Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Cilvēki Facebook dalās ar informāciju par Latvijas jau it kā 2017. gadā iepirktiem Covid-19 testiem. Par to liecinot Pasaules Bankas materiāli. Tomēr tā nav taisnība.
Septembrī dažādās valodās un platformās izplatījusies informācija par Pasaules Bankas medicīnas preču eksporta datiem – tie it kā liecinot, ka valstis pirkušas Covid-19 testus jau 2017. un 2018. gadā. Arī Latvijā kāds lietotājs publicējis attēlus ar līdzīgu informāciju, norādot: “Gribētos tomēr dzirdēt komentāru par šiem Latvijas 2017 gada plandēmijas iepirkumiem – Covid19 testiem, un citiem pribambasiem, no pasaules bankas materiāliem”. Ar ierakstu dalījās vairāk nekā 500 cilvēku.
Veselības ministrijā (VM) Re:Check norādīja, ka tai nav informācijas par šajos klasifikatoros iekļautajām precēm, tā kā tos veidojusi Starptautiskā Muitas organizācija. Taču VM uzsver, ka slimības apzīmējums Covid-19 izveidots 2020. gadā un 2017. gadā nevarēja tikt lietots. “Testi Covid-19 diagnostikai tika izstrādāti un reģistrēti tikai 2020.gadā, tādēļ 2017.gadā tie nebija pieejami tirgū. Veselības ministrijas pārziņā esošās iestādes šādus testus 2017.gadā noteikti nav iegādājušās,” norādīja VM pārstāve Undīne Šulca.
SIA Centrālā laboratorija ir viena no vietām, kur Latvijā var veikt Covid-19 testu. Laboratorijas pārstāve, Repharm komunikācijas direktore Līga Ribkinska, Re:Check norādīja, ka iepirkumus jaunā koronavīrusa SARS-CoV-2 (Covid-19) testa noteikšanai sāka veikt šī gada februārī. Toreiz gan saskārušies ar reaģentu trūkumu. Vien marta beigās reaģentu ražotāji kāpināja jaudu un vairāk reaģentu novirzīja uz Eiropu. Līdz ar to nav tiesa, ka Covid-19 testi varētu tikt iepirkti jau 2017. vai 2018. gadā.
Konkrētā Pasaules Bankas datubāze ir izveidota šogad, taču tajā ir ziņas jau no 2015. gada. Kā savā mājas lapā skaidroja Pasaules Banka, iepriekš valstu iepirktie produkti šobrīd tiek izmantoti Covid-19 testēšanai un ārstēšanai, tāpēc interneta vietnē veiktas izmaiņas. Sākotnēji datubāzē pieminētajiem produktiem norādīti tehniskie nosaukumi, taču līdz ar Covid-19 krīzes sākšanos tie pārdēvēti par Covid-19 testa komplektiem (angliski COVID-19 Test Kits), lai tos būtu vieglāk atrast un uzskaitīt. Taču, kā norāda Pasaules Banka, šie komplekti ietver ne tikai pašus testus, bet arī plašu citu medicīnas preču loku, tajā skaitā ventilatorus un roku dezinfekcijas līdzekļus. Banka arī datubāzē pievienojusi skaidrojumu: “Šeit norādītie dati attiecas uz iepriekš iepirktajām medicīnas precēm, taču šobrīd Pasaules Muitas organizācija klasificējusi tās kā īpaši svarīgas cīņai ar Covid-19.”
Ekrānšāviņā, kas uzņemts iepriekš, tiešām šādas norādes nebija. Publicētās informācijas virsrakstā bija teikts: “Covid-19 testu komplektu eksports pa valstīm 2017. gadā”. Tas tik tiešām varēja radīt neskaidrības.
Konspirācijas teoriju atbalstītāji to izmantoja kā apliecinājumu, ka pandēmija tikusi plānota un Pasaules Banka par to zinājusi. Arī Latvijā popularitāti guvušajā ierakstā publicēts attēls ar tekstu krievu valodā, kurā vēstīts: “Tā nav nekāda kļūda. Tas ir tiešs pierādījums tam, ka viss bija saplānots un marionešu valdības pilda savu lomu.” Tomēr tā nav taisnība.
Jāpiebilst, ka 7. septembrī Pasaules Banka no virsraksta norādi par Covid-19 atkal izņēma. Tagad datubāzes nosaukums ir “Medicīnisko testu komplekti”. Kā organozācija skaidrojusi ziņu aģentūrai Reuters, to nolemts izdarīt nepareizo interpretāciju dēļ un, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka šie produkti valstu rīcībā bijuši jau iepriekš. Tāpat pievienots ir iepriekš minētais skaidrojums. Turklāt publicētajā ekrānšāviņā par Latviju šīs izmaiņas un skaidrojums angļu valodā ir redzams.
Apgalvojumus, ka it kā saskaņā ar Pasaules Bankas datiem valstis Covid-19 testus iepirkušas jau 2017. un 2018. gadā, iepriekš atspēkoja arī Reuters un BBC.
Secinājums: Nav tiesa, ka Pasaules Bankas informācija liecina par Covid-19 testu iepirkšanu 2017. un 2018. gadā. Pasaules Banka atspēkojusi dezinformāciju un savā vietnē pievienojusi skaidrojumus publicētajiem datiem. Konkrētās preces var izmantot dažādām medicīniskajām vajadzībām, bet šobrīd tās ir svarīgas cīņai ar Covid-19.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
