Teju visas tā sauktās latviskās partijas izteikušas aizdomas, ka Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa un jurista Alda Gobzema vadīto partiju KPV LV atbalsta bijušais ministrs, “oligarhu sarunu” dalībnieks un šobrīd tranzītbiznesā ar Krieviju pelnošais ekspolitiķis Ainārs Šlesers (lasiet šeit). Mērķis – ar KPV LV atbalstu panākt Saskaņas nokļūšanu valdībā, kas ir būtiski veiksmīgam biznesam ar Krieviju. Lursoft datu bāze rāda, ka Šlesers ir valdes loceklis uzņēmumā Euro Rail Trans, kura apgrozījums pērn bija 7.7 miljoni eiro, bet gadu tas beidza ar gandrīz pusmiljona eiro zaudējumiem.
Ņemot vērā izteikto argumentu intensitāti, kas, visticamāk, tuvojoties vēlēšanām, tikai pieņemsies spēkā, Re:Baltica izanalizēja KPV LV konkurentu minētos argumentus.
Kam pieder Dienas Bizness?
Visbiežāk pieminētā saistība starp Šleseru, Saskaņu un KPV LV ir abas partijas atbalstošās publikācijas avīzē Dienas Bizness. To autors ir Nila Ušakova (Saskaņa) bijušais preses sekretārs, kādreiz Neatkarīgās rīta avīzes redaktora vietnieks un laikraksta Diena komentētājs Sandris Točs, kurš savulaik startējis vēlēšanās Šlesera Jaunās partijas sarakstā. Viņa diskusijas raisošie komentāri Dienas Biznesā parādījās šī gada martā, laikā, kad krīzi piedzīvoja naudas atmazgāšanā vainotā ABLV banka. Pāris mēnešus vēlāk Točs pievērsās Saskaņas un KPV LV aizstāvēšanai.
DB 5. jūnija vāks.
“Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu,” 21.jūnijā raksta Točs. Tomēr tieši to viņš dara – iznīcinoši vēršas pret valdošajiem ministriem, īpaši uzbrūkot finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS). Vēlāk seko raksti “Sorosa noriets Latvijā”, “Kampaņa Kaimiņam, kauns demokrātijai”, “Strīķes un Juraša ģimeņu mafija”, “Pabrikam būtu jāsēž cietumā, nevis Briselē!”.
Sociālajos medijos vairākkārt norādīts uz 5. jūnijā Dienas Biznesā publicēto Toča interviju ar mācītāju un, kā atklājās pāris nedēļas vēlāk, arī Saskaņas prezidenta amata kandidātu Pēteri Sproģi. Intervija tiek pieteikta vērienīgi, Sproģa foto uz avīzes vāka blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam.
“Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija!” intervijas sākumā Točs citē Sproģi.
20. jūnija LTV raidījumā Tieša runa Točs apgalvo, ka, uzzinot par Sproģa nominēšanu, viņa reakcija esot bijusi: “Wow! Tā teikt, super kandidāts!” Viņam par to iepriekš nekas neesot bijis zināms. Intervēt Sproģi viņam ieteikuši “cilvēki, kas saistīti ar baznīcu, situācijā, kad bija nošauts Latvijā ļoti pazīstamais cilvēks Mārtiņš Bunkus”.
Uz šo skaidrojumu LTV raidījuma De Facto žurnāliste Inga Šnore tiešajā ēterā norādīja: “Jums pašam nenāk smiekli par šo argumentu, ka atrodat baptistu mācītāju, lai runātu par maksātnespējas administratora nošaušanu Rīgā?”
Točs gan nesmējās, taču nemācēja paskaidrot, kā Dienas Biznesā pirms 18. jūnija Saskaņas domes sēdes vēl bez Sproģa pamanījies nointervēt arī šī paša spēka potenciālo tieslietu ministru Guntaru Grīnvaldu (intervija publicēta 21. maijā) un premjerministra amata kandidātu Vjačeslavu Dombrovski (intervija publicēta 28. maijā).
Citos ieskatos ir Dienas Biznesa žurnālisti. Ja ierasti redakcija sapulcēs izlemj tematus, par kuriem rakstīt, tad attiecībā uz Toča materiāliem valdot cita kārtība.
Protestējot pret notiekošo, 24. jūlijā ar ierakstu FB darbu Dienas Biznesā pameta ilggadējā žurnāliste Sandra Dieziņa: “Diemžēl pēdējos mēnešos strauji turpinās apzināta DB zīmola degradēšana tuvojošos Saeimas vēlēšanu dēļ. Man tas nav pieņemams.”
Komentējot notikušo, Re:Baltica Dieziņa skaidroja: “Tas ir viena ārštata autora darbs! Tie visi Toča darbi, likšana uz vāka notiek saistībā ar īpašniekiem. Manā darbā neviens pasūtījuma rakstus nav licis veidot, bet tas, kas notiek, reāli nav pieņemami.”
“Tā arī Maršānam pateicu, ka man tas nav pieņemami,” stāsta Dieziņa, “Viņš aicināja palikt un pārdomāt, jo esmu viena no top žurnālistēm, bet nesolīja, ka kaut kas mainīsies.”
Kāds cits DB žurnālists, kas vēlējās palikt anonīms, Re:Baltica norādīja: “Mums oficiālas informācijas, kas aiz tā stāv, nav, bet Toča raksti, kas parādās ar apskaužamu regularitāti, mūs visus redakcijā tracina! Galvenajai redaktorei tiek pateikts, ka jāpublicē Toča raksts. Tā ir prioritāte. Tas tiek no “augšas” nolaists. Viss.”
Ar DB galveno redaktori Līvu Melbārzdi Re:Baltica neizdevās sazināties – ne uz zvaniem, ne īsziņām viņa neatsaucās.
Kas ir “augša”, uzrunātie žurnālisti vien nojauš.
Saskaņā ar Lursoft datu bāzi, SIA Izdevniecība Dienas Bizness vienīgais valdes loceklis ir Jānis Maršāns.
Savukārt SIA Izdevniecība Dienas Bizness pieder vēl citam uzņēmumam – SIA SM Investīcijas, kas vienādās daļās pieder tam pašam Maršānam un Jānim Svārpstonam.
Par abu kungu saikni ar Šleseru un Šķēli jau rakstīts vairākkārt. Maršāns bija valsts sekretārs Satiksmes ministrijā laikā, kad to vadīja Šlesers, un ar Šlesera ziņu 2011.gadā tika iecelts Rīgas Tirdzniecības ostas valdē. Savukārt Svārpstons pildīja Kempmayer valdes locekļa pienākumus un bija viens no apsūdzētajiem tā dēvētajā Digitālgeitā.
Patiesie Dienas Biznesa īpašnieki nojaušami arī žurnāla IR publiskotajās “oligarhu sarunās”.
“Diena tomēr tagad ir nopirkta,” 2010. gada septembrī Šlesers stāsta ekspremjeram Vilim Krištopanam, kuru pēdējā brīdi pirms vēlēšanām sauc palīgā vākt balsis. “Mums ir Diena, ir Dienas Bizness, Aivaram ir Neatkarīgā,” viņš savelk bilanci un papildina, ka draudzīgs esot arī krievu skatītākais kanāls PBK, kura saimnieki ēteru esot sadalījuši starp Saskaņu un Par Labu Latviju (PLL).
Avots: Ekrānšāviņš no Alda Gobzema ieraksta Twitter 3. jūlijā.
Uz Re:Baltica zvaniem, īsziņām un elektroniskajām vēstulēm Jānis Maršāns neatbildēja. Līdz ar to nespējām viņam arī pajautāt, kādēļ viņš 3.jūlijā, dienu pirms publicēšanas, Aldim Gobzemam sūtīja Dienas Bizness maketu ar rakstu par uzbrukumu avīzei, kurā dod mājienus, ka premjera uzdevumā uzbrukumu varētu būt īstenojušas drošības iestādes. Raksta autors – pats Maršāns.
Reaģējot uz šo ierakstu, blogere Iveta Buiķe savā Twitter kontā rakstīja: “Nez, visu partiju visiem politiķiem ir pieejami visu iznākošo avīžu maketi iepriekšējā dienā? Jeb tikai Gobzema kungam un tikai Dienas Bizness?”
Savādi tas šķita arī bijušajam žurnālistam un deputātam Kārlim Seržantam (ZZS), uz ko Gobzems atbildēja: “Man to atsūtīja cilvēks, kuru saticis esmu pirms daudziem jo daudziem gadiem, bet Jūsu samaitātība liek Jums domāt Jūsu samaitātības līmenī.”
Ekrānšāviņš no A. Gobzema sarakstes ar J. Maršānu. Avots: A. Gobzems
Uz Re:Baltica jautājuma, kas ir šis cilvēks, Gobzems atbildēja, ka Maršāns, un pārsūtīja abu saraksti īsziņās. Tās sākums nav redzams, bet Gobzems stāsta, ka ar Maršānu sazinājies, jo saskatījis līdzības pretinieku uzbrukumos – viņam novērojot māju, Maršānam nozog auto.
Toča raksti, kas sakrīt ar KPV LV pozīciju, esot vien autora personīgās simpātijas un neko nepierādot. Pēc Gobzema domām, šāda pozicionēšanās ne ar ko neatšķiras no žurnāla IR veidotās multfilmas par viņu.
“Man nav nekad bijušas, nav tagad un nebūs nekādu attiecību ar Šleseru,” saka Gobzems.
Kam pieder mācītājs?
Vēl viens arguments, ko konkurējošie politiķi izmanto kā pierādījumu saiknei starp Šleseru un Saskaņu, ir mācītāja Pētera Sproģa nominēšana par Saskaņas prezidenta amata kandidātu. Toča pozitīvā intervija ar mācītāju parādījās divas nedēļas pirms Saskaņas oficiālā paziņojuma.
Sazvanītais Sproģis Re:Baltica neslēpa, ka abi ir seni paziņas, apmeklējot vienu sporta zāli. Taču garākā sarunā Sproģis tā arī neatbildēja, kurš pirmais viņam izteica ideju par kandidēšanu uz augsto amatu. Nenoliedza, ka ar Šleseru pārrunājis šo jautājumu, bet oficiālu uzaicinājumu saņēmis no Saskaņas līderiem Nila Ušakova un Jāņa Urbanoviča.
“Ar Šleseru bijušas neformālas sarunas. Runājām par situāciju valstī… Dažādi cilvēki teica, ka man vajadzētu iesaistīties. Aicinājumu pieņēmu no Saskaņas. Ja Šlesers kādam mani ieteicis, tā ir viņa izvēle,” stāstīja Sproģis.
Iesaistīšanos politikā, tikai partijā KPV LV, ar Šleseru pārrunājis arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Sarunā Šmits to nenoliedz.
Abi tikušies jūlija vidū, turklāt pēc Šmita iniciatīvas. Iemesls – vēlme noskaidrot, vai baumām, ka aiz KPV LV un Dienas Biznesa esot Šlesers, ir pamats. Secinājumu Šmits pēc Re:Baltica zvana publiskoja savā Twitter kontā:
Avots: Ekrānšāviņš no D. Šmita ieraksta Twitter
Vai Šlesers Šmitam izteicis domu par kandidēšanu, pēdējais atbildēja noliedzoši. Šlesers gan teicis: “Tādiem kā tev, Didzi, vieta valdībā,” bet lēmumu esot pieņēmis viņš pats.
Kam pieder idejas?
Pēdējais vienojošais elements – gan Šlesers, gan KPV LV savās priekšvēlēšanu kampaņās runā par latviešu un krievu saliedēšanu, no kā tā sauktās latviskās partijas ierasti izvairās.
Jau 2010. gadā Par Labu Latviju (PLL) kongresā Šlesers norādīja: “Premjeram ir jābūt premjeram gan latviešiem, gan krieviem, gan visu pārējo nacionalitāšu pārstāvjiem, kas dzīvo Latvijā, jo tie ir mūsu cilvēki.”
KPV LV daļēji lieto tos pašus argumentus.
Lai uzrunātu Latvijā dzīvojošos krieviski runājošos, šogad 18. jūnijā lielveikalā Galerija Rīga KPV LV rīkoja diskusiju par krieviski runājošo situāciju Latvijā.
Pasākuma ievadā Artuss Kaimiņš pauž: “Mans bioloģiskais tēvs ir krievs, tātad es esmu puskrievs, puslatvietis. Man baigie mīnusi, jūs domājat, par to ir? Es domāju, ka nē.”
Sanākušo vidū bija arī pārstāvji no Latvijas Krievu savienības (LKS) un Saskaņas. Tai skaitā krievu skolu aktīviste, 9.maija Nemirstīgo pulka gājiena organizatore un arī Saskaņas deputātes kandidāte Margarita Dragile. Facebook video, ko publicējusi LKS, redzams, ka sanākušie dalījās uzskatos, pauda neapmierinātību ar pāreju uz latviešu valodu kā mācību valodu krievu vidusskolās un atsevišķos gadījumos aicināja ieviest krievu valodu kā otru valsts valodu.
Uz to KPV LV pārstāvji Gozbems, Kaimiņš un Atis Zakatistovs norādīja, ka Latvijā ir un būs viena valsts valoda, bet aicināja “aizmirst pagātni”.
Ekrānšāviņš no 18. jūnija KPV LV pasākuma par krieviski runājošo situāciju Latvijā. Uzstājas krievu skolu aktīviste un Saskaņas deputātes kandidāte Margarita Dragile.
Re:Baltica Gobzems stāsta, ka nav pazinis nevienu klātesošo. KPV LV krievvalodīgajiem biedriem uzdots uzaicināt citus krievvalodīgos un krievu organizāciju līderus. Par atnākušajiem viņš atbildību neuzņemoties.
Iznākums pasākumam bija neviennozīmīgs. Spriežot pēc komentāriem Facebook, radikālāk noskaņotie krievu kopienas pārstāvji prom devās neapmierināti.
Gaļina savā FB profilā secina: “KPV LV говорит: Вы нам нужны, потому что Вы это и есть “мы”” (KPV LV saka: Jūs mums esat vajadzīgi, jo Jūs – tie esam “mēs”).
Lai mierinātu satrauktos latviešus, mēnesi vēlāk TV24 debatēs Gobzems citēja konkrētus Satversmes pantus – Latvija ir demokrātiska republika, vara pieder tautai, teritorija noteikta starptautiskos līgumos, valsts valoda ir latviešu valoda – kā argumentus, kādēļ nav jābaidās, ka krievi varētu apdraudēt Latvijas pamatvērtības, ja nāktu pie varas. “Pat Tatjana Ždanoka nevar izgrozīt šos pantus un pievienoties Krievijai, un ieviest krievu valodu!” diskusijā saka Gobzems.
Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka KPV LV ir gatava veidot valdību arī ar Saskaņu, Gobzems tieši Re:Baltica neatbildēja. Partijas retorika ir, ka valdībā strādās atsevišķi izraudzīti ministri, tai skaitā arī no Saskaņas, piemēram, Ivars Zariņš, kas iestājas pret OIK, un Saeima atbalstīs labās idejas, nevis noraidīs visu tikai tāpēc, ka tās nāk no opozīcijas.
Lasi tālāk: Kuras partijas visefektīvāk strādā Facebook?
Lasi tālāk: Karstākais Facebook pagājušajā nedēļā
Lasi tālāk: Kremļa aģents? Pats tāds!
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Teksts: Kristīne Žilde-Krēvica, Madara Eihe, Re:Baltica
Redaktore: Inga Spriņģe, Re:Baltica
