Vai citur Eiropā referendumus ierosināt ir vieglāk?

Nesen Saeimā izskatīts deputātu grupas iniciatīvu samazināt nepieciešamo parakstu skaitu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu. Deputāti minēja, ka pašreizējais nosacījums – desmitās daļa vēlētāju paraksti – padara to savākšanu praktiski neiespējamu un līdz ar to sarežģī tautas iespējas paust savu viedokli. Partijām nepiederošā deputāte Karīna Sprūde arī minēja, ka citviet, piemēram, Šveicē, Polijā un Itālijā tas ir vieglāk. Tā ir tiesa, vienlaikus jāņem vērā, ka gan Latvijas kaimiņvalstīs, gan lielā daļā citu Eiropas valstu tautai rosināt referendumu ir sarežģītāk vai pat neiespējami.

Nav tiesa, ka vairāk nekā 89% Covid testu uzrāda viltus pozitīvu rezultātu

Vairāki tūkstoši cilvēku dalījušies ar Facebook ierakstiem par kādas ārstu grupas uzrunu Vācijā, kur apgalvots, ka Covid-19 izplatība neesot tik liela, kā vēstīts, un testi ir pārāk neprecīzi, lai tos ņemtu vērā. Tā nav taisnība. Re:Check arī noskaidroja, ka iesaistīti mediķi ir ar apšaubāmu reputāciju un ne pirmoreiz izplata pētījumos nepamatotus apgalvojumus un pat sazvērestības teorijas.

Mīti un fakti – kas ir beļģu ārstu atklātā vēstule?

Sociālajos medijos Covid-19 izplatības apšaubītāju vidū lielu popularitāti izpelnījusies tā sauktā Beļģijas ārstu atklātā vēstule. Internetā par to atrodami visplašākā spektra apgalvojumi, sākot no “vairāk nekā 500 Beļģijas ārstu aicina pasaules sabiedrību pārtraukt vakcināciju un atcelt masku režīmu” līdz pat otrai galējībai, proti, vēstule esot anonīma un Beļģijā par to neviens neesot pat dzirdējis. Nekas no tā nav taisnība.

Dezinformācijas modes kliedziens: stāsti par viltus pozitīviem Covid- 19 testiem

Pēdējo nedēļu laikā Facebook parādījušies vairāki stāsti par it kā saņemtām pozitīvām atbildēm uz Covid-19 testiem, kas nemaz nav veikti. Ar ierakstiem dalās tūkstoši, lai gan nekādu pierādījumu tajos nav un uz lūgumiem publicēt detalizētāku informāciju ierakstu autori neatbild. Stāsti par pozitīviem rezultātiem pēc neveiktiem testiem kā par mākslīgu Covid-19 statistikas palielināšanu ir jauna dezinformācijas modes tendence ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.

Vai Latvijas rūpniecība tiešām sagrauta?

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā it kā zaudētā Latvijas rūpniecība gadiem bijusi regulāra tēma Krievijas varas iestāžu un to atbalstītāju medijos. Jaunus ceļus auditorijas sasniegšanai bruģējuši notikumi Baltkrievijā, turklāt ar žēlabām par sagrautajām rūpnīcām čakli dalās arī vietējie sociālo mediju lietotāji un pat pa kādam politiķim.