Kāpēc mēs nofilmējām dokumentālo seriālu “Šķelšanās”

Mēs sākām pie tā strādāt pagājušā gada sākumā, kad Latvijas sabiedrībā arvien skaidrāk iezīmējās ilgtermiņā postošas tendences, kuras bija pastiprinājis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.

Mēs sākām pie tā strādāt pagājušā gada sākumā, kad Latvijas sabiedrībā arvien skaidrāk iezīmējās ilgtermiņā postošas tendences, kuras bija pastiprinājis Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.

Daugavpils mērs acīmredzami dzīvo pāri saviem līdzekļiem, bet pilsētā bez opozīcijas un ar vājiem medijiem jūs to neuzzināsiet.

Kad īsi pirms jaunā mācību gada Daugavpilī runājam ar topošo septītklasnieku Artjomu Terjohinu un viņa tēti Pāvelu, lielu satraukumu par gaidāmajām izmaiņām - pāreju uz mācībām tikai valsts valodā - viņos nejūt. Mūsu sarunā latviski puisis atbild gandrīz tikai ar “jā” un “nē”.

Viņi cerēja uz ātru naudu, bet tā vietā nonāca cietumā. Pēdējos gados strauji pieaudzis par migrantu transportēšanu arestēto latviešu un lietuviešu skaits. Neizskatās, ka šī tendence varētu samazināties.

Kad pērn vasarā Re:Check apkopoja trīs gados padarīto, secinājām, ka klimata pārmaiņas nebija pat populārāko tematu pirmajā pieciniekā. Taču līdz ar pandēmijas norietu, globālo energoresursu krīzi un pārtikas cenu kāpumu dezinformatori naski pieķērušies arī klimata pārmaiņām un ar to saistītajai politikai.

Visvairāk no cenu pieauguma pērn nopelnīja lauksaimnieki, bet zaudēja – pārstrādātāji.
Lielveikalu peļņa Latvijā samazinājusies minimāli.

Ražotāji: ja lielveikals no produkta pārdošanas nopelna vairāk nekā mēs, tas nav godīgi. Kad jūsu pastkastēs iekrīt avīze ar lielveikalu akcijām, par laukumiņu savam produktam ražotājs ir samaksājis vidēji 400 eiro.

Līdzīgi mums, pārtikas cenas pēdējos mēnešos analizē arī žurnālisti Lietuvā un Igaunijā. Ironiski, bet katram vienmēr sanāk, ka pie viņiem ir visdārgāk.

Lielveikalu prezentācijā Saeimas deputātiem figurēja Rimi cālis, ko pārdodot ar “mīnus 5% uzcenojumu”.