Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Augļu un dārzeņu cenas mums esot zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kur tiem atšķirībā no Latvijas piemēro pievienotās vērtības nodokļa (PVN) standarta likmi. Tas ir viens no argumentiem, ar kuriem Zemkopības ministrija un citi atbalstītāji aizstāv samazinātās jeb 5% PVN likmes saglabāšanu šai produktu grupai arī nākotnē. Taču pieejamie dati šo argumentu neapstiprina. 

Pirms trim gadiem lauksaimniekiem un tos pārstāvošajai Zemkopības ministrijai (ZM) izdevās pārliecināt likumdevējus, ka Latvijai raksturīgajiem svaigiem augļiem un dārzeņiem jāpiemēro samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme – 5%, nevis 21% kā citām precēm. Samazinājumu ieviesa uz trim gadiem ar nosacījumu, ka šajā laikā tiks vērtēta lēmuma efektivitāte. Šogad, tuvojoties termiņa beigām, ministrija sagatavoja ziņojumu, kurā secināts, ka visos rādītājos rezultāts ir pozitīvs. Proti, nozarē esot audzis PVN maksātāju skaits, vairāk samaksāts nodokļos, kāpis arī atalgojums, un dārzeņus un augļus ēdam vairāk nekā iepriekš. 

ZM vēstīja par vēl vienu būtisku ieguvumu – cenām. Tās šajā produktu grupā esot samazinājušās, turklāt, kā LV portālā norāda ministrijas pārstāve, “Latvijā to cena visā apsekošanas periodā ir zemākā starp Baltijas valstīm”. To pašu no Saeimas tribīnes vēlāk atkārtoja KPV LV deputāts Kaspars Ģirģens, aicinot balsot par 5% PVN saglabāšanu: “Augļu un ogu, dārzeņu cenu samazinājums bija par 11,7 procentiem…  Latvijā cenas ir zemākās starp Baltijas valstīm.” 

Re:Check šim apgalvojumam pievērsa uzmanību, jo līdz šim medijos vairākkārt izskanējis pretējais. Proti, lai gan Latvijā vienīgajā no trim Baltijas valstīm dārzeņiem un augļiem ir samazinātā PVN likme – Igaunijā tā arvien ir 20%, Lietuvā – 21% – pie mums tie nebūt nav lētākie. Uz to vairākkārt norādījusi Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Viņa Re:Check sacīja, ka privātā sektora vajadzībām reizi ceturksnī pati apseko pārtikas cenas Rīgas, Tallinas un Viļņas populārāko zīmolu lielveikalos. Gulbe Re:Check atsūtīja šogad jūnijā veiktā apsekojuma rezultātus. No 18 augļiem un dārzeņiem, kam Latvijā piemērots samazinātais PVN, tikai četri Latvijā bijuši lētāki – vietējie gurķi un tomāti, plūmes un ievestās zemenes. Kopumā visbiežāk zemākā vidējā cena augļiem un dārzeņiem bijusi Lietuvas veikalos. Gulbe gan uzsver, ka Latvijā ir lielāka izvēle un kvalitāte. Piemēram, kartupeļi, kam cena Latvijā ir būtiski augstāka, mums esot pieejami “četru vai sešu veidu, nevis divu, kā Lietuvā”, turklāt Latvijā tie esot iepakoti. 

Re:Check vēlējās noskaidrot, kā ZM ieguvusi pretējus datus, un ministrijas preses sekretārei lūdza iespēju iepazīties ar ziņojumu. Pēc atkārtoti izteiktā lūguma žurnālistei piezvanīja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Viņš paziņoja, ka ziņojums nav pieejams, jo tas vēl nav skatīts Ministru kabinetā un “nu nav pieņemts tā dokumentus apkārt mētāt”. Tikai pēc atkārtotas iebildes, ka sabiedrībai ir tiesības redzēt ZM argumentus, turklāt valdība nākamā gada budžeta sarunās konceptuāli jau vienojusies samazināto PVN saglabāt, Re:Check ziņojumu tomēr saņēma. 

Savukārt pēc norādes uz Gulbes apsekojumiem, kas neapstiprina zemākās cenas Baltijā, Eglīts paziņoja, ka par šādu cilvēku neko nezina un apšaubīja datu pamatotību: “Man ir jājautā, kas ir Ingūna Gulbe, un ko viņas pētījumi… es neesmu redzējis. Man jau arī var šķist jebkas.” 

Eglīts norādīja, ka ZM secinājums par zemākajām cenām Baltijā balstās Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) pētnieku iesniegtajos datos, kas savukārt iekļauti minētajā ZM ziņojumā. LLU pētnieki augļu un dārzeņu cenu apsekojumu veic pēc ZM pasūtījuma jau kopš samazinātā PVN piemērošanas 2018.gada janvārī.

Taču, kā pārliecinājās Re:Check, ziņojumā iekļautie LLU pētnieku dati neapstiprina ministrijas vēstījumu, ka mums “visā apsekošanas periodā” ir zemākās cenas Baltijā. To, ka šāda secinājuma tajos nav, Re:Check apstiprināja arī viens no apsekojuma autoriem, LLU pētnieks Aleksejs Nipers: “Tas nebija nedz uzdevums, nedz mēs uz to esam fokusējušies. Tas, ko mēs esam secinājuši un par ko varu apgalvot pēc labākās sirdsapziņas, ka ir noticis 11,7 procentu samazinājums pret bāzi – kāda cena būtu bijusi, ja PVN netiktu samazināts.” Nipers uzsver, ka, visticamāk, “kādas definīcijas neprecizitāte” radusies, jo viņš un kolēģi nav pietiekami datus izskaidrojuši. 

Tātad LLU apsekojums apliecina tikai to, ka 5% PVN piemērošanai ir bijis pozitīvs efekts, proti, ar standarta likmi cenas būtu bijušas par 11,7% augstākas. Taču tas, piemēram, nenozīmē, ka šobrīd par dārzeņiem maksājam par 11,7% mazāk nekā 2017.gada nogalē pirms samazinātās PVN likmes piemērošanas. Tāpat jāatceras, ka atsevišķos periodos tie bijuši arī būtiski dārgāki nekā 2017.gadā – to apliecina gan mediju arhīvu ziņas, gan Centrālās statistikas pārvaldes cenu apsekojums, kas gan tiek veikts tikai nelielai daļai dārzeņu un augļu. 

Dati: CSP

Gan ZM, gan Gulbe norāda, ka šajā produktu grupā cenas ierasti ir ļoti svārstīgas sezonalitātes, laikapstākļu ietekmes un citu iemeslu dēļ. Gulbe arī uzsver, ka cena nav vienīgais faktors, kāpēc, viņasprāt, samazinātā PVN likme būtu ne tikai jāsaglabā augļiem un dārzeņiem, bet arī jāpiemēro pārējai pārtikai. Gulbe norāda uz nodokļu maksātāju skaita pieaugumu un uzņēmēju konkurētspējas celšanos, kā arī faktu, ka samazinātu nodokļa likmi pamatpārtikas produktiem piemēro vairums Eiropas Savienības valstu. Jāpiebilst, ka Finanšu ministrija daļu ZM secinājumu par samazinātās PVN likmes sasniegtajiem efektiem uzskata par nepamatotiem un maldīgiem.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Projektu Re:Check līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.