Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Latvijas Facebook vidē cilvēki dalās ar video, kurā kāda sieviete atsaucas uz PVO zāļu un vakcīnu blakusparādību ziņošanas sistēmu un apgalvo, ka Covid-19 vakcīnas izraisījušas vairāk nekā divus miljonus blakņu gadījumu. Šos skaitļus viņa sauc par “oficiālo statistiku”, taču tā nav: šī datubāze neapliecina zāļu un vakcīnu saikni ar blakusparādībām.

Sieviete video izmanto datus no spontānās ziņošanas sistēmas un salīdzina blakņu ziņojumu skaitu par dažādām vakcīnām. Viņa stāsta, ka pret cūciņām cilvēki esot vakcinēti kopš 1972.gada un 49 gadu laikā reģistrēti 711 blakusparādību gadījumi; vakcinācija pret masalām notiek kopš 1968.gada un reģistrētas nedaudz virs 5800 blaknēm; poliomelīta vakcīnām savukārt reģistrēts nedaudz virs 121 tūkstošu blakņu gadījumu, bet gripas vakcīnām – virs 270 tūkstošiem blakņu. Tad viņa saka:

“Un kā ar eksperimentālajām Covid vakcīnām? Saskaņā ar PVO datiem, kopš 2020.gada ir ziņots par diviem miljoniem 457 tūkstošiem 386 blakņu gadījumiem, daudziem smagā formā.”

Video beigās tiek parādīta tabula no VigiAccess datubāzes, kurā redzami skaitļi par blakusparādībām no dažādām zālēm un vakcīnām. Taču ziņojumi no šīs datubāzes nav pārbaudīti, un tos nevar izmantot, lai secinātu, ka vakcīna ir izraisījusi nelabvēlīgu ietekmi. Ir pierādīts, ka Covid-19 vakcīnas ir drošas un efektīvas. Nav arī taisnība, ka vakcīnas pret Covid-19 ir eksperimentālas, par to iepriekš jau rakstīja Re:Check.

VigiBase ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) globālā zāļu un vakcīnu nevēlamo notikumu ziņošanas datubāze. Lai nodrošinātu datubāzei publisku piekļuvi, PVO 2015.gadā ieviesa VigiAccess. Savā mājaslapā organizācija skaidro, ka šis rīks paredzēts cilvēkiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par iespējamām blakusparādībām, par kurām ziņots saistībā ar zāļu lietošanu, taču datubāze nevar tikt izmantota kā apliecinājums par saikni starp iespējamo blakusparādību un konkrētu medikamentu. “VigiAccess informāciju par iespējamām blakusparādībām nevajadzētu interpretēt tādējādi, ka zāles vai to aktīvā viela izraisīja novēroto efektu vai ir nedroša lietošanā. Cēloņsakarības apstiprināšana ir sarežģīts process, kam nepieciešams rūpīgs zinātnisks novērtējums un visu pieejamo datu detalizēts novērtējums. Tādēļ šajā vietnē sniegtā informācija neatspoguļo nekādu apstiprinātu saikni starp zālēm un blakusparādībām”. VigiAccess datubāze nodrošina piekļuvi statistikas datiem par zāļu un vakcīnu iespējamām blakusparādībām, par kurām ziņo PVO Starptautiskā zāļu uzraudzības programma.

Aģentūra Reuters raksta, ka kopš 1978.gada VigiBase uztur Upsalas uzraudzības centrs (UMC) – neatkarīgs bezpeļņas fonds, kas pēta zāļu ieguvumus un riskus. UMC pārstāvis Reuters norādījis, ka nevar salīdzināt dažādas vielas un secināt, ka viena ir drošāka par citu.

Šī sistēma ir līdzīga ASV Vakcīnu nevēlamo notikumu ziņošanas sistēmai (VAERS), par kuru Re:Check rakstījis jau vairākkārt. Tā kalpo kā agrīnās brīdināšanas sistēma, lai atklātu iespējamās ASV vakcīnu drošības problēmas, apkopojot informāciju par iespējamām blakusparādībām vai veselības problēmām, kas rodas pēc vakcinācijas. Ja caur šo programmu tiek identificēta kāda problēma, kas var būt saistīta ar vakcīnas drošību, zinātnieki var veikt pētījumus, lai noskaidrotu, vai tas var radīt reālu risku. Taču arī VAERS nav uzticams informācijas avots un neliecina par vakcīnu saikni ar blaknēm. Šādas datubāzes, kā VAERS un PVO, bieži vien kā argumentus izmanto pretvakcīnu aktīvisti.

Aptuveni gada laikā 60% pasaules iedzīvotāju saņēmuši vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu. Līdz 18.janvārim pasaulē ievadīti 9,75 miljardi devu. Upsalas ziņojumu mājaslapā skaidrots, ka lielais ziņojumu skaits par Covid-19 vakcīnu blaknēm saistīts ar to, ka Covid-19 vakcinācija ir “lielākā masveida vakcinācijas kampaņa vēsturē” un ka “vakcīnas ir jaunas un tās ir tik svarīgas pandēmijas apturēšanai, tāpēc veselības aizsardzības iestādes valsts un starptautiskā līmenī ir aktīvi mudinājušas ziņot”.
Līdzīgi apgalvojumi, kas balstīti uz VigiAccess datiem, kļuvuši populāri arī ārvalstīs. Piemēram, par tiem rakstīja faktu pārbaudītāji no Politifact, USA TODAY, VERA Files un citi.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.