Ap 13 tūkstošiem Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā, uzskaitot dažādu normatīvo aktu pantus, iebilsts pret obligātu vakcināciju. Vairāki no tiem uz vakcināciju neattiecas vai ir izrauti no konteksta, tādējādi ieraksts maldina.  

Ierakstā pausts, ka “piespiedu vakcināciju aizliedz Nirnbergas kodekss”

Nirnbergas kodekss tika izstrādāts pēc Nirnbergas tiesas procesa, kura ietvaros sabiedrotie pēc Otrā pasaules kara Nirnbergā tiesāja Vācijas kara noziedzniekus. Vienā no procesiem, kas sekoja galvenajai kara tribunāla prāvai, tiesāja 23 ārstus un nacistu režīma amatpersonas – par slepkavībām un spīdzināšanu, pakļaujot piespiedu medicīniskiem eksperimentiem koncentrācijas nometnēs ieslodzītos cilvēkus. Tiesas procesa rezultātā 1947.gadā tika izstrādāts Nirnbergas kodekss, kas ir mūsdienu medicīnas ētikas pamatteksts un kas uzsver brīvprātības principu attiecībā uz iesaistīšanos medicīniskos eksperimentos. Kā Re:Check iepriekš skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes lektore Karina Palkova, Nirnbergas kodekss nosaka ētikas standartus, veicot eksperimentus ar cilvēkiem, iesaistot cilvēkus klīniskajos pētījumos. Saistīt vakcināciju ar Nirnbergas kodeksu nav nekāda pamata, tā kā vakcinācija nav eksperiments un tā netiek veikta piespiedu kārtā. 

Apgalvojums, ka vakcinācija vai iepriekš arī prasība lietot sejas maskas pārkāpj Nirnbergas kodeksu, ir populārs dezinformācijas izplatītāju “arguments” arī citās valstīs un par to rakstījuši daudzi faktu pārbaudītāji, tajā skaitā Kanādas AFP, ASV Factcheck un Lielbritānijas Fullfact.

Ieraksta autore raksta, ka obligātā vakcinācija ir pretrunā ar cilvēktiesībām un citē Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 5.pantu un Epidemioloģiskās drošības likumu, kas nosaka cilvēka piekrišanu:  

„Iejaukšanās cilvēka veselībā var tikt veikta tikai pēc tam, kad attiecīgā persona tikusi informēta un brīvi devusi piekrišanu to veikt”

“Ārstnieciskas manipulācijas fiziskajai personai var veikt ar tās informēto piekrišanu”.

Konvencijas pants citēts nepamatoti, tā kā vakcinācija pret Covid-19 notiek tikai ar cilvēka piekrišanu. Pirms vakcinācijas pret Covid-19 katram iedzīvotājam ir jāaizpilda informētā piekrišana vakcīnas veikšanai, atbildot uz 13 jautājumiem par savu veselības stāvokli, iepriekš informēja aģentūra LETA un citi mediji. Pacientiem arī jāiepazīstas ar informāciju par vakcināciju, kas sniegta uz vienas A4 lapas puses. Tajā skaidrots, ka vakcīna stimulē imūno sistēmu ražot antivielas, kas pasargā pret Covid-19 infekciju, kā arī uzsvērts, ka vakcīna nesatur pašu vīrusu, tādēļ tā nevar izraisīt saslimšanu ar šo infekciju. Tāpat pacientiem tiek skaidrots par tādām iespējamām blakusparādībām kā sāpes, pietūkums, apsārtums, nieze un siltuma sajūta injekcijas vietā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, muskuļu un locītavu sāpes, galvassāpes un miega traucējumi, slikta pašsajūta, nogurums, reibonis, slikta dūša, vemšana. Materiālā arī norādīts, ka parasti šie simptomi izzūd vienas līdz trīs dienu laikā un ārstēšana nav nepieciešama.

“Šai personai iepriekš jāsaņem atbilstoša informācija par iejaukšanās mērķi un raksturu, kā arī par tās sekām un risku. Attiecīgā persona jebkurā laikā var brīvi atsaukt piekrišanu”

Visa informācija par konkrētām vakcīnām un iespējamām blakusparādībām ir pieejama. Blakusparādību saraksti arī tiek papildināti, ja atklājas jaunas iespējamās blaknes. Piemēram, Vaxzevria (agrāk zināma kā AstraZeneca) vakcīnas iespējamo blakusparādību skaitā iekļauti ļoti reti un neparasti trombu veidošanās gadījumi. Ar aktuālo informāciju par Latvijā pieejamām vakcīnām pret Covid-19 un iespējamām blakusparādībām var iepazīties arī šeit, šeit un šeit.

“jo tā NAV vakinācija, bet gan eksperimentālas “zāles”, kuras joprojām tiek “pētītas” klīniskā pētījuma 3.fāzē. Tātad – tikai un vienīgi BRĪVPRĀTĪGA iesaistīšanās klīniskajā pētījumā ar eksperimentālu substanci”

Tā nav taisnība, par to arī iepriekš rakstīja Re:Check. Visas vakcīnas ir izgājušas standarta pārbaudes procedūras, pirms tās padarītas pieejamas lietošanai. Latvijā lietotajām vakcīnām publicēti pēdējās, 3.fāzes, klīnisko pētījumu rezultāti, ko veic pirms zāļu apstiprināšanas. Pfizer/BioNTech pētījums publicēts New England Journal of Medicine. Tajā piedalījās vairāk nekā 43 tūkstoši cilvēku. AstraZeneca vakcīnas pētījumā piedalījās 23 tūkstoši cilvēku, un tā rezultāti publicēti The Lancet. Arī pētījums par Moderna vakcīnu publicēts New England Journal of Medicine, tajā piedalījās 30 tūkstoši cilvēku. Pēc tam vakcīnas pārbaudīja un apstiprināja Eiropas Zāļu aģentūra.

ZVA iepriekš skaidroja, ka pētījumi un drošuma uzraudzība zālēm parasti turpinās arī pēc to reģistrācijas. Covid-19 vakcīnu gadījumā sekos līdzi dalībnieku veselības stāvoklim vismaz divus gadus pēc vakcīnas otrās devas saņemšanas, kas ļaus secināt, piemēram, cik ilgi saglabājas imunitāte. Tāpat notiek pētījumi, kuros iesaistīti bērni. 

Eiropas Zāļu aģentūra uzsvērusi, ka “drošības prasības Covid-19 vakcīnām ir tādas pašas kā jebkurai vakcīnai ES un netiek pazeminātas pandēmijas kontekstā”.

Bieži vien Facebook ierakstos kā pamatojums mītam, ka vakcīnas pret Covid-19 esot eksperimentālas, tiek izmantots fakts, ka ASV tās ir apstiprinātas ar ārkārtas lietošanas jeb emergency rule nosacījumu. Taču arī tas nenozīmē, ka vakcīnas ir eksperimentālas. Beidzoties klīnisko pētījumu fāzēm, Covid-19 vakcīnas saņēma ASV Pārtikas un zāļu administrācijas (FDA) ārkārtas lietošanas atļauju, kas parādīja, ka tās ir drošas un efektīvas. Šo vakcīnu drošību apliecināja klīnisko pētījumu rezultāti. Vakcīnu turpmākā izpēte un uzraudzība turpinās arī pēc apstiprināšanas, tā ir standarta procedūra un tas nenozīmē, ka vakcīnas ir eksperimentālas. 

Starp FDA atļauju un ārkārtas lietošanas atļauju (EUA) ir atšķirības. The Conversation rakstā Bostonas universitātes profesors Kristofers Robertsons un Džonsa Hopkinsa universitātes profesors Džeremijs Grīns skaidro, ka FDA apstiprinājumam parasti nepieciešami divi trešās fāzes klīniskie pētījumi un ilgāks pārbaudes laiks nekā EUA. Tomēr FDA vakcīnu apstiprināšanas process nav praktisks, ja ir nopietni draudi sabiedrības veselībai, kas izraisa pārmērīgu mirstību, un ja citu līdzekļu nav. EUA pārbaudes procesā tiek vērtēts, vai vakcīnu ieguvumi ir lielāki par riskiem, savukārt FDA apstiprinājums koncentrējas tikai uz drošības pierādījumiem. Trīs ASV atļauto Covid-19 vakcīnu gadījumā klīniskie pētījumi un pēcreģistrācijas uzraudzība parādīja, ka risks ir ļoti mazs, lielākā daļa ziņoto blakusparādību ir vieglas un pārejošas un raksturīgas vakcinācijai. Ar ārkārtas lietošanas nosacījumu zāles apstiprinātas arī iepriekš.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.