Spīlēs starp politiku un izdevīgumu. Kā “Rheinmetall” ienāk Baltijā

Kamēr Latvija un Lietuva Vācijas aizsardzības gigantam izklāj sarkano paklāju, Igaunija cerībā uz izdevīgāku darījumu izvēlas atklātu konkursu.

Kamēr Latvija un Lietuva Vācijas aizsardzības gigantam izklāj sarkano paklāju, Igaunija cerībā uz izdevīgāku darījumu izvēlas atklātu konkursu.

Robots ar Jūlijas Timošenko frizūru; 17. gadsimta Maskavas sargs, kurš lamā Eiropas “sievišķīgos” vīriešus; iespēja iejusties mūsdienu Krievijas karavīra lomā, iebrūkot Ukrainā – to visu var atrast videospēlēs, kas Krievijā publicētas pēdējos četros gados.

Policija ceturtdien Rīgā aizturējusi Interpola meklēšanā savulaik izsludināto Arto Autio, kuru Somijā vēlas tiesāt valsts lielākajā korupcijas skandālā un kuram te pieder īpašumi. Aizturēšanu Re:Baltica apstiprināja viņa bijušie darbinieki un aculiecinieki.

Sankcijām pakļauto Krievijas oligarhu Pjotru Avenu Latvijā apciemojis augsti stāvošs Krievu Pareizticīgās baznīcas pārstāvis, kurš tobrīd pārstāvēja tās intereses Ungārijā, liecina Re:Baltica rīcībā esošā informācija. Tieši šī valsts regulāri lobē Avena svītrošanu no Eiropas Savienības (ES) sankciju saraksta.

Cīņa pret vēja turbīnām, iedomātu mošeju apkarošana, stāsti par nozagtām vēlēšanām – pašvaldību vēlēšanās Igaunijas populisti izmantoja tos pašus tematus, ko viņu domubiedri Latvijā.

Eiropas digitālo pakalpojumu likumu gaidīja kā rīku, kas liks sociālajiem medijiem – tādiem kā Facebook vai TikTok – ievērot pašu noteikumus un padarīs šo vidi drošāku. Eksperiments rāda, ka plaformas lietotāju prasības dzēst nelikumīgu saturu ievēro uz papīra, bet Baltijā reaģē gandrīz tikai uz regulatoru lūgumiem.

Līdz ar centieniem mazināt klimata pārmaiņas un arvien jaunām vides prasībām lauksaimniecībā pieaug arī ar to saistītā maldināšana. To dara gan sociālo mediju maldinātāji, gan populisti politiķi, galvenokārt biedējot sabiedrību ar lauksaimnieku nespēju izturēt daudzās vides prasības, kas varot novest līdz pārtikas nepietiekamībai. Kāpēc šie vēstījumi var kļūt arvien spēcīgāki un plašāki?

Vairāk nekā simt ārstu, kuriem par nopietniem pārkāpumiem aizliegts praktizēt vienā Eiropas valstī, turpina strādāt citā. Tas apdraud pacientus. Vismaz divas šādas ārstes pieņem arī Latvijā, atklāja starptautiska žurnālistu izmeklēšana, kurā piedalījās Re:Baltica.

Marinas gadījums paralēli krāpšanas shēmai arī parāda, ka ātro kredītu devēji turpina pelnīt no cilvēkiem, kuriem nedrīkst aizdot. Sieviete, kuras alga bija bija 890 eiro, pāris dienās aizņēmās ap 44 000 eiro. Re:Baltica skaidro, kā tas notika un ko valsts varētu darīt, lai pasargātu telefonkrāpnieku upurus.