Latvijas Radio trīs nedēļu garumā rīta programmā Labrīt intervē Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu sarakstu līderus par viņu plāniem pilsētas budžeta veidošanā. Re:Check politiķu teikto pārbauda un vērš uzmanību uz nepatiesiem apgalvojumiem, kā arī maldinošiem izteikumiem, kas izrauti no konteksta vai būtisku informāciju noklusē. Šajā – apskata trešajā daļā – hronoloģiskā secībā pārbaudījām izteikumus, ko raidījumos no 11. līdz 13. augustam pauda trīs potenciālie pašvaldības vadītāji: Vilnis Ķirsis no Jaunās Vienotības, Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), kā arī Konstantīns Čekušins no Saskaņas saraksta.
Jaunā Vienotība un Vilnis Ķirsis
Jaunās Vienotības mēra amata kandidāts Ķirsis solīja risināt bērnudārzu rindu problēmu un atvieglot to vecāku maksājumus, kuru bērni spiesti apmeklēt privātās pirmsskolas izglītības iestādes. Viņš sacīja, ka grib ieviest Rīgā tādu modeli kā Norvēģijā, kur bērnudārzu pakalpojuma “pamatpaka” esot par velti.
“Mēs vēlamies ieviest Rīgā tā saucamo Norvēģijas modeli, kas nozīmē, ka vecāki var sūtīt bērnu pašvaldības vai privātā bērnudārzā, par pamatpaku viņiem nebūs jāmaksā. To pašvaldība nofinansēs pa taisno. Ja vēlēsies ko klāt, kādas valodas vai dejošanu vai ko tādu, par to būs jāpiemaksā. (..) Šāds modelis ir Norvēģijā un tas ir sevi labi pierādījis.”
Patiesībā bērnudārzi Norvēģijā nav garantēts bezmaksas pakalpojums, un nav arī tādas pamatpakas, kas būtu par velti pilnīgi visām ģimenēm. Valdība nosaka, kāda ir maksimāli iespējamā maksa par bērnudārzu, teikts valdības mājaslapā. Šogad tās ir 2655 norvēģu kronas jeb nepilni 300 eiro mēnesī, kas gan ir salīdzinoši neliela summa, ņemot vērā kopējo dzīves dārdzību šajā valstī. Bezmaksas pamatpaka jeb 20 apmaksātas stundas nedēļā pienākas tikai ģimenēm ar zemiem ienākumiem un arī ne visur visās vecuma grupās. Ķirsim ir taisnība, ka gan pašvaldības, gan privātajās iestādēs maksa ir vienāda – to nodrošina pašvaldību piešķirtais finansējums. Papildu maksai par bērnudārzu vecākiem jāsedz ēdināšana, un tā privātajos bērnudārzos drīkst būt augstāka. Tas detalizēti izklāstīts arī Oslo pašvaldības interneta mājaslapā.
Ķirsis Re:Check sacīja, ka par Norvēģijas kārtību viņam stāstīts, bet pats pārbaudījis nav. Viņa pamatdoma esot, lai visiem būtu vienādi nosacījumi un neveidojas segregācija, kad turīgāko vecāku bērni koncentrējas privātos bērnudārzos, bet ne tik turīgie – pašvaldības.
Ķirsis arī skaidroja, kāpēc partija nevēlas nākamajā domē sadarboties ar RD iepriekšējās koalīcijas partiju Gods kalpot Rīgai (GKR):
“Tas pats e-talona tēvs ir Aleksandrs Brandavs, kurš ir Gods kalpot Rīgai lielākais ziedotājs un biedrs.”
Tas ir tuvu patiesībai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finansējuma datu bāze liecina, ka Brandavs kopš 2012.gada GKR biedra naudā iemaksājis 101 090 eiro. Vēl vairāk par viņu partijai veltījis tikai tās vadītājs, tagad Eiropas Parlamenta deputāts Andris Ameriks – 101 726 eiro. Brandavs bija valdes loceklis Rīgas Satiksmes kopā ar privāto investoru veidotājā uzņēmumā Rīgas karte, kas vēlāk tika atzīts par lielāko RS “naudas izsūcēju”. Rīgas karte no pašvaldības ik gadu saņem ap 20 miljoniem eiro, no kuriem lielākā daļa paredzēta e-talona uzturēšanas sistēmai. Neilgi pēc tam, kad KNAB Brandavu aizturēja par iespējamo kukuļošanu, GKR apturēja viņa darbību partijā.
ZZS un Viktors Valainis
Valaiņa teiktajā Re:Check nepatiesus apgalvojumus nekonstatēja, taču ZZS mēra kandidāta teiktajam svarīgs konteksts. Viens no galvenajiem ZZS solījumiem šajās vēlēšanās ir pabalsta celšana līdz 1500 eiro par katru jaundzimušo. Valainis sacīja:
“Šobrīd Rīgā ir 150 [eiro]. Mūsu pārvaldītā pašvaldībā, kur arī šādi pabalsti, tas ir 500 eiro. Mēs esam rēķinājuši, ka Rīgā tas būtu nepieciešams vismaz 1500.”
500 eiro pabalsts par katru jaundzimušo kopš pagājušā gada ir Jūrmalā, kuras domi vada ZZS pārstāvis Gatis Truksnis. Taču ZZS ir pie varas vēl vienā lielajā pilsētā Jelgavā, kuru jau vairāk nekā 20 gadus vada tās biedrs Andris Rāviņš. Jelgavā pabalsts ģimenei par jaundzimušo ir tikai 72 eiro.
Re:Check sazvanīja Valaini. No viņa teiktā izriet, ka cilvēkiem ar lielāku pirktspēju nepieciešams arī lielāks pabalsts: “Pirmām kārtām pašvaldība šos pabalstus nosaka stingri pēc tā, kāda ir iedzīvotāju pirktspēja. Jo tuvāk Rīgai, jo šie rādītāji ir augstāki.” Viņš arī piebilda: “Paskatīsimies pirktspējas rādītājus Jūrmalā, Jelgavā un Rīgā, un tie noteikti atšķirsies pa kārtām.” Centrālajā Statistikas pārvalde pirktspēju pašvaldību griezumā neanalizē. Savukārt, piemēram, salīdzinot minētās trīs pilsētas pēc vidējās darba samaksas, atšķirību “pa kārtām” nav. Vidējā alga pēc nodokļiem Rīgā šā gada pirmajā ceturksnī bijusi 935 eiro, bet Jelgavā 746 eiro. Jūrmalā tā bijusi vēl mazāka nekā Jelgavā 712 eiro mēnesī.
Saskaņa un Konstantīns Čekušins
Saskaņas mēra amata kandidāts Čekušins raidījumā lepojās ar partijas padarīto:
“Pēc būtības mēs bijām vienīgā partija, kas realizēja savus solījumus, sāksim ar to. Visu, ko mēs solījām savā programmā, mēs realizējām. “
Tā nav taisnība. Re:Check jau rakstīja, ka iepriekšējās vēlēšanās 2017.gadā viens no Saskaņas galvenajiem solījumiem bija izveidot vairākas municipālās aptiekas. Toreizējā Saskaņas programmā teikts: “Rīgas dome izmantos savas tiesības un atbilstoši MK noteikumiem atvērs municipālās aptiekas pašvaldībai piederošajās ārstniecības iestādēs – Rīgas 1. slimnīcā, Rīgas Dzemdību namā un pašvaldības poliklīnikās. Šajās aptiekās medikamentiem tiks nodrošināts minimāls uzcenojums, kāds nav iespējams privātajās aptiekās, kuru darbības mērķis ir peļņas gūšana.” To kā vienu no svarīgākajiem solījumiem izcēla arī toreizējais mērs un mēra amata kandidāts Nils Ušakovs. Taču jau tolaik bija skaidrs, ka tas ir tukšs solījums konkurences nosacījumu dēļ, un pašvaldība savas aptiekas tā arī neatvēra. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pašvaldība aptieku varētu atvērt tikai tad, ja noteiktā teritorijā šāds pakalpojums iedzīvotājiem jāsniedz, bet to nevēlētos darīt neviens komersants.
“Mums nebija iespējams strādāt pilnu ciklu, līdz ar to, protams, mēs nepaspējām kaut ko izpildīt,” Re:Check sacīja Čekušins. Tas gan ir pretrunā ar viņa Latvijas Radio pausto, ka izpildīts viss. Uz norādi, ka šo solījumu nemaz nebija iespējams izpildīt, Saskaņas kandidāts norādīja, ka “tagad likums mainās, mums ir grūti to izdarīt un mums ir jautājumi Saeimas deputātiem, kāpēc viņi tā maina likumdošanu”. Patiesībā likums šajā jomā pēdējo gadu laikā nav mainīts – Čekušinam nav taisnība.
Stāstot par to, ka Saskaņas prioritātes ir sociālā joma, Čekušins kritizēja braukšanas maksas atvieglojumu atcelšanu pandēmijas dēļ:
“Bet pirmais, ko izdarīja pagaidu administrācija, viņi atcēla atlaides Covid laikā. Pirmais, ko viņi krīzes laikā izdarīja.”
Taisnība, pagaidu administrācija uz laiku atcēla pensionāriem un skolēniem iespēju braukt bez maksas, taču kontekstam jāpiebilst, ka vēl nedēļu agrāk līdzīgu lēmumu pieņēma Daugavpils dome, kuru vada Čekušina partijas biedrs no Saskaņas Andrejs Elksniņš. “Jautājiet Elksniņam, kāpēc viņš kaut ko izdarīja. Es runāju par Rīgu,” Re:Check sacīja Čekušins, piebilstot, ka Rīgā ir cita situācija un cits iedzīvotāju skaits.
Latvijas Radio žurnālists Čekušinam sacīja, ka atlaižu atcelšana bija vajadzīga, lai iedzīvotāji mazāk brauktu, proti, slimības izplatības riska mazināšanai. Uz to Saskaņas kandidāts viņam raidījumā atbildēja, ka brauca vienalga:
“Bet vienalga viņi brauca, tikai par maksu.”
Tā nav gluži taisnība. Rīgas satiksmes valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa aprīļa vidū Latvijas Radio stāstīja, ka, pēc sākotnējiem aicinājumiem neizmantot sabiedrisko transportu, pasažieru skaits mazinājās tikai nedaudz. Straujš kritums – no 450 000 pasažieriem dienā uz mazāk nekā 100 000 dienā – bijis tieši pēc atlaižu atcelšanas, tādējādi lēmums bijis efektīvs.
Tagad Čekušins Re:Check sacīja citādāk nekā intervijā Latvijas Radio. Proti, ka cilvēki būtu braukuši mazāk arī paši, ja būtu bijusi gana agresīva sociālā reklāma par riskiem. “Protams, ka viņi brauca [pirms atlaižu atcelšanas]. Jo tādas normālas, saprotamas reklāmas nebija,” sacīja Čekušins. Iepriekš radio gan viņš teica: “Es neuzskatu, ka cilvēki ir muļķi. Viņi zina, ka ir risks. Viņi zina, ka nevajag pārāk bieži braukt.”
Lasiet mūsu iepriekšējos šīs sērijas rakstus, kuros analizēts citu Rīgas mēra amatu kandidātu teiktais:
1.daļa – Valērijs Petrovs no partijas Alternative, Oļegs Burovs no Gods Kalpot Rīgai, kā arī Einārs Cilinskis no Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopējā saraksta.
2.daļa – Ralfs Nemiro no KPV LV, Jānis Kuzins no Jaunās Saskaņas un Mārtiņš Staķis no Attīstībai/Par! un partijas Progresīvie kopējā saraksta.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
