Re:Baltica pirmo reizi publicē Krievijas resursu lielāko importētāju sarakstu Latvijā kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Dominē preces, pret kuru pārvadājumiem protestē pilsoniskā sabiedrība - graudi, naftas produkti un metāla sakausējumi.
Pēc Re:Baltica uzvaras tiesā KNAB mums nodeva izmeklēšanas materiālus, kas rāda, kā partijā “Latvijas attīstībai” (LA) bija organizēta nelikumīga finansēšanas shēma. Vienīgais neatbildētais jautājums — kāpēc nevienam par to nekas nebūs?
Kamēr valdība aicina biznesu “pašattīrīties”, pēc diviem kara gadiem Latvijas eksports uz Krieviju ir tikai nedaudz sarucis. Re:Baltica pirmo reizi nosauc lielākos eksportētājus un parāda to darbības apjomu.
Latvijas Hokeja federācijas (LHF) lēmums ir "nepareizs" un "idioti" tās vadībā būtu jāatlaiž - šādu vēstījumu pirms pāris nedēļām sociālajos medijos X un Facebook mēģināja izplatīt Kremļa boti. Tik masīvu latviski runājošu botu uzbrukumu Latvijas lietotāji vēl nebija piedzīvojuši. Eksperti pieļauj, ka tas varētu kalpot kā izmēģinājums pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Aptuveni simt anonīmu kontu Latvijas tviterī pavairo labēji radikālu aktīvistu un politiķu viedokļus, agresīvi nomelno politiskos oponentus un izplata arī melus. Re:Baltica pēta, kā šīs naida balsis piepilda ēteru, radot iespaidu par sava viedokļa dominēšanu.
Re:Baltica rīcībā nonākuši dokumenti rāda, ka Latvijas eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka (LKS) vismaz kopš 2004.gada atskaitījās Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem par savām aktivitātēm un lūdza naudu pasākumu rīkošanai. Ždanoka sadarbību ar Krievijas izlūkdienestu noliedz un savu kontaktpersonu sauc par jaunības draugu.
Mēs sākām pie tā strādāt pagājušā gada sākumā, kad Latvijas sabiedrībā arvien skaidrāk iezīmējās ilgtermiņā postošas tendences, kuras bija pastiprinājis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
Daugavpils mērs acīmredzami dzīvo pāri saviem līdzekļiem, bet pilsētā bez opozīcijas un ar vājiem medijiem jūs to neuzzināsiet.
Kad īsi pirms jaunā mācību gada Daugavpilī runājam ar topošo septītklasnieku Artjomu Terjohinu un viņa tēti Pāvelu, lielu satraukumu par gaidāmajām izmaiņām - pāreju uz mācībām tikai valsts valodā - viņos nejūt. Mūsu sarunā latviski puisis atbild gandrīz tikai ar “jā” un “nē”.