Valsts policijas Rīgas Centra iecirkņa “sirds” – sakaru kabinets. Foto: Reinis Traidās

Atbilde ir trīs “A” – apstākļi, atalgojums un attieksme. Nozares vadībai ir plāni, bet tiem nav naudas un garantijas iznākumam.

“Policijas midzeņi,” tā LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens nodēvēja iecirkņus, kuros strādā likumsargi. Nolupušas sienas, vējš, kas gaudo no logu šķirbām, caurumi grīdās, kurus darbinieki cenšas aizlāpīt par pašu naudu  – policistiem darbs šādos apstākļos ir ikdiena. 

Re:Baltica pabija Rīgas Centra iecirknī Matīsa ielā.

Tapetes un linolejs nav mainīti gadu desmitiem un ir vienos caurumos. Elektrības sadales skapji saglabājušies no padomju laikiem. Elektrība arī ik pa laikam pazūdot. Telpu vēdināšanas sistēmas nav, taču ziemā no logiem pūš vējš. “Tikai nemēģiniet vērt vaļā, izkritīs,” saka iecirkņa priekšnieks Aleksandrs Petrovs un rāda uz logu ailēm. Otrā stāva gaitenī griestus tur balsti, sienās indikatori mēra plaisas. “Kamēr uz galvas kādam neuzkritīs, nekas nemainīsies,” smejoties saka priekšnieks. Tas tikai daļēji izklausās pēc joka. 

“Atceros savu pirmo darba dienu. Pirmais, kad iegāju – nobrukušas kāpnes, nolupušas sienas. Apskatījos, nodomāju, kāpēc man te jāstrādā, labāk iešu prom. Vēl nesācis strādāt.  Es gan apgriezos, jo sieva bija stāvoklī un es vienīgais apgādnieks, bet tāds bija mans pirmais iespaids par policiju,” nepilnas divas dekādes senus laikus atminas kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Reinis Znotiņš. 

Šodien daudzviet ir līdzīgi. Toreiz vienīgi pašam arī krēsls bija jāsameklē, viņš pasmejas. Taču par motivējošu šādu darba vidi saukt nevar. 

Apstākļi: plāns ir, naudas nav

Par nozari atbildīgais ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) stāsta, ka iecirkņu bēdīgo stāvokli reģionos risināšot, būvējot jaunus tipveida projektus, kas zem viena jumta apvienos vairākus dienestus – katastrofu pārvaldības centrus. Dažviet tā būs policija un ugunsdzēsēji, bet citur pievienosies arī “ātrie”. Savukārt Rīgā šobrīd notiekot sarunas par iecirkņu apvienošanu. “Plāns ir atrast 2-3 lielus objektus nomai, pielāgot un izmantot VP vajadzībām. Tajos apvienot vairākus iecirkņus,” atklāj Ģirģens. Šim plānam galvaspilsētai no valsts budžeta šogad un nākamgad prasīs 12 miljonus eiro. 

Valdība pērn novembrī atbalstīja ziņojumu par iekšlietu nozares reformām, bet tas nenozīmē, ka tam piešķirta nauda. Iekšlietu ministrija (IeM) aprēķinājusi, ka reģionu iecirkņu būvniecībai vajag 196 miljonus eiro. Ģirģens uz budžeta līdzekļiem necerot –  finansējumu centīšoties piesaistīt no Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) un publiskās-privātās partnerības. Šobrīd ANM iezīmēti 36,6 miljoni katastrofu pārvaldības centriem. Proti, jaunām, zaļām ēkām, kur zem viena jumta atrodas vairāki dienesti – VUGD, VP un NMPD. IeM lēš, ka ar to pietiktu septiņu šādu centru būvniecībai, un četros bāzētos arī policija (Alūksnē,  Līvānos, Talsos un Salacgrīvā). Jāatzīmē gan, ka valdība vienojusies ANM plānu pārstrādāt. 

Papildus tam IeM grib no valsts budžeta finansēt jaunus objektus Kandavā, Saulkrastos, Dagdā, Iecavā, Ilūkstē, Rūjienā un Priekulē. 2021. un 2022. gadā tam no valsts budžeta plānots lūgt 15 miljonus eiro.

Savukārt runas par publisko privāto partnerību pagaidām ir vien idejas līmenī.  Sarunas ar potenciālajiem investoriem vēl nav notikušas.

Algas: redzēsim rudenī

Valsts policija, anketējot no darba aizejošos policistus, noskaidrojusi, ka 48% paliktu, ja palielinātos alga. 42% norādīja, ka iet prom, jo “vēlas kaut ko mainīt dzīvē”. Šie vārdi ietver gan atalgojumu, gan darba vidi un laiku.

Viens no policistiem, kurš vēlējās palikt anonīms, Re:Baltica norādīja, ka no sava otrā darba apsardzes firmā labprāt atteiktos, ja saņemtu 200 eiro pielikumu. “Bet man jau tas vecums, kad vairs nav meitenes pa kafejnīcām jāvadā, jaunajiem ar to nepietiks,” viņš smejas. Savukārt cits policists aizgāja, jo jaunajā darba vietā piedāvāja par 300 eiro vairāk.

Jāatzīmē, ka vidējo atalgojumu veido krietni atšķirīgas summas, piemēram, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis norādīja, ka ir darbinieki, kuri “uz rokas” saņem knapi 600 eiro. Tāpat Re:Baltica sanācis runāt ar izmeklētāju, kas pelnīja nedaudz virs 700 eiro.

Algu problēmu risināšot ar jaunu atalgojuma modeli, ko IeM pavasarī iesniegs valdībā un kura iespējamība būs redzama pēc budžeta sarunām rudenī. Ģirģens kā atskaites punktu nolicis armiju, kur, jau iestājoties, cilvēks pelna 900 eiro pēc nodokļu nomaksas. Nedrīkst būt tik liela atšķirība starp tiem, kas kalpo ārējai un iekšējai drošībai, viņš saka.

Provizoriski algu celšanai nepieciešami 40 miljoni eiro. Ministrs atzīst, ka uz tik daudz necer. “Jāpanāk konceptuāla vienošanās par atalgojuma sistēmas izmaiņām iekšlietu sistēmā. Es nesaku, ka šobrīd ir iespējams palielināt algu visiem un tūlīt. Būsim reāli – ja naudas nav, tad viņas nav. Uzskatu, ka tāpat kā bija ar mediķiem – jāpasaka grafiks, kad sasniegsim konkrētu algu līmeni, ka policists saņem ne mazāk kā 1000 eiro uz rokas”. 

Iekšlietu ministrija arī plāno likvidēt daļu no ilgstoši tukšajām štata vietām, jo ir skaidrs, ka nekad neaizpildīs. Iepriekš ziņots, ka tās būs 600, taču, kad tas notiks, Ģirģens sarunā ar Re:Baltica vēl nemācēja teikt, vien piebilda, ka esošajiem darbiniekiem satraukties nevajag. Šādu scenāriju par labu esam atzīst arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks. “Ilgstoši VP ir vairāk kā 1200 amatpersonu vakantie amati, turklāt aptuveni divas trešdaļas bez finansiālā seguma. Desmit gadu griezumā tikai 2014. gadā policistu skaits nedaudz pieauga. Pārējos gados amatpersonu skaits lēnām, bet stabili samazinās. Nav nekādu ilūziju, ka šis skaits varētu tik lielā mērā palielināties, cik ir vakances, un mākslīgi uzturēt ilgtermiņā tik lielu personālsastāva nekomplektu nav lietderīgi,” viņš saka. 

Vēl viens policijas atslogošanas veids būtu atbrīvošana no speciālo objektu apsardzes, ietaupītos resursus novirzot citur. Sagatavotajos valdības noteikumu grozījumos paredzēts, ka policisti vairs nesargās Ģenerālprokuratūru, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru, Rīgas ebreju reliģisko draudzi un Saeimas reprezentācijas ēkas Jūrmalā. Tie iestrēguši saskaņošanā jau no pērnā maija, jo iestādēm esot iebildumi. “Speciālo objektu apsardzes dienestā ir liels nekomplekts, salīdzinoši neinteresants darbs, kur nelabprāt grib strādāt,” saka Ruks. Turklāt, vai tiešām koledžai jāapmāca policistus, kas pēc tam kļūst par apsargiem,  retoriski jautā priekšnieks. 

Attieksme naudu neprasa

Atalgojuma un iecirkņu stāvokļa uzlabošana nav pašas VP spēkos, taču vienu no lietām var labot bez naudas. Tā ir tiešo vadītāju attieksme pret darbiniekiem, kuri aiziet, jo jūtas nesaprasti un pat pazemoti. 

Ruks problēmu apzinoties un cenšoties labot. Viens no veidiem – regulāras tiešsaistes sarunas ar ierindas policistiem, kur atbild uz viņu jautājumiem. Otrs – iecirkņu priekšnieku rotācijas, kas turpināšoties. “Vērtējam, skatāmies. Ir vietas, kur kadri nemūk prom, bet ir vietas, kur bēg. No vadītāja daudz ir atkarīgs,” viņš saka. “Ne vienmēr atalgojums ir svarīgākais, galvenais ir sajūtas, atnākt tīrā ofisā telpā, mani tur neviens nezākā, ar mani runā saprotoši komandieris. Ir visādi gadījumi.”  

VP priekšnieks saka, ka pamazām dienests attīstās, piemēram “deviņdesmitajos ir gadījies aizturēto uz iecirkni vest ar tramvaju, tā jau vairs nav”. Taču viņš cer, ka vismaz vienu gadu iekšējā drošība valdībā tiks izvirzīta kā pirmā prioritāte. “Ir jāsaprot, ko mēs gribam. Ja mēs gribam modernu policiju, kā rāda Dānijā, Norvēģijā, kur tu atnāc uz iestādi, paņem numuriņu, tevi apkalpo un vēl cienā ar tēju iesnieguma pieņemšanas laikā, tad ir jāiegulda nozarē.” 

Lasiet vairāk:

Viltus drošība 

Trīs ekipāžas uz Rīgas reģiona nakts avārijām. Ko nozīmē kadru trūkums Kārtības policijā

Pa 800 kriminālprocesiem uz izmeklētāju. Ko nozīmē kadru trūkums Kriminālpolicijā


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai veiktu ziedojumu, aplikācijas ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu logo un sekojiet tālākām norādēm.

Autore: Inese Liepiņa (Re:Baltica)
Redaktore: Sanita Jemberga (Re:Baltica)
Foto: Reinis Traidās
Grafikas: Madara Eihe