Jau kopš pandēmijas sākuma regulāri izskan centieni Covid-19 pielīdzināt gripai. Pandēmijas apšaubītāji norāda, ka viena slimība nav bīstamāka par otru, vai pat izvirza idejas, ka Covid-19 ir tā pati gripa, kas tagad no aktuālo slimību sarakstiem pazudusi. Re:Check skaidro, kāda līdz šim bijusi abu slimību saslimstība un mirstība Latvijā un kāpēc gripa bīstamības ziņā nav pielīdzināma Covid-19.
Par šādiem maldinošiem apgalvojumiem Re:Check rakstījis vairākkārt. Nesen populārs kļuva kāds Facebook ieraksts, kurā argumentācijai izmantoti gripas izplatības rādītāji. Autors, atsaucoties uz piecus gadus vecu publikāciju, jautā, kāpēc Latvijā nekad nav bijusi gripas pandēmija, ja reiz rakstā minēts, ka gripas epidēmijas laikā varot būt 1500 – 2000 saslimšanu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, bet Covid-19 pandēmijā tas Latvijā nav pārsniedzis pat 700 saslimušos uz 100 tūkstošiem.
Kas ir epidēmija un kas – pandēmija?
Kā skaidro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja, gripas izplatības rādītāju veido pēc gripas monitoringā iesaistīto ģimenes ārstu ziņojumiem, un tas rāda vidējo reģistrēto gripas slimnieku skaitu nedēļas laikā. Gripas epidēmija tiek izsludināta, ja kādā teritorijā nedēļas laikā šis skaitlis pārsniedz 100 saslimušo uz 100 tūkstošiem. Piemēram, 2019.gadā to izsludināja decembra sākumā, kad šis slieksnis bija pārsniegts Jelgavā un Rīgā. Kā norāda Arāja, epidēmijas izsludināšanas vienīgās sekas ir valsts apmaksātas ģimenes ārsta vizītes pie gripas pacientiem mājās. Savukārt pandēmija ir tad, ja slimība izplatās daudzās valstīs vai kontinentos vienlaikus. Pasaules Veselības organizācija Covid-19 pandēmiju izsludināja 2020.gada 11.martā, kad slimība bija izplatījusies 114 valstīs.
SPKC regulāri publicētie gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju pārskati rāda, ka kopš 2005.gada augstāko punktu gripas izplatības rādītājs sasniedzis 2007.gadā, kad gada 9.nedēļā (februāra beigas un marta sākums) bija vidēji 932,9 saslimuši cilvēki uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēdējo 10 gadu laikā tikai vienā sezonā tas pārsniedzis vidēji 500 cilvēku uz 100 000.
Savukārt ierasta autora lietotais Covid-19 rādītājs 700 ir 14 dienu kumulatīvais pozitīvo testu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Jānorāda, ka tiek aprēķināts arī septiņu dienu jeb nedēļas kumulatīvais rādītājs, kas par visu pandēmijas laiku atrodams, piemēram, vietnē ourworldindata.org. Tur redzams, ka Latvijā augstākā nedēļas kumulatīvā saslimstība bija 10.janvārī – vairāk nekā vidēji 370 inficētie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Daudz vairāk hospitalizēto un mirušo
Taču slimības izplatības skaitļu salīdzināšana vien neko nenozīmē, jo krasi atšķirīgi ir citi rādītāji, tajā skaitā saslimstības perioda ilgums, slimības gaitas smagums un līdz ar to hospitalizēto skaits, kā arī mirstība.
Gripas epidēmijas Latvijā var ilgt no divām līdz 12 nedēļām. Savukārt augsta Covid-19 saslimstība un mirstība Latvijā ir jau kopš pagājušā gada novembra, bet vairākās citās valstīs vēl daudz ilgāk. Liela atšķirība ir hospitalizēto skaitā. Kā liecina SPKC pārskati, pēdējo desmit gadu laikā lielākais ar gripu un tās izraisītu pneimoniju hospitalizēto skaits bijis 2017./2018.gada gripas sezonā, kad 11 valsts lielākajās slimnīcās tika ievietoti nepilni trīs tūkstoši cilvēku. Covid-19 hospitalizēto skaits ir daudz lielāks – kopš pandēmijas sākuma līdz 25.martam no slimnīcām bija izrakstīti 9733 cilvēki un vēl 703 turpināja ārstēšanos.
Vēl lielāks kontrasts redzams, salīdzinot ar katru no abām diagnozēm mirušo skaitu.
Ar Covid-19 kopš pandēmijas sākuma līdz 25.martam, tātad viena gada laikā miruši 1864 cilvēki. Ar laboratoriski apstiprinātu gripu mirušo skaits pa gadiem ir ļoti atšķirīgs atkarībā no slimības izplatības. Pēdējo desmit gadu laikā (šādus datus sāka apkopot ar 2009./2010.gada gripas sezonu) lielākais mirušo skaits bija 2017./2018.gada sezonā – 91 cilvēks.
Re:Check jau rakstīja, ka nav arī pamata nereti dzirdētajiem apgalvojumiem, ka patiesībā cilvēki mirst ar citām jeb “parastajām slimībām”, bet, tā kā viņiem bijusi arī koronavīrusa infekcija, tā “pierakstīta” kā nāves cēlonis. SPKC dati rāda, ka mirstība no biežākajiem nāves cēloņiem (asinsrites slimības un audzēji) pērn būtiski nesamazinājās un Covid-19 ir bijis cēlonis papildu jeb ārkārtas nāvēm. Turklāt arī gripas datos iekļautas visas nāves – arī tie gadījumi, kad gripa bijis tikai viens no nāves cēloņiem. Tiesa, SPKC pārskatos arī norādīts, ka ik gadu arī kopējie mirstības rādītāji ir lielākie gripas epidēmijas laikā, no kā secināms, ka patiesais ar gripu saistīto nāves gadījumu skaits ir lielāks nekā paziņoto letālo gadījumu skaits.
Visskaidrāk Covid-19 ietekme uz mirstību redzama, salīdzinot aizvadītā gada kopējos rādītājus ar iepriekšējiem gadiem, par ko Re:Check rakstījis jau iepriekš.
Centrālās Statistikas pārvaldes pa nedēļām apkopotie dati rāda, ka ievērojams kopējā mirušo skaita pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir kopš pagājušā gada rudens, kad strauji palielinājās Covid-19 izplatība. Kopējā mirstība ilgu laiku bija daudz augstāka nekā iepriekšējos gados, tajā skaitā 2018.gada pavasarī, kad bija lielākais gripas upuru skaits pēdējos 10 gados.
Tas, ka Covid-19 biežāk nekā gripa beidzas ar nāvi, secināts arī dažādos pētījumos. Piemēram, decembrī mediji ziņoja par ASV veiktu pētījumu, kurā salīdzināti vairāku tūkstošu ar vienu un otru slimību hospitalizēto pacientu dati. Abās grupās vidējais vecums bijis 69 gadi. Covid-19 pacientu vidū mirstība bijusi 18,5% jeb gandrīz piecas reizes lielāka nekā gripas pacientiem. Līdzīgā pētījumā Francijā, kurā bija analizēti 130 tūkstošu pacientu dati, secināts, ka hospitalizēto Covid-19 pacientu vidū letāls iznākums ir trīsreiz augstāks (16.9%) nekā slimnīcās ievietotajiem gripas slimniekiem (5,8%). Covid-19 ir arī lipīgāks. Dažādos pētījumos atkarībā no apskatītā laika, teritorijas un tajā ievērotajiem drošības pasākumiem tiek lēsts atšķirīgs vīrusa reprodukcijas rādītājs jeb tas, cik citus cilvēkus vidēji inficē viens inficēts cilvēks. Taču zinātnieki secina, ka tas ir būtiski lielāks nekā sezonālajai gripai.
Kāpēc šogad gripas nav?
Šogad gripas tiešām tikpat kā nav. Portāls LSM, atsaucoties uz SPKC, februārī ziņoja, ka šosezon nav neviena laboratoriski apstiprināta gripas gadījuma. SPKC pārskati liecina, ka vairākos gadījumos mediķi ziņojuši par klīniski novērotiem gripas gadījumiem. Līdzīgi ir arī citās valstīs. Žurnāls Nature, apkopojot zinātnieku skaidrojumus, uzskaitījis vairākus iespējamos iemeslus. Pirmkārt, no gripas un citiem elpceļu vīrusiem pasargā līdz ar Covid-19 izplatību ieviestie piesardzības pasākumi – distancēšanās, biežāka roku mazgāšana, maskas. Otrkārt, vairāk cilvēku rudenī vakcinējās pret gripu, uzskatot to kā iespējamu papildu aizsardzību pret Covid-19. Pieprasījums pēc gripas vakcīnām bija augstāks arī Latvijā. Žurnāls arī norāda uz ierobežoto aviosatiksmi un cilvēku mazāku pārvietošanos starp kontinentiem, kā arī uz faktu, ka gripas izplatība arī iepriekš bijusi ļoti atšķirīga dažādās sezonās un teritorijās un ne vienmēr to varēts zinātniski izskaidrot.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam piecas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta) un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties. Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
