Kad Rīgas Teikas iecirkņa izmeklētāja Jana Buliņa ierodas darbā, viņu seifā gaida 400 krimināllietas – no nelielām zādzībām līdz dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem. Viņai gan vēl “paveicies” – ir izmeklētāji, kuru lietvedībā ir 800. Katra trešā izmeklētāja vieta Rīgā ir tukša.
Izmeklētāja Buliņa ierodas darbā, pagatavo kafiju, saraksta dienas plānu ar prioritātēm un ķeras klāt. Darba stundās visu nepaspēj, tāpēc reizēm strādā arī brīvajā laikā. “Nevarētu apgalvot, ka ar visu tieku galā,” viņa nosaka. “Piemēram, nākas pagarināt prokurora norādījumu izpildes termiņus, jo vienkārši nepaspēju”. “Katrs cilvēks grib, lai viņa lietu izskata prioritāri, bet mums ir savas prioritātes un cilvēku trūkums. Prokurori, cietušie, vadība – nevar visus apmierināt,” spriež Buliņa. Vai viņa labi pārzina katru savu kriminālprocesu? “Tā nevarētu teikt,” viņa ir atklāta. Bet, kad vajag, pārlasa, atsvaidzina atmiņu un tad jau atceras.
Liela daļa lietu viņas pārziņā ir neaktīvas jeb tumšās – nav vainīgā vai pavedienu. Guļ seifā un gaida vai nu jaunu informāciju, vai noilgumu. Bet izmeklēt aktīvās tik un tā nevar paspēt – par daudz. Mazāk nebūs, jo katru reizi, kad kāds izmeklētājs darbu pamet, viņa lietas sadala pārējiem. Jo labāk strādā, jo vairāk darba, jo jaunajiem izmeklētājiem sarežģītās uzreiz nedos. Izmeklētāja Buliņa vairākkārt apsvērusi domu darbu pamest – galvenokārt stresa dēļ, bet pagaidām nomierinājusies, jo darbs interesants.
Saņemot kārtējo procesu, darbiniekam bieži nākas domāt, nevis, “ko es te varu izdarīt”, bet “paga, man jau nāk nākošais”, pirmā doma ir “tā, vai te var atteikt, vai te var izbeigt?” Vai tas ir tas, ko sabiedrība sagaida? Protams, ka nē,” atklāti situāciju raksturo Valsts Policijas (VP) Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Reinis Znotiņš.
Bedre Kriminālpolicijā kļūst arvien dziļāka. Pirms desmit gadiem trūka ap 7% darbinieku, tagad jau 21%.
Vissmagākā situācija ir Rīgā.
“Mēs šobrīd dancojam pa virvi, tuvu tas brīdis, lai būtu jāsaka, piedodiet, nāks labāki laiki, mēs jums…,” pats sevi pārtrauc Znotiņš, mirkli apdomājas un tad nosaka, “protams, to nekad neteiksim, mēs strādāsim, cilvēki pārstrādāsies.”
Zirgam skaidrs, ka nebūs
Uz jautājumu, vai izmeklētāju trūkums nozīmē, ka cietušais nevar paļauties, ka viņa lietu izmeklēs ātri un pēc labākajiem kvalitātes standartiem, kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks atbild: “Tas jau zirgam skaidrs”. “Nu, ja man ir 600 lietas, nevar būt lieliska izmeklēšanas kvalitāte,” paskaidro Znotiņš.
Lielākā sabiedrības daļa dzīvē saskarsies ar sīkākiem noziegumiem – dzīvokļa aptīrīšanu vai velosipēda nozagšanu, nevis slepkavību, bet izmeklētāju trūkuma dēļ tie prioritāšu sarakstā ir zemāk. “Sīkā noziedzība ir kaitinoša, traucē cilvēkiem dzīvot un skar lielāku sabiedrības daļu,” saka Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kurš gribot, lai šo noziegumu atklāšanai tiek vairāk uzmanības.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns norāda, ka viens no izmeklēšanas kvalitātes rādītājiem ir – cik procentu no gadā sāktajiem kriminālprocesiem ir pabeigti. Par šo 2017. gada revīzijā runāja arī Valsts kontrole (VK): 2016. gadā pabeigti jeb kriminālvajāšanai nodoti vai izbeigti bija 33 procenti no šai gadā sāktajiem kriminālprocesiem. Situācija šobrīd nav īpaši labāka – 2019. gadā 36 procenti. No cik situācija skaitītos laba? Ģenerālprokurors atbild – ja kārtējā gadā pabeigtu vismaz 60 procentus no sāktajiem.
VK toreiz arī norādīja, ka procentuāli lielāko daļu no ik gadu pabeigtajiem kriminālprocesiem veido uz noilguma pamata izbeigtie, proti, vainīgais nav atrasts un pēc likuma ilgāk vilkt nevar. Arī tas joprojām ir patiesi – 2019. gadā 54% no pabeigtajiem kriminālprocesiem izbeigti noilguma dēļ.
Kopumā, pēc Stukāna teiktā, kvalitāte esot “viduvēja, bet ar plusiņu uz augšu”. “Nenodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu reakciju, mēs riskējam ar kvalitāti. (..) Tiek uzsākts kriminālprocess un, ņemot vērā, ka trūkst izmeklētāju, vienkārši fiziski tas stāv kaudzītē rindā un gaida, kamēr pienāks laiks. Tas var prasīt vairākas dienas, kamēr izmeklētājs vispār pievērsīsies. Liecinieki, cietušie pēc pāris dienām jau pavisam citādi atstāstīs notikušo, nekā uzreiz,” Stukāns min vienu no izmeklētāju trūkuma blaknēm. Otrs esot nepilnīgas pratināšanas, jo nepaspēj sagatavoties. ”Līdz pat sešām reizēm aicina vienu un to pašu cilvēku. Kāpēc nevar vienreiz izdarīt un punkts? Jo izmeklētājam nav laika sagatavoties – aizmirst kādu niansi un tad atkal, konsultējoties ar prokuroru, atklāj, ka aizmirsis šo to pajautāt. Atkal jāieplāno laiks, jāaicina cilvēks. Tas viss prasa milzīgu laiku, citreiz aiziet gadi. Zūd izmeklēšanas kvalitāte.”
Neviens izmeklētājs savu darbu slikti apzināti nedarot, bet pārslodzes dēļ “sanāk kā sanāk”.
Ko darīt?
Viena no policijas vadības parastajām atbildēm – lielākas algas (izmeklētāji saņem vairāk nekā kārtības policisti, vidēji 1300 eiro mēnesī pēc nodokļiem). Paši darbinieki nereti runā arī par nemotivējošiem darba apstākļiem kabinetos, kur paši taisa remontus, vai vadītāju attieksmi, kad slimības lapas vietā piedraud ar atlaišanu vai nemēģina izveidot elastīgu darba laiku, lai varētu pieskatīt savus bērnus.
Lai lāpītu caurumus, policijas vadība izpilda, kā paši saka, “dažādus vingrojumus”. Uz iecirkņiem, kur izmeklētāju trūkst, nosūta no citiem iecirkņiem. Bet, tā kā kadru trūkst visur, veidojas nebeidzama cilpa – iecirknī ar papildspēkiem situācija uzlabojas, otrajā kļūst sliktāk.
Kā vienu no jaunumiem Ruks min procesa virzītāja palīgu ieviešanu. Policija pakāpeniski algos darbiniekus – pamatā bijušos tiesībsargus – tehniskajiem darbiem: lietu iešūšanai, skenēšanai, pavadrakstu tapšanai u.c. “Darbs šausmīgi kaulus nelauzīs, bet izmeklētājus atvieglos,” saka VP priekšnieks.
Lai gan Ruks sākotnēji apgalvoja, ka tie darbu sāks janvārī, izmeklētāja Buliņa gada sākumā par šādu lietu vēl neko nebija dzirdējusi. Pēc atkārtotas saziņas ar policiju noskaidrojās, ka daļa palīgu būs jau esošie darbinieki, kuriem talkā nāks 39 jauni. Februārā beigās procesa virzītāja palīga funkcijas sākuši pildīt 30 esošie dokumentu pārvaldības nodaļu darbinieki un izveidotas 39 jaunas amata vietas, kuras laika gaitā aizpildīšot.
“Es pilnīgi droši varu teikt, ka izmeklēšanas kvalitāte un atklāšanas procents būtu lielāks un jums kā sabiedrības loceklim būtu drošāk [ja izmeklētāji nebūtu pārslogoti],” rezumē Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Znotiņš.
Lasiet vairāk:
Trīs ekipāžas uz Rīgas reģiona nakts avārijām. Ko nozīmē kadru trūkums Kārtības policijā
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.
Autore: Inese Liepiņa (Re:Baltica)
Redaktore: Sanita Jemberga (Re:Baltica)
Foto: Reinis Traidās
Grafikas: Madara Eihe
