Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā Labrīt intervēja Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pašvaldībā. Re:Check politiķu teikto pārbauda un vērš uzmanību uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī maldinošiem izteikumiem, kas izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē. Šajā – apskata pēdējā daļā – hronoloģiskā secībā pārbaudījām izteikumus, ko raidījumos no 19. līdz 21. augustam pauda trīs kandidāti: Ļevs Perlovs no Rīcības partijas, Vilnis Strods no nacionālās savienības Taisnīgums un Jānis Valtervitenheims no Centra partijas.
Rīcības partija un Ļevs Perlovs
Latvijas Radio Perlovam nācās komentēt partijas programmā iekļauto solījumu, kurā teikts:
“Visu Rīgas domes struktūrvienību vadītāju, valžu un padomju locekļu, iepirkumu komisiju darbinieku obligāts tests ar poligrāfu. Testu neizgājušo atbrīvošana no ieņemamā amata 24 h laikā.”
Raidījuma vadītājs Perlovam vaicāja, vai šāda rīcība varētu būt likumīga, uz ko Perlovs atbildēja:
“Tas būs likumīgi. Galvenokārt, tas būs pareizi pret rīdziniekiem.”
Ar viņu nav vienisprātis pašvaldību darbu uzraugošā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Re:Check vaicāja, cik likumīgi varētu būt atstādināt pašvaldības darbiniekus, lēmumu pamatojot ar poligrāfa testu jeb melu detektoru. Ministrija skaidroja, ka šādā ekspertīzē informāciju būtu jāapstiprina ar vēl kādiem citiem objektīviem faktiem vai apstākļiem, citādi uzstādījums nav “tiesisks un loģisks”. Ministrijā atbildēja, ka tad, ja pašvaldība šādi rīkotos, “visticamāk, VARAM kā pašvaldību rīcību uzraugošajai iestādei būtu jāreaģē un šādas rīcības jānovērš”.
Būtiski arī, ka šāda rīcība ne tikai varētu būt nelikumīga, bet arī neļautu sasniegt kārotos rezultātus. Re:Check jau iepriekš pētījis poligrāfa testu izmantošanas iespējas un ierobežojumus. Ar to nav iespējams tiešā veidā izmērīt, vai kāds melo. Poligrāfa tests nosaka dažādas fizioloģiskas reakcijas, piemēram, asinsspiedienu, plaukstu svīšanu, elpošanas ātrumu, pulsu. Amerikas Psiholoģijas asociācija (APA), sniedzot secinājumus par pieejamajiem zinātniskajiem pētījumiem, raksta – nav pierādījumu, ka kādas konkrētas fizioloģiskas reakcijas varētu saistīt tikai un vienīgi ar melošanu. Labs melis reizēm jūtas ļoti komfortabli, līdz ar to poligrāfa testa mērītās fizioloģiskās reakcijas var neuzrādīties, savukārt nevainīgs cilvēks var just stresu pašas pārbaudes dēļ.
Perlovs raidījumā runāja arī par zupas virtuvēm Rīgā. Viņš sacīja:
“Ir tādas reliģiskas kustības kā krišnaīti, mēs varam redzēt viņus, piemēram, Rīgas centrā, kad viņi spēlē savus muzikālos instrumentus, dzied un tā tālāk. Pārsvarā viņi dara municipalitātes darbu. Viņi baro sociāli nestabilos rīdziniekus, tos, kas nevar apgādāt sevi ar pārtiku.”
Kontekstam būtiski piebilst, ka pašvaldības arī uztur zupas virtuves un siltā ēdiena izdales vietas. Rīgā darbojas kopumā 14 šādas vietas. Tādēļ nav korekti teikt, ka reliģiskās organizācijas zupas virtuves uztur pašvaldības vietā. Rīgas domes Labklājības departamentā pastāstīja, ka jūlijā, pateicoties domes finansējumam vai līdzfinansējumam, izdalīts vairāk nekā 41 tūkstotis porciju.
Jautājām Perlovam, vai viņš zina, cik Rīgā ir pašvaldības līdzfinansētu zupas virtuvju. Viņš atbildēja noliedzoši, bet norādīja, ka rīdzinieki par tām nav informēti: “Garantēju, ka lielākā rīdzinieku daļa jums viegli atbildēs, kur ir virtuves, ko atbalsta krišnaīti un būs ļoti lielas grūtības atbildēt, kuras ir virtuves, kuras atbalsta Rīgas dome.” Jāpiebilst, ka krišnaītu zupas virtuve ir viena no tām, ko līdzfinansē pašvaldība.
Centra partija un Jānis Valtervitenheims
Centra partija ir viena no tām, kas rīdziniekiem sola vērienīgas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Kad raidījuma Labrīt vadītājs vaicāja, kā pašvaldība kompensētu ienākumu kritumu, partijas mēra amata kandidāts Jānis Valtervitenheims sacīja:
“Mēs, pirmkārt, skatāmies nevis, cik naudas neienāks, bet to, lai cilvēkam būtu cilvēka tiesības tādas kā Igaunijā un Lietuvā, piemēram, kur viņi nemaksā par vienīgo mājokli.”
Lai gan Latvijā nodoklis ir augstāks nekā kaimiņvalstīs, nav tiesa, ka Lietuvā vai Igaunijā nebūtu jāmaksā īpašuma nodoklis par vienīgo mājokli. Igaunijā ar īpašuma nodokli neapliek pašu ēku, bet gan zemi. Nodoklis ir 0,1 līdz 2,5% no zemes vērtības. Tāpat kā Latvijā, par nodokļa likmi lemj pašvaldības. Nekustamā īpašuma nodoklis Lietuvā ir progresīvs un svārstās no 0,5 līdz 2% atkarībā no īpašuma cenas. Tas jāmaksā par dārgiem īpašumiem, nevis visiem kā Latvijā. Nodoklis nav jāmaksā par nekustamo īpašumu, kura vērtība nepārsniedz 220 tūkstošus eiro. Šie griesti ir augstāki, piemēram, ģimenēm ar trim vai vairāk bērniem – 286 tūkstoši eiro.
Raidījuma vadītājs Valtervitenheimam arī norādīja, ka viņu plāns paredz atlaides visiem, pat turīgiem dārgu īpašumu īpašniekiem, kuriem varbūt tās būtu mazāk noderīgas. Kandidāts atbildēja:
“Jāskatās uz tiem, kuri nav turīgi, kuriem ir mazas pensijas un katru gadu paliek mazākas.”
Daudzi valsts iedzīvotāji tiešām saņem mazas pensijas. Apmēram 10% pensionāru – līdz 200 eiro, 32% – pensiju 200 līdz 300 eiro robežās. Taču nav pensionāru, kuru pensija kristos. Gluži pretēji – lai gan pavisam nedaudz, pensijas katru gadu pieaug, pateicoties pensiju indeksācijai. Arī šogad oktobrī palielinās pensijas daļu, kas nepārsniedz 454 eiro. To dara, lai nodrošinātu, ka pensijas laika gaitā nezaudē vērtību, lai gan pensijas ne vienmēr aug tikpat strauji, cik cenas.
Nacionālās savienības Taisnīgums biedra Viļņa Stroda teiktajā Re:Check faktuāli nepareizus izteikumus nekonstatēja.
Lasiet mūsu iepriekšējos šīs sērijas rakstus, kuros analizēts citu Rīgas mēra amatu kandidātu teiktais:
1.daļa – Valērijs Petrovs no partijas Alternative, Oļegs Burovs no Gods Kalpot Rīgai, kā arī Einārs Cilinskis no Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta.
2.daļa – Ralfs Nemiro no KPV LV, Jānis Kuzins no Jaunās Saskaņas un Mārtiņš Staķis no Attīstībai/Par! un partijas Progresīvie kopējā saraksta.
3.daļa – Vilnis Ķirsis no Jaunās Vienotības, Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī Konstantīns Čekušins no Saskaņas saraksta.
4.daļa – Miroslavs Mitrofanovs no Latvijas Krievu savienības, Linda Ozola no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) un Dainis Vītols no Vienoti Latvijai.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
