Vakcīnu noliedzēji iepriekš izplatījuši pašu gatavotus bukletus ar nepatiesu informāciju par vakcināciju. Tagad izveidots līdzīgs maldinošs materiāls par polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR; no angļu val. – PCR) testiem, ko izmanto Covid-19 noteikšanai. Tajā paustas vairākas nepatiesas atziņas par testa darbību, lai pasludinātu, ka pandēmijas neesot. Apgalvots, ka testu veic tik ilgi, līdz atrod vīrusu, un ka cilvēki bez simptomiem tiek ierobežoti nepamatoti, jo viņi nevarot inficēt citus. Tā nav taisnība.
Ar ierakstu par maldinošo materiālu dalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši Facebook lietotāju. To izplata arī vairākās Telegram grupās. Mediji jau vēstījuši, ka saistībā ar materiālā pausto informāciju Valsts policija uzsākusi pārbaudi. Mēs analizējām tā saturu.
Tekstā, piemēram, teikts:
“Covid-19 PCR testos tiek veikta ciklēšana tik ilgi, kamēr tiek “konstatēts” vīruss”
Re:Check jau iepriekš citā rakstā skaidroja, kā darbojas tests. Proti, sākumā no pacienta rīkles un deguna dobuma tiek paņemta uztriepe. Paraugā ir gan cilvēka ģenētiskais materiāls, gan vīrusa, ja viņš ir inficēts. No parauga pēc vajadzības izolē ģenētiskās informācijas glabātāju RNS vai DNS. Covid-19 ir RNS vīruss, tāpēc šajā gadījumā izolē to. Pēc tam tiek veikts polimerāzes ķēdes reakcijas tests, kas ar speciālām vielām, reaģentiem, mēģina pavairot konkrētus vīrusa RNS rajonus. Pavairošanu veic tā, lai katrā ciklā molekulu skaits dubultojas. Ja RNS noteiktā ciklu skaitā neizdodas atrast un nokopēt, tests ir negatīvs – tātad cilvēka organismā vīrusa nav.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra pētniece Monta Ustinova stāsta, ka šim testam tāpat kā jebkuram citam, protams, ir iespējami arī viltus pozitīvi rezultāti, taču nav tā, ka vīrusu var atrast jebkurā paraugā, veicot bezgalīgi daudz testa ciklu. Tā stāsta arī Centrālās laboratorijas valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras pētniece Jeļena Storoženko. Viņa uzsver, ka pats tests ir ārkārtīgi precīzs. Taču kļūdu dēļ var būt gan viltus pozitīvas, gan viltus negatīvas atbildes. Viltus pozitīvs rezultāts var rasties, ja, piemēram, medmāsa, nemainot cimdus, ņem paraugus no vairākiem pacientiem. Ustinova norāda, ka lielākais risks ir laboratorijas kontaminācija – kāds paraugs piesārņo aprātu vai citus paraugus. Tāpat arī ir iespējams viltus negatīvs rezultāts, kad, piemēram, nav izdevies gana labi iegūt vīrusa paraugu vai tas nav piemēroti uzglabāts vai pārvadāts.
Abas pētnieces skaidro, ka, lai no izvairītos no pozitīva rezultāta kontaminācijas dēļ, rezultātu kontrolei tiek testēts arī tīrs ūdens, kurā vīruss nevar būt. Ja notikusi laboratorijas kontaminācija, arī šis paraugs uzrādīs pozitīvu rezultātu. Viltus negatīvu rezultātu kontrolei tiek testēts arī materiāls, par kuru zināms, ka tas ir pozitīvs. Tā laboratorijas darbinieki zina, vai šajā laikā kopā testēto paraugu rezultātus var ņemt vērā.
“Ja tu veic Covid-19 testu, un saņem “pozivu” rezultātu – jautā, pie kāda ciklēšanas skaita rezultāts iegūts. Ja Ct bijis augstāks par 25 – ir ļoti maza varbūtība, ka patiešām esi infekciozs!!”
un
“Ir pierādīts, ka pietiek ar 17 cikliem, lai konstatētu infeciozitāti, un jebkas virs Ct=25 palielina viltus poziva rezultāta iespēju”
Bukletā minētais rādītājs “Ct” ir ciklu skaits, kurā parādās pozitīvs rezultāts, ja cilvēks ir inficēts. Ustinova stāsta – ir tiesa, ka ciklu skaits tiešām raksturo vīrusa daudzumu paraugā. Jo vairāk vīrusa materiāla, jo mazāk pavairošanas ciklu vajag, lai to atrastu. Taču pozitīvs tests ar augstu testēšanas ciklu skaitu automātiski nenozīmē, ka pacients nav infekciozs vai ka rezultāts ir viltus pozitīvs.
Bukletā pievienota atsauce uz, piemēram, Īrijas Veselības aizsardzības uzraudzības centra publicētām vadlīnijām, taču tajās iekļautie secinājumi patiesībā ignorēti. Vadlīnijās aprakstīts, ka pozitīvs tests pie augsta vai ļoti augsta ciklu skaita, ja cilvēkam nav slimības simptomu, praksē var nozīmēt atšķirīgas lietas. Vadlīniju 5.lapā teikts, ka šāds rezultāts var būt, ja:
1) cilvēkam vēl nav parādījušies simptomi;
2) patiesībā simptomi ir, bet vēl nav pamanīti;
3) cilvēks pārslimo asimptomātiski (ir inficēts un infekciozs, taču simptomi nav novērojami);
4) jau pārslimota slimība, testā konstatēts vīrusa RNS “pārpalikums”, un cilvēks vairs nav infekciozs.
Savukārt, ja cilvēkam ir slimības simptomi, tad testa rezultāts ir nozīmīgs neatkarīgi no testēšanā veikto ciklu skaita, norādīts vadlīnijās. Lielbritānijas vadlīnijās arī teikts, ka augsts ciklu skaits, lai noteiktu vīrusu, var būt saistīts ar nekvalitatīvi paņemtu vīrusa materiālu.
Tā kā situācijas, kad pozitīvs rezultāts parādās pie augsta Ct skaitļa, ir tik dažādas, tas nevar tikt izmantots, lai pieņemtu lēmumus par to, cik infekciozs ir cilvēks. Storoženko rezumē: “Tur, kur ir daudz vīrusa, tas var ātrāk parādīties, kur mazāk, varbūt vēlāk. Bet kas ietekmēja un kādi apstākļi, kāpēc šajā paraugā tā ir vairāk vai mazāk, to nevar zināt.” Arī ASV Slimību kontroles un profilakses centri (CDC) raksta, ka tests nenorāda, cik infekciozs ir cilvēks, un to nevajadzētu izmantot, lai noteiktu, kad cilvēkam atļaut beigt izolāciju vai karantīnu.
Savukārt Ustinova uzsver, ka ciklu skaits līdz vīrusa atrašanai “nevar būt universāls tāpēc, ka metodes atšķiras”. Tas norādīts arī Lielbritānijas testēšanas vadlīnijās – šo skaitli nevar salīdzināt, jo dažādās laboratorijās atšķiras testa jutīgums, izmantotie reaģenti, parauga sagatavošana un citi parametri.
“Pasaules Veselības organizācijas ziņo: “Jo mazāks ciklu skaits nepieciešams, lai konstatētu vīrusa daļiņu, jo lielāka iespēja, ka pozitīvs tests nozīmē inficēšanos ar dzīvu vīrusu””
un
“Iespējams, šādi Pasaules Veselības Organizācijas ziņojumi tika publicēti dēļ ļoti liela viltus pozivu testu skaita visā pasaulē”
Vairākiem izteikumiem materiālā pievienotas atsauces, arī šim. Pieminētajās Pasaules veselības organizācijas (PVO) vadlīnijās uzsvērts, ka tiem, kas lieto testu, rūpīgi jāiepazīstas ar tā lietošanas instrukciju un tai jāseko, lai rezultāts nebūtu kļūdains. Ustinova skaidro, ka katrs ražotājs nosaka, līdz kuram ciklam rezultāts ir ticams, tāpēc nav iespējams noteikt vienotu ciklu skaitu, pēc kura tas vairs tāds nav.
Saistībā ar to, ka sociālo mediju lietotāji paziņojumu ne reizi vien uztvēruši kā norādi, ka testi ir neprecīzi, ziņu aģentūra Reuters lūdza PVO skaidrojumu. Organizācija pauda, ka nav apgalvojusi, ka testi ir nepiemēroti Covid-19 noteikšanai vai ka būtu liels viltus pozitīvo testu skaits. PVO saņēmusi desmit ziņojumus par nepareizi noteiktu diagnozi. Izmeklējot informāciju, atklājies, ka testi nav izmantoti saskaņā ar instrukciju.
Bukletā publicēti vēl citi nepatiesi apgalvojumi:
“PCR tests nespēj atšķirt SARS-CoV-2 no citiem SARS vīrusiem.”,
“Pozivs PCR tests neizslēdz citu bakteriālu vai virālu infekciju.”
un
“Ir pētījumi, ka PCR testi uzrāda gripu kā Covid-19”
Ustinova norāda, ka pati PĶR testēšanas metode ir universāla – to var izmantot jebkādam ģenētiskajam materiālam, tajā skaitā citu vīrusu noteikšanai. Taču tas nenozīmē, ka nav iespējams atšķirt šo vīrusu no citiem. Laboratorijā meklē vīrusa genoma reģionus, kas ir unikāli SARS-CoV-2.
Storoženko skaidro: “Mēs esam cilvēki, bet mēs visi esam absolūti dažādi. Mums ir unikāls ģenētiskais materiāls.” Tāpat ir arī ar vīrusiem. “Protams, to attiecīgi identificē pēc vairākiem gēniem, kas ir raksturīgi tieši šim vīrusam, nevienam citam,” pētniece uzsver.
“Ideja, ka vīrusi ķermenī var nekontrolē vairoties, cilvēkam to nepamanot, to padarot infekciozu un izraisot saslimšanu, ir IMUNOLOĢISKI NEIEDOMĀJAMA! Cilvēki bez simptomiem ir veseli un nevar inficēt citus!”
Tā nav taisnība. Pētījumos lēsts, ka apmēram piektdaļa inficēto cilvēku ir asimptomātiski, skaidrots žurnāla Nature portālā. The Washington Post raksta, ka CDC secinājis – asimptomātiski cilvēki varētu būt atbildīgi par 59% inficēšanas gadījumu. To, ka asimptomātiski cilvēki var inficēt citus, uzsvērusi arī Pasaules Veselības organizācija.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis Re:Check jau iepriekš stāstīja, ka cilvēkam var nebūt slimības simptomu, bet viņš var būt lipīgs un inficēt citus, piemēram, pirms simptomi parādījušies vai asimptomātiskas inficēšanās gadījumā. Taču ir arī situācijas, kad cilvēkam tests pēc pārslimošanas aizvien uzrāda pozitīvu rezultātu, bet viņš vairs nav lipīgs un nevar inficēt citus.
Tāpēc laika gaitā mainījusies Covid-19 pacientu izolēšanas politika. Proti, pērn līdz maijam pārslimojušajiem bija jāuzrāda divi negatīvi testa rezultāti, lai varētu atgriezties ikdienas gaitās. Šobrīd izolāciju var pārtraukt desmitajā dienā pēc slimības atklāšanas, ja jau sākotnēji nav bijuši simptomi. Ja tie ir bijuši, ārsts par izolācijas pārtraukšanu var lemt pēc desmit dienām atkarībā no tā, vai simptomu vairs nav vismaz trīs dienas. Savukārt, ja pacients slimo smagi, par izolācijas pārtraukšanu var lemt divdesmitajā dienā no saslimšanas sākuma.
“Arī FDA norāda, ka “PCR testu ar mērķi konstatēt Covid-19 iesaka veikt tikai personām, kam ir saslimšanas simptomi””
Pievienota atsauce uz materiālu FDA mājaslapā, taču tajā nav šāda apgalvojuma. Teikts, ka tests jāveic cilvēkiem, kas atbilst klīniskajiem un/vai epidemioloģiskajiem testēšanas kritērijiem – tie var būt ne tikai slimības simptomi, bet arī saskarsme ar kādu saslimušo. Arī Latvijā bezmaksas Covid-19 analīzes veic tiem, kam ir simptomi, un cilvēkiem, kas apmeklējuši Lielbritāniju vai Dienvidāfrikas Republiku.
Izmantojot šos kļūdainos argumentus, materiālā secināts, ka pandēmija nepastāvot. Patiesībā līdz 18.martam pasaulē apstiprināti vairāk nekā 120 miljoni infekcijas gadījumu un 2,7 miljoni nāves gadījumu. Latvijā inficējušies vairāk nekā 95 tūkstoši, bet miruši teju 1,8 tūkstoši cilvēku. Pērnā gada beigās un šī gada sākumā novērota augstāka mirstība nekā pēdējos gados.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
