Atbalsti mūsu darbu un dalies.

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Par Facebook sensāciju kļuvis video, kurā ar Covid-19 testu tiek pārbaudīts alus. Ierakstā apgalvots, ka tests uzrāda pozitīvu rezultātu, taču tā nav taisnība. Pozitīva ātrā testa rezultāta gadījumā iekrāsotos divas līnijas – C līnija, kas apstiprina, ka rezultāts ir derīgs un ticams, un T līnija, kas norāda, ka paraugs ir Covid-19 pozitīvs. Video redzams, ka iekrāsojusies tikai viena līnija.

Video ir vācu valodā, un to jau iepriekš pārbaudījuši faktu pārbaudītāji no ziņu aģentūras AFP. Tagad to pārpublicējis arī kāds lietotājs Latvijā. Sešu dienu laikā ar video dalījās 15 tūkstoši cilvēku Latvijā un Ukrainā, liecina faktu pārbaudītājiem sniegtie Facebook dati. Ieraksta autors video komentē:

Alus arī ir ar Covidu slims

Taču tā nav taisnība. Video redzams, ka tiek lietots kompānijas Abbott ātrais Covid-19 tests. Internetā ir brīvi pieejama Abbott ātrā testa lietošanas instrukcija un citi skaidrojoši materiāli. Tā norāda – uz testa ir divi burti – C un T. Ja testa paraugs ir pareizi sagatavots un tā rezultāts ir derīgs un ticams, iekrāsojas kontroles līnija pie burta C. Ja tests ir pozitīvs, iekrāsojas arī līnija pie burta T. Taču video redzams, ka testā nav iekrāsojusies kontroles līnija, kas liecina, ka paša testa rezultāts jau norāda – tas nav derīgs. 

 Ātrā testa izstrādātāja sagatavotā vizuālā lietošanas instrukcija. Piektajā solī parādīts, ka testa rezultāts nav uzskatāms par derīgu un precīzu, ja nav iekrāsojusies C jeb kontroles līnija. Avots: Testa izstrādātāja Abbott publicētā instrukcija (skatīta 23.03.2021.)

Kāpēc iekrāsojās līnija, kas norāda, vai rezultāts ir pozitīvs?

Ātrais vīrusa SARS-CoV-2 tests nosaka, vai organismā ir klātesošs noteikts vīrusa proteīns, kas izraisa imūnsistēmas atbildi – antigēns. Testa komplektam ir pievienota caurulīte, kurā jāiepilda bufera šķīdums, kas arī atrodams iepakojumā. Pēc tam, atliecot pacienta galvu, apmēram divu centimetru dziļumā nāsī jāievada kociņš, norādīts instrukcijā. Kociņš mazliet jārotē, tad jāizņem no deguna. To pēc tam jāievieto caurulītē, kur jau ir bufera šķīdums. Pēc apmaisīšanas šķidrums jāielej norādītajā vietā uz testa. 

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs stāsta, ka alus testa rezultāta atslēga ir tieši bufera šķīduma nelietošana. “Bufera šķīdums nodrošina pareizu vidi, kurā tests var darboties, un viss notiks tā, kā to režotājs iecerējis, notestējis un apstiprinājis,” viņš skaidro. Proti, bufera šķīdums vajadzīgs, lai nodrošinātu pareizu vides skābumu jeb pH līmeni. Ja to nelieto, “brīnumus” var uzrādīt dažādi šķīdumi, ko ielej testā, saka eksperts.

Zrelovs norāda, ka ātrie testi nav simtprocentīgi precīzi, tomēr “šeit nav tas gadījums, kad tests nostrādāja tādēļ, ka ir viltus pozitīvs, bet gan tādēļ, ka vienkārši netika lietots pareizi”. Viņš arī atgādina, ka šādi mēģinājumi maldināt cilvēkus par testu precizitāti nav pirmo reizi. Iepriekš gan Latvijā, gan citviet Facebook izplatīti stāsti, kur šāda paša iemesla dēļ pozitīvs testa rezultāts uzrādījies arī ar citiem dzērieniem, piemēram, limonādi Coca-Cola. Pēc tam  testa ražotājs publicēja atbildes video, kur parādīja, ka, lietojot testu pareizi, proti, ar bufera šķīdumu, tas uzrāda tādu rezultātu, kā varētu sagaidīt – iekrāsojas C kontroles līnija, kas parāda, ka tests veikts korekti, bet ne T līnija, kas nozīmē, ka paraugā nav atrasts vīruss.


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712

Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.