Nav pierādījumu, ka norvēģu seniori miruši vakcīnas dēļ
Lielu uzmanību gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos izpelnījušās Norvēģijuas senioru nāves pēc vakcīnas saņemšanas. Norvēģijas Zāļu aģentūra līdz šim izpētījusi 13 gadījumus un secinājusi, ka nav tiešas saiknes ar vakcīnu. Norvēģija arī nemainīs vakcinēšanas stratēģiju. Taču pārbaudes vēl turpinās un netiek izslēgts, ka drudzis, slikta dūša vai citas vakcīnu radītās blaknes varēja pasliktināt vecāko un slimāko cilvēku veselības stāvokli. Iestāde uzsver, ka Norvēģijā pirmie tiek vakcinēti pansionātu iemītnieki, kuros ik dienu kopumā mūžībā dodas aptuveni 45 cilvēki, tāpēc ir skaidrs, ka nāves šajā sabiedrības grupā neizbēgami ir arī drīz pēc vakcinācijas.
ZVA saņemti atsevišķi ziņojumi par Covid-19 vakcīnu blaknēm, mirušo nav
Sociālajā medijā Facebook popularitāti guvis kāds ieraksts, kurā apgalvots, ka “Latvijā jau ir pirmie mirušie no vakcīnām”. Tā nav taisnība. Zāļu valsts aģentūrā Re:Check norādīja, ka Latvijā līdz šim pēc Covid-19 vakcīnu saņemšanas nāves gadījumu nav bijis.
Piemaksu saņemšanas laiks atkarīgs no slimnīcu rocības
Lai pārslodzes apstākļos motivētu mediķus strādāt ar Covid-19 pacientiem, viņiem paredzētas papildu piemaksas, kuras no novembra nolēma celt pat līdz 100% no mēnešalgas. Taču 8.janvārī portālā NRA.lv publicētā intervijā Saeimas deputāts Edgars Tavars (Zaļo un zemnieku savienība) teica, ka daudzi mediķi joprojām nav solītās piemaksas saņēmuši. Kā noskaidroja Re:Check, ar Covid-19 piemaksu izmaksāšanu slimnīcām pieredze tiešām atšķiras. Ir slimnīcas, kur ar Covid-19 pacientiem strādājošie piemaksas saņem uzreiz, bet citās tās jāgaida pat pusotru mēnesi.
Kariņš gatavs vakcinēties, kad būs pienākusi rinda; viņa teiktais sagrozīts
Facebook vairāk nekā 2000 cilvēku dalījušies ar apgalvojumu, ka premjers Krišjānis Kariņš saskaņā ar paša teikto nevakcinēsies un neļaušot to darīt arī valdībai, jo nevēloties riskēt ar veselību. Tās ir muļķības, un premjera teiktais – sagrozīts.
Ko Krievijas varas mediji ziņo par Rietumos ražotajām vakcīnām?
Jau kopš pirmo Rietumvalstīs ražoto vakcīnu testiem Krievijas varai uzticīgie mediji cītīgi tiražē mītu, ka tās ir bīstamas, bet Eiropas Savienībā nesen sāktais vakcinācijas process – haotisks un dažādiem skandāliem apvīts. Vēstījumi, kas balstīti pārspīlējumos, citādi maldinošā un pat nepatiesā informācijā, viegli sasniedz auditoriju arī Latvijā.
Covid-19 vakcīnās nav embriju šūnu
Sociālajos medijos ik pa laikam izskan, ka daļa cilvēku atteiksies vakcinēties pret Covid-19 tāpēc, ka vakcīnu sastāvā esot izmantotas abortētu embriju šūnas. Ar vakcīnu tapšanas procesu saistītie ētiskie apsvērumi raisījuši diskusiju arī katoļu baznīcas pārstāvju vidū – arī tāpēc, ka Romas Katoļu baznīcas pāvests Francisks aicinājis vakcinēties. Taču apgalvojumi par embriju šūnu izmantošanu ir maldinoši. Eiropas Savienībā līdz šim apstiprināto Pfizer/BioNtech un Moderna vakcīnu izgatavošanā tās nav izmantotas. Savukārt AstraZeneca vakcīnā, kas vēl gaida saskaņošanu, izmantotas Nīderlandē 1970.gados no viena embrija iegūtas šūnas, kas vēlāk pavairotas laboratoriski. Turklāt tās izmantotas tikai vakcīnas izstrādes procesā, nevis atrodamas to sastāvā.