums, ļoti dīvaini, – mums ir viņš ieviests tagad, ja? (..) Kas izgāza ASV vēlēšanas? Pasta balsojums.”
un
“Nu, protams, viņi jau mācās. Vienmēr ir pirmais gadījums, kad ir eksperiments. (..) Un ko viņi vēl dara? Viņi slēdz ārzemēs vēlēšanu iecirkņus. Īrijā aizslēdz vēlēšanu iecirkņus utt. Tātad šie cilvēki… viņiem vairs nav iespējams [balsot klātienē] un tad viņi būs spiesti balsot pa pastu.”
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa rakstiskā atbildē Re:Check skaidro, ka pagājušās Saeimas vēlēšanās ārzemēs bija 121 vēlēšanu iecirknis, bet šogad – 81. CVK vēlēšanu iecirkņus apstiprina pēc Ārlietu ministrijas (diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās) vai vēlētāju priekšlikuma (citās piemērotās telpās). Iemesls, kādēļ šajās Saeimas vēlēšanās būs mazāks iecirkņu skaits, ir 2018. gada decembrī Saeimā pieņemtie grozījumi Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā. Šie grozījumi paredz, ka, lai izveidotu vēlēšanu iecirkni ārzemēs, jāiesniedz iesniegums ar ne mazāk kā 36 vēlētāju parakstiem. Šāds vēlētāju slieksnis tika pieņemts, jo tas 2018. gadā bija mazākais vēlētāju skaits, kāds kopš neatkarības atjaunošanas balsojis kādā vēlēšanu iecirknī Latvijā.
Video redzamajiem cilvēkiem nav taisnība arī par 2020. gada ASV prezidenta vēlēšanu viltošanu. Vēlēšanu balsis vairākkārt tika pārskaitītas. Turklāt vēlēšanās zaudējušais kandidāts Donalds Tramps, viņa vēlēšanu kampaņas dalībnieki un citi Trampa atbalstītāji tiesā iesniedza vairāk nekā 60 prasības pret štatiem un vēlēšanu iecirkņiem. Tomēr nevienā lietā netika pierādīta vēlēšanu viltošana. Tiesas prāvās spriedumus pieņēma gan demokrātu, gan republikāņu (ieskaitot paša Trampa) iecelti tiesneši. Turklāt ASV valdības kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūra norāda – nav nekādu pierādījumu, ka 2020. gada prezidenta vēlēšanās balsis būtu mainītas vai dzēstas. To apstiprināja arī ASV Tieslietu departaments. Par maldiem saistībā ar ASV prezidenta vēlēšanām Re:Check 2020. gadā rakstīja šeit.
Vai pastāv risks, ka cilvēki ārzemēs nelikumīgi balsos viens otra vietā?
Tajā pašā video stāstīts, ka šogad, balsojot pa pastu, nav nepieciešams uzrādīt pasi vai ID karti. Tas it kā ļautu cilvēkiem nelikumīgi balsot kāda cita vietā:
“Es varu nobalsot ar tavu personas kodu. Un ātrāk nekā tu. Un kad pienāks tava [balss], atzīs par nederīgām, jo mums būs abiem biļete nederīga.”
Šā gada Saeimas vēlēšanās vairs nav nepieciešams saņemt spiedogu pasē, jo vēlētāji tiks atzīmēti elektroniskā vēlētāju reģistrā. Lai pieteiktos balsot pa pastu no ārzemēm, jāaizpilda un jāiesniedz iesniegums noteiktās Latvijas Republikas pārstāvniecībās pa pastu, elektroniski vai klātienē. No 27. augusta iespējams pieteikties arī e-pakalpojumā PLMP vietnē vai Latvija.lv*. CVK pārstāve Krastiņa skaidro, ka jaunā kārtība ieviesta, lai ārzemēs atvieglotu balsošanu pa pastu. Krastiņa apstiprina, ka nav iespējams pilnībā izslēgt risku, ka kāds pieteiksies balsot pa pastu, izmantojot cita cilvēka personas kodu. Tomēr viņa spriež, ka izmaiņas kārtībā, kā piesakās balsošanai pa pastu (vairs nav jāsūta pase), dod iespēju balsot lielākam cilvēku skaitam un tas, iespējams, atsver šo risku.
Kad cilvēks piesakās balsot pa pastu no ārzemēm, viņa dati nonāk elektroniskajā vēlēšanu reģistrā. Krastiņa skaidro, ka “katrs vēlētājs par sevi varēs elektroniski pārbaudīt informāciju, vai ir vai nav reģistrējies pasta balsošanai.” Par balsošanas faktu Saeimas vēlēšanās cilvēki var pārliecināties arī pēc vēlēšanām, pieprasot izziņu par to, vai balsotājs ir vai nav reģistrēts elektroniskajā vēlētāju reģistrā un kurā iecirknī ieraksts veikts. Pārliecināties par to var mēneša laikā, jo, kad iecirkņu komisijas balsu skaitīšanas protokoli ir apstiprināti un ir beidzies likumā noteiktais termiņš to apstrīdēšanai, elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra dati tiek anonimizēti.
Krastiņa skaidro: “Ir vairākas lietas, kas kalpo tam, lai mazinātu riskus, ka kāds piesakās balsot cita vēlētāja vietā.” Piemēram, balsot no ārzemēm var tikai vēlētāji, kas vēlēšanu laikā atrodas ārzemēs, proti, pasta balsošanā būs derīgi tikai tie balsojumi, kas izsūtīti no adresēm ārvalstīs. Sūtot balsojumu pa pastu, tam jāpievieno vēlētāja parakstīts apliecinājums, ka vēlētājs balso personiski. Balsojums jāsūta tam pašam iecirknim, kurā cilvēks pieteicies balsot. Turklāt katram vēlētājam, kas pieteicies balsot pa pastu, tiks nosūtīts savs unikālais identifikācijas numurs, kas jānorāda uz pasta balsošanas aploksnes.
Jāpiebilst, ka jebkurš, kurš balsojis pa pastu, ir tiesīgs balsot arī klātienē, piemēram, ja cilvēks pārdomā vai viņam ir aizdomas, ka kāds pa pastu ir balsojis viņa vietā. Tādā gadījumā pa pastu sūtītā balss netiek skaitīta. Pa pastu sūtītās vēlēšanu aploksnes atver tikai tad, kad vēlēšanas klātienē ir slēgtas un ir pārbaudīts, vai balsu iesūtītāji nav balsojuši arī klātienē. Re:Check iepriekš rakstījis par to, kā norit pasta balsu skaitīšana un kādus drošības pasākumus veic vēlēšanu iecirkņi (šeit).
Vai pastāv risks, ka pa pastu balsos mirušo vārdā?
Viens no video redzamajiem cilvēkiem apgalvo, ka pa pastu varēs balsot arī miruši cilvēki:
“Tad [pa pastu] balsos visi miroņi.”
Šajās Saeimas vēlēšanās tiks izmantots jau augstāk minētais elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs. Tajā iecirkņu komisijas darbinieki pārliecināsies, vai cilvēki, kas iesnieguši lūgumu balsot pa pastu, atbilst kritērijiem, lai saņemtu vēlēšanu dokumentus. Piemēram, vai viņiem ir tiesības balsot, vai viņi nav pieteikušies jau iepriekš un vai viņi jau nav nobalsojuši. Miruši cilvēki reģistrā neuzrādās un viņiem netiek sūtīti vēlēšanu dokumenti – tātad miroņi nevarēs balsot. Maldus par mirušiem cilvēkiem, kas it kā balso vēlēšanās, 2020. gadā izplatīja arī bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Tas bija bija viens no galvenajiem argumentiem, ko Tramps izmantoja, lai pierādītu, ka demokrāti nozaga 2020. gada prezidenta vēlēšanas. Kādēļ Trampa arguments ir nepamatots, Re:Check rakstīja jau 2020. gadā (šeit).
Secinājums: Šajās Saeimas vēlēšanās būs mazāk vēlēšanu iecirkņu, jo kopš pagājušajām vēlēšanām ir noteikts minimālais vēlētāju skaits, kas nepieciešams, lai ārzemēs atvērtu iecirkni. CVK ir izstrādājusi vairākus drošības pasākumus, lai balsošana pa pastu būtu droša. Reģistrējoties balsot pa pastu un balsojot, cilvēks tiek atzīmēts elektroniskajā vēlēšanu reģistrā, kurā viņš var pārbaudīt, vai kāds nav balsojis viņa vietā. Mirušo vārdā nav iespējams balsot ne pa pastu, ne klātienē, jo viņu datu nav elektroniskajā vēlēšanu reģistrā. Tādēļ viņu vārdā nevar saņemt velēšanu dokumentus.
*Raksta sākotnējā versijā bija nepareizi minēts, ka, lai pieteiktos balsot pa pastu no ārzemēm, jāaizpilda un jāaizsūta iesniegums savam pasta balsošanas iecirknim vai elektroniski CVK. Patiesībā iesniegums jāiesniedz noteiktās Latvijas Republikas pārstāvniecībās pa pastu, elektroniski vai klātienē. Labojums veikts 24.08.2022.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
