Facebook pusotrs tūkstotis cilvēku dalījušies ar ierakstu, kurā apšaubīts medijos paustais, ka slimnīcām Covid-19 laikā trūkst kapacitātes. No ārpuses nobildēta Cēsu klīnika, kuras lielākā daļa logu ir tumši. Taču minēt Cēsu klīniku kontekstā ar Covid-19 dēļ pārslogoto veselības aprūpes sistēmu ir nepamatoti, jo tajā neārstē Covid-19 pacientus, turklāt ēkā pašlaik notiek būvdarbi.

Cilvēki sociālajos medijos apšauba ar Covid-19 saistīto informāciju, vēstot par it kā pustukšām slimnīcām, nepamatotu diagnozes pierakstīšanu un obligātu gaidāmo vakcināciju ar it kā nepārbaudītām vakcīnām. Šādi stāsti šobrīd ir ļoti populāri un ar tiem dalījušies tūkstošiem cilvēku. Re:Check skaidro, cik piepildītas ir slimnīcas, kuras un kāpēc noslogotas visvairāk, kas zināms par valdības vakcinācijas plāniem un vakcīnu drošību.

Lielu popularitāti iemantojis balss ieraksts, kuru lietotāji pārsūta cits citam WhatsApp un citos sociālajos medijos. Tajā kāda sieviete, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers feldšere apgalvo, ka Ķīpsalas halli pārveido Covid-19 vajadzībām un gatavo koncentrācijas nometni. Tāpat viņa arī stāsta, ka vakcinācijai ir svarīgi pretoties, jo tā neesot pārbaudīta pētījumos un izsauc dažādus dzīvībai bīstamus blakusefektus. Nekas no teiktā nav patiess. Tāpat nepatiesa informācija izskan viņas teiktajā video, kas izplatīts Facebook.

Teju trīs tūkstoši cilvēku dalījušies ar vairākiem ierakstiem Facebook, kuros pausts, ka jaunā Covid-19 vakcīna “radīs neatgriezeniskas ģenētiskas izmaiņas”. Tā nav taisnība – vakcīnai nav spēju iejaukties cilvēka gēnos, jo injicētais RNS nevar nonākt šūnas kodolā.

Kopš Re:Baltica uzsāka veidot faktu pārbaužu rakstus, mūsu vēstuļu kastītI Facebook regulāri papildina rupjības. Un neesam vienīgie – ar nomelnošanu, vajāšanu, draudiem un vulgārām piezīmēm nākas sadzīvot arī amatpersonām, ārstiem un citiem ekspertiem, kas mēdz izteikties par Covid-19 un vakcināciju. Tā sazvērestību teoriju izplatītāji cenšas diskreditēt tos, kas viņu darbošanos kritizē.

Popularitāti Facebook guvis kārtējais dezinformācijas izplatītāja un atmiņūdens tirgotāja Jāņa Pļaviņa video, kurā viņš sola atmaskot “Covid-19 projektu”. Re:Check secināja, ka Pļaviņš stāstu veido, izmantojot virkni melīgu apgalvojumu, sagrozot faktus un izraujot tos no konteksta, kā arī piesaucot neesošus dokumentus, notikumus un organizācijas.