Mēnesi pēc brāļa Kristapa nāves Agnese Lāce pamanīja kādu Facebook ierakstu – tajā bija teikts, ka Kristaps miris no vakcīnas. “Biju šokā, ka svešs cilvēks atļaujas publiski paust tādu informāciju par aizgājēju un vēl jo vairāk – ja tā ir nepatiesa,” sieviete stāsta. Kristaps nebija vakcinējies un nomira Covid-19 komplikāciju dēļ. Pēc tuvinieku prasības nepatiesā ziņa no Facebook tika izdzēsta, taču vēlāk parādījās atkal. Šādu gadījumu ir daudz – vakcinācijas pretinieki nepārbaudot publicē ierakstus par konkrētiem cilvēkiem, apgalvojot, ka viņi miruši no vakcīnas. Ar ierakstiem dalās tūkstoši, daļā sabiedrības vairojot pārliecību, ka cilvēki no vakcīnām mirst un smagi cieš, bet valsts no mums to slēpj. Kā tiek izmeklētas un skaidrotas iespējamās blaknes, un vai atbildīgie dara pietiekami, lai mazinātu aizdomas par vakcīnu saikni ar cilvēku nāvi?

Facebook lietotāji dalās ar ierakstu, kurā teikts, ka 2019.gadā Lietuvā par automašīnas tehnisko apskati bija jāmaksā 4,5 eiro un tā bija derīga uz trim gadiem. Tā nav taisnība – tik maksā tikai izziņa par pilnīgi jaunu automašīnu, kurai pati apskate nemaz netiek veikta.

Bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens Facebook izplatījis viltotu dokumentu, kurā tagadējā iekšlietu ministre Marija Golubeva (Attīstībai/Par!) it kā aicinot iekšlietu dienestos dienošajiem vīriešiem izsniegt sieviešu formastērpus. Ģirģens ierakstu neizņēma arī pēc tam, kad Golubeva publiski noliedza šāda “dokumenta” esamību, tā sekmējot turpmāku nepatiesās informācijas izplatīšanos.

Sociālajā tīklā Facebook 1,3 tūkstoši cilvēku dalījušies ar video, kurā tiek izplatīti nepatiesi apgalvojumi par Covid-19 un vakcināciju. Ieraksta autore uzskaitījusi rindu vakcīnu mītu – gan retāk dzirdētus, gan tādus, kas daudzkārt jau atspēkoti.

Vairāk nekā divi tūkstoši Facebook lietotāju Latvijā dalījušies ar video, kurā apgalvots, ka vakcīna padara cilvēka ķermeni magnētisku. Tā nav taisnība. Vakcīnas sastāvā nav vielu, kas var magnetizēt ķermeni. Tāpat video autori maldinājuši par vakcīnas ietekmi un blaknēm, ar ko saskārušies bērni vakcīnu pētījumos.

Sociālajos medijos ik pa laikam pausts, ka vakcīnas nav drošas, jo tās pat neesot pētītas uz dzīvniekiem. Tā nav taisnība – visas Eiropas Savienībā apstiprinātās vakcīnas ir pētītas uz dzīvniekiem un atzītas par drošām. Populārs un nepatiess ir arī apgalvojums, ka vakcīnu veidotais pīķa proteīns ir indīga viela, kas bojājot cilvēka orgānus.