Augļu un dārzeņu cenas mums esot zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kur tiem atšķirībā no Latvijas piemēro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likmi. Tas ir viens no argumentiem, ar kuriem Zemkopības ministrija un citi atbalstītāji aizstāv samazinātās jeb 5% PVN likmes saglabāšanu šai produktu grupai arī nākotnē. Taču pieejamie dati šo argumentu neapstiprina.

Bijušais Rīgas domnieks Aleksejs Rosļikovs Facebook ierakstā pauž, ka paaugstināti autosstāvvietu tarifi ap Vecrīgu. Maksa pieaugšot trīs reizes. Ierakstā teiktais ir maldinošs, jo patiesībā cenu izmaiņas skars tikai divus bruģētus posmus 11.novembra krastmalā.

Štutgartes tiesa esot spriedusi, ka masalu vīrusa eksistencei nav pierādījumu, vēsta kāds Facebook ieraksts, ar ko dalījušies vairāki simti cilvēku. Patiesībā tiesas procesā spriests par ko pilnīgi citu. Tiesas sprieduma sagrozītā interpretācija izmantota, lai apšaubītu nepieciešamību vakcinēties pret masalām un uzsvērtu vakcīnu bīstamību, lai gan tās glābušas miljoniem dzīvību.

Šovasar Re:Check vērsa uzmanību, ka premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs (abi Jaunā Vienotība) maldina sabiedrību, sakot, ka ar Covid-19 krīzi saistītajos dīkstāves un citos pabalstos plānots izmaksāt aptuveni 700 miljonus eiro, lai gan patiesā summa bija tikai 150 miljoni. Pārējā – AirBaltic pamatkapitāla palielināšana, atbalsts Latvijas Dzelzceļam un citām nozarēm. Neraugoties uz to, Reirs medijos turpina izplatīt šo vēstījumu, turklāt nu jau ministra paustajā pabalstos investētā summa izaugusi līdz “teju miljardam” eiro.

Sociālajos medijos Covid-19 ierobežojumi nereti tiek apšaubīti, kā pamatojumu minot Zviedriju. Tās piemērs liecinot, ka slimību var kontrolēt, neieviešot būtiskus ierobežojumus un tā saglabājot labu ekonomisko situāciju. Taču vai viss apgalvotais ir patiesība un vai Zviedrija tiešām kādā ziņā ir ieguvēja?

Cilvēki Facebook dalās ar informāciju par Latvijas jau it kā 2017. gadā iepirktiem Covid-19 testiem. Par to liecinot Pasaules Bankas materiāli. Tomēr tā nav taisnība.