Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina
Simtiem Facebook lietotāju dalījušies ar vairākiem ierakstiem, kuros teikts, ka Covid-19 diagnozes noteikšanai izmantotais polimerāzes ķēdes reakcijas tests (angļu valodas abreviatūra – PCR) nav paredzēts vīrusu klātbūtnes noteikšanai organismā. Ar to it kā varot viegli manipulēt. Tā nav taisnība.
Facebook ieraksta autors raksta, ka ar šo testēšanas metodi tiekot izviedoti miljardi specifiska DNS parauga kopiju, lai apjoms būtu piemērots izpētei. Tālāk viņš apgalvo:
“PCR ir ražošanas tehnika – jūs sākat ar vienu molekulu un tad jūs to dubultojat, kas neizklausās nekas daudz, taču ja šo ciklu atkārto 30 reizes, tad jums jau ir apmēram miljards reižu vairāk materiāla –tas ir lieliska tehnoloģija, ja to izmanto šādā veidā. Bet tad sākas neprāts. Vienā PCR testēšanas instrukcijā es atradu 37 šādus ciklus – ja netiek sasniegts pietiekošs daudzums vajadzīgā materiāla, tests būs ‘negatīvs’ Bet citā instrukcijā es atradu 36 ciklus testa noslēgšanai. Bet tā ir milzīga atšķirība. Līdz ar to, ļoti iespējams, ka dažādas laboratorijas visur pasaulē izmanto katra savu ciklu skaitu un ja jūs apturat testu pie 20 cikliem, tad visi tie būs negatīvi, bet teiksim, pie 50 cikliem visi būs pozitīvi”
Kā veic testu?
Latvijas Biomedicīnas pētījumu centra pētniece Monta Ustinova skaidro, ka apraksta iesākums ir tuvs patiesībai, taču izdarīti nepareizi secinājumi. Proti, veicot Covid-19 testu, sākumā no pacienta rīkles un deguna dobuma tiek paņemta uztriepe. Paraugā ir gan cilvēka ģenētiskais materiāls, gan vīrusa, ja viņš ir inficēts. No parauga pēc vajadzības izolē ģenētiskās informācijas glabātāju RNS vai DNS. Tā kā Covid-19 ir RNS vīruss, izolē to. Pēc tam tiek veikts polimerāzes ķēdes reakcijas tests, kur ar speciālām vielām, reģentiem, mēģina pavairot to, kas interesē, piemēram, konkrētus vīrusa RNS rajonus. Pavairošanu tik tiešām veic tā, lai katrā ciklā molekulu skaits dubultojas. “Taču tas, kas šeit ir kļūdaini – ja mutes dobumā vai deguna dobumā vīrusa nav, tad vīrusa ģenētiskā materiāla paraugā tā nebūs, un dubultot no nekā nav iespējams,” stāsta Ustinova.
Turklāt laboratorijas neveic nejauši izvēlētu pavairošanas ciklu skaitu. Reaģentu ražotāji parasti norāda, kāds ir optimālais ciklu skaits, ko vajadzētu izmantot. “Visas metodes ir akreditētas, Eiropā reģistrētas,” Ustinova saka. Pēc viņas pieredzes tiek skatīti vismaz 40 cikli. “Ja molekulas parādās pašās beigās, tad laboratorijas lūdz pacientam vēlreiz ievākt materiālu,” skaidro pētniece.
PCR tests akadēmiskajā literatūrā raksturots kā “zelta standarts” Covid-19 testēšanai. Tas izmantots arī HIV vīrusa noteikšanai. Ustinova uzsver, ka tā ir precīzākā pieejamā diagnostikas metode. Arī ASV Pārtikas un zāļu pārvalde raksta, ka “tests ir ļoti precīzs un parasti to nav nepieciešams atkārtot”. Arī citviet pētijumos minēts, ka, lai gan tests nav absolūti nekļūdīgs, tas ir ļoti precīzs. Hārvarda universitātes medicīnas skolas informācijas apkopojumā teikts, ka tests drīzāk var uzrādīt viltus negatīvu, nevis viltus pozitīvu rezultātu, turklāt šāda kļūda biežāk rodas cilvēka kļūdu, nevis paša testa dēļ.
Ārvalstīs sociālo mediju lietotāji izplata dezinformāciju, ka Covid-19 PCR tests uzrādīs pozitīvu rezultātu arī tad, ja cilvēks ir inficējies ar jebkuru citu koronavīrusu grupas vīrusu. Testa ražotāji īpaši pārliecinās par to, lai tests neuzrādītu pozitīvu rezultātu arī citiem ģenētiski līdzīgiem vīrusiem. Par to arī ir publiski pieejami pētījumi.
Vai testa izgudrotājs teicis, ka tas nav piemērots slimību noteikšanai?
Facebook ieraksta autors savu apgalvojumu pamato ar tā izgudrotāja Kerija Mullisa (Kary Mullis) teikto. Rakstam klāt pievienots video, kurā viņš tiešām izsakās līdzīgi. Taču vērts piebilst, ka Mulliss nācis klajā arī ar citām atziņām, kas ir pretrunā zinātnei. Piemēram, viņš paudis aizdomas, ka AIDS patiesībā neizraisa HIV vīruss. Zināms, ka AIDS ir HIV infekcijas beigu stadija.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
