Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Sociālajā medijā Facebook simtiem cilvēku dalījušies ar kāda pazīstama dezinformatora video, kurā viņš maldina, ka Latvijā regulāri notiek vēlēšanu viltošana. Video autors nesniedz nekādus pierādījumus savam apgalvojumam. Viņš tikai stāsta, ka ar viņu sazinājušies anonīmi cilvēki, kas it kā bijuši vēlēšanu iecirkņu darbinieki. 

Šā video autors apgalvo, ka anonīmi vēlēšanu darbinieki viņam personiski esot atzinuši vēlēšanu viltošanu:

“Velēšanu viltošana – izrādās, tā ir realitāte Latvijā. [..] Te ir runa par organizētu vēlēšanu viltošanu. Un kopš es šo tematu sāku cilāt, man te cilvēki raksta – pat tādi cilvēki, kas ir strādājuši vēlēšanu komisijās paši jau no 90. gadiem – un saka, ka viņi paši to ir darījuši. Paši ir savām rokām metuši iekšā kastēs.”

Video autors nesniedz nekādus citus pierādījumus, izņemot šos anonīmos apgalvojumus. Viņš nenosauc ne konkrētus iecirkņus, ne “darbinieku” vārdus un uzvārdus. Šie cilvēki nav sazinājušies ar policiju vai Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK), un šāda informācija nav publiski izskanējusi medijos.

Vai iecirkņos ir neierobežots skaits biļetenu un aplokšņu?

Pēc video autora teiktā, iecirkņu vēlēšanu kastēs ir ļoti viegli samainīt īstās balsis (aploksnes un zīmes) pret viltotām. Tas it kā iespējams, jo iecirkņiem, pēc viņa teiktā, ir: “salīdzinoši neierobežots skaits ar tām aploksnēm un tiem vēlēšanu biļetenu [red. – jeb zīmju] komplektiem.”

Video autors maldina, jo patiesībā vēlēšanu aplokšņu skaits un to izsniegšana tiek rūpīgi uzraudzīta. Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Laura Krastiņa skaidro, ka vēlēšanu komisija katram iecirknim atstāj aplokšņu rezervi neparedzētai vajadzībai. Saņemot aploksnes, iecirkņa komisija tās apzīmogo, pārbauda un pārskaita. Pārbaudīšana un pārskaitīšana notiek vairākas reizes un to katru reizi dara cits komisijas loceklis. Aplokšņu skaits tiek reģistrēts, kā arī tiek piefiksēti atbildīgā skaitītāja personas dati. 

Ja vēlēšanu dienā kādam nepieciešama jauna aploksne, piemēram, ja iepriekšējā ir sabojāta, vecā aploksne jāatdod komisijai un jāparakstās par jaunas vēlēšanu aploksnes saņemšanu. Kad balsošana beigusies, balsošanas kastes tiek aizlīmētas. Kasti atver tikai tad, kad vairākas reizes saskaitītas pāri palikušās un sabojātās aploksnes. Tās marķē kā neizmantotas (nogriežot augšējo labo stūri) un noglabā. Skaitot klātienē nodotās balsis, telpā nedrīkst atrasties neizmantotās vēlēšanu zīmes un aploksnes. Pirms skaita balsis vairākas reizes tiek pārbaudīts, vai iecirknī izsniegto aplokšņu skaits sakrīt ar nobalsojušo vēlētāju skaitu.

Tātad iecirkņos nav pieejams “salīdzinoši neierobežots” aplokšņu skaits. Tādēļ vēlēšanu iecirkņa darbiniekiem nav pieejamas liekas aploksnes, kuras varētu izmantot, lai īsto balsu vietā kastē ievietotu viltotās.

Jāpiebilst, ka balsu skaitīšana notiek atklātā iecirkņa komisijas sēdē. To drīkst novērot divi pilnvaroti novērotāji no katras politiskās partijas vai politisko partiju apvienības, kas Rīgas vēlēšanu apgabalā iesniegusi kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Plašāk par balsu skaitīšanas procesu iespējams lasīt CVK vietnē (šeit).

Vai viegli viltot pa pastu nodotās balsis?

Tālāk video autors, kurš pats bijis kāda vēlēšanu iecirkņa komisijā, apgalvo, ka īpaši viegli esot viltot pa pastu nosūtītās balsis, jo tās esot viegli pieejamas jebkuram darbiniekam:

“Nu jā, tur kaut kāda kārtība – aprunāts, kur viņiem, ka viņiem jāstāv ir drošā vietā, bet viņi tur stāvēja. Viņus jebkurā brīdi varēja ņemt un samainīt un iemest.”

Arī par šo video autoram nav taisnība. Krastiņa no CVK skaidro, ka “iecirkņa komisija saņemtās pasta aploksnes reģistrē savā sarakstā balsošanai pa pastu un uzglabā aizzīmogotā kastē neatvērtas līdz balsu skaitīšanas sākšanai.” Kad tiek saņemta pirmā balss, iecirkņa komisija sagatavo kasti – pārliecinās, ka tā ir tukša, un nostiprina kastes atveramo daļu ar numurētām drošības plombām, kuru numurus ieraksta aktā par kastes aizzīmogošanu. 

Foto: Vēlēšanu kaste. Autors: Evija Trifanova, LETA

Kā minēts augstāk, iecirkņos rezerves aploksnes tiek rūpīgi uzskaitītas, tādēļ darbiniekiem nav pieejamas aploksnes, ar ko nomainīt aploksnes ar īstajām balsīm.

Sociālajos medijos dažkārt redzami maldi par to, ka pa pastu balso miruši cilvēki. Šādam apgalvojumam nav pamatojuma. CVK norāda, ka 14. Saeimas vēlēšanās vēlētāju uzskaitei izmanto elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru. Tajā iecirkņu komisijas darbinieki pārliecinās, vai cilvēkiem, kas iesnieguši lūgumu balsot pa pastu, ir tiesības balsot, vai viņi nav pieteikušies jau iepriekš un vai viņi jau nav nobalsojuši. Ja cilvēks, piemēram, ir miris, viņa vārds reģistrā neuzrādās un viņam netiek sūtīti vēlēšanu dokumenti. 

Savukārt citi sociālo mediju lietotāji uztraucas, ka cilvēki balso abos veidos – klātienē un pa pastu. Arī pret šāda veida krāpšanos CVK ir drošības pasākumi. Ja cilvēks vēlēšanu dienā kāda iemesla dēļ ir izlēmis balsot klātienē, viņš to drīkst darīt. Tādā gadījumā viņa pa pastu sūtītā balss netiek skaitīta. Pa pastu sūtītās vēstules atver tikai, kad vēlēšanas klātienē ir slēgtas un ir pārbaudīts, vai balsu iesūtītāji nav balsojuši arī klātienē. 

Pa pastu sūtīto balsu skaitīšanu arī atļauts novērot to pašu grupu pārstāvjiem, kas drīkst novērot klātienē iesniegto balsu skaitīšanu. Plašāk par balsošanu pa pastu un balsu skaitīšanas procesu iespējams lasīt CVK vietnē (šeit).

Vai iepriekšējās vēlēšanās viltoja rezultātus?

Video autors apgalvo, ka viltoti tikuši arī iepriekšējo vēlēšanu rezultāti. Tas noticis, piemēram, 13. Saeimas vēlēšanās 2018. gadā. Viņaprāt, balsu viltošana iecirkņos ir tikai neliela sazvērestības daļa. Vērienīgākā viltošana it kā notiek centralizēti un elektroniski:

“Visu vēlēšanu iecirkņu balsis tiek centralizēti CVK sistēmā elektroniski (digitāli) saskaitītas un sasummētas vienā lielā kopumā. Un tur jau gan var… Tur var ar tiem skaitļiem spēlēties, kā vien grib, tāpēc, ka vēlēšanu iecirkņu ļoti daudz. Balsu ir nosacīti daudz. Balsu ir nu nosacīti tūkstošos (..) tad tās visas sanāk vienā čupā un tur jau tos procentus var paņemt nost.”

Pierādījumus arī šim apgalvojumam video autors nesniedz. Šoreiz viņš pat nemin nekādus lieciniekus, kas ar viņu it kā sazinājušies. Latvijā elektroniski notiek tikai balsu apkopošana, nevis skaitīšana. Tādēļ, ja kādām rodas aizdomas par vēlēšanu viltošanu, balsis iespējams pārskaitīt manuāli. Vēlēšanu zīmes un aploksnes tiek saglabātās ne ilgāk kā 10 dienas pēc jaunievēlētās Saeimas sanākšanas.

Ja reiz koalīcijas partijas slepeni kontrolē vēlēšanu procesu, kā skaidrojami pagājušajās Saeimas vēlēšanu rezultāti, kur jaunā partija KPV LV saņēma otro augstāko balsu skaitu? Video autoram atbilde jau gatava:

Pagājušo reizi man izskatījās, ka KPV nedabūja 16 procentus. Dabūja daudz vairāk, visdrīzāk (..) Paņēma nost lielajiem, iespējams, tai pašai Saskaņai paņēma nost. Iespējams, KPV paņēma nost un pielika klāt tiem [red. – koalīcijas partijām]… izlīdzināja tā teikt.”

Proti, viņaprāt, ja koalīcija neviltotu vēlēšanu rezultātus, KPV LV būtu saņēmusi vēl vairāk balsu. Tiesa, video autors nesniedz atbildi, kāpēc tādā gadījumā pie varas bijusī Zaļo un zemnieku savienība, kurai tolaik bija arī premjerministra amats, šādā gadījumā saņēma mazāk balsu un palika opozīcijā.

Savukārt par KPV LV 13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 14,25%. Vēlēšanu dienā SKDS un Kantar veica aptaujas pie vēlēšanu iecirkņiem (tā sauktās exit polls). Pēc tām varēja spriest, ka par KPV LV nobalsoja vidēji 11,5% vai 12,3% vēlētāju.

Nav zināms, cik cilvēku piedalījās SKDS un Kantar aptaujās, turklāt daļa vēlētāju savu izvēli neizpauda. Tādēļ grūti spriest par aptaujas rezultātu precizitāti. Tomēr, pieņemot, ka firmas izmantoja aptauju zelta standartu (1000 cilvēkus un 95% ticamības intervālu), matemātiski iespējams izrēķināt, cik ticami ir firmu rezultāti par KPV LV. Vēlēšanās piedalījās 844 925 cilvēku. Ja firmas aptaujāja 1000 cilvēkus, tad matemātiski viņu rezultātu kļūdu robežas ir plus mīnus divi procenti. Tas nozīmē, ka aptauju rezultāti ir 11,5±2% un 12,3±2%. Līdz ar to KPV LV saņemtie 14,25% balsu ir tuvu vai precīzi sakrīt ar aptauju rezultātiem.

Jāpiebilst, ka vēlēšanu uzraudzības organizācijas Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja gala atskaitē par Latvijas 13. Saeimas vēlēšanām nav norādīts, ka KPV LV pārstāvji būtu pieprasījuši balsu pārskaitīšanu. To darīja divi ZZS Saeimā nepārvēlētie deputāti – Aija Barča un Jānis Klaužs. CVK sasauca sēdi, kurā tika nolemts kandidātu balsis nepārskaitīt.

CVK nopietni izskata ziņojumus par iespējamiem noziegumiem, kas saistīti ar vēlēšanām. Piemēram, kad 2021. gada pašvaldību vēlēšanās kādu Jelgavas un Siguldas iecirkņu kastēs tika atrastas neapzīmogotas aploksnes, tas tika ziņots Valsts drošības dienestam un konkrētajos iecirkņos notika izmeklēšana.

Secinājums: Tam, ka Latvijā notiek vēlēšanu viltošana, nav pierādījumu. Saeimas vēlēšanās iecirkņi izmanto drošības pasākumus, par kuru realizēšanu vienlaikus atbildīgi vairāki vēlēšanu iecirkņa darbinieki. Partiju, kā arī CVK un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, drīkst novērot gan klātienē, gan pa pastu saņemto balsu skaitīšanu.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.