Sociālajā medijā Facebook simtiem cilvēku dalījušies ar kāda pazīstama dezinformatora video, kurā viņš maldina, ka Latvijā regulāri notiek vēlēšanu viltošana. Video autors nesniedz nekādus pierādījumus savam apgalvojumam. Viņš tikai stāsta, ka ar viņu sazinājušies anonīmi cilvēki, kas it kā bijuši vēlēšanu iecirkņu darbinieki.
Simtiem cilvēku Facebook dalījušies ar kādu video, kas maldina par Pfizer ražotās Covid-19 vakcīnas drošību un ietekmi uz grūtniecību. Video autors stāsta par kādu Pfizer dokumentu un vedina domāt, ka tas liecina par Pfizer Covid potes bīstamību grūtniecēm. Ne paša video autora minētais Pfizer dokuments, ne zinātniskā literatūra to neapstiprina.
Jūnija beigās TV Rīga 24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents un ķīmijas doktors Ivars Kalviņš apgalvoja, ka omikrons nopietnības ziņā esot vien “parastā saaukstēšanās”. Pēc viņa teiktā cilvēki no tā it kā nenonāk slimnīcā un nemirst, taču tā nav tiesa. Omikrona pielīdzināšana saaukstēšanās slimībai arī nesakrīt ar zinātnisko literatūru un jomas ekspertu atziņām. Kalviņš raidījumā nepamato savu viedokli ne ar statistiku, ne pētījumiem, tomēr klips ar viņa teikto jau vairāk nekā nedēļu ir viens no populārākajiem video TV Rīga 24 interneta vietnē XTV.lv Kalviņa pausto raidījumā naski izmanto arī vakcīnskeptiķi sociālajos medijos, lai sētu šaubas par omikrona nopietnību.
Kopš jūlija beigām sociālajā medijā Facebook vairāki simti lietotāju ir dalījušies ar attēlu, kurā it kā redzams Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) plāns 2030. gadam. Attēlā redzamais “plāns” ir pārrakstīts un tulkots no rabīna un vakcīnskeptiķa Amnona Ichāka 2020. gada video. Gan attēlā, gan Ichāka video nav nekādu pierādījumu, ka plānu tiešām veidojis ANO.
Sociālajos medijos populāri kļuvuši vairāki ieraksti, kuros apgalvots, ka Latvija slepeni pārdod šķeldu Baltkrievijai. Tas būtu pret Baltkrieviju vērsto sankciju pārkāpums. Taču, kā skaidro Latvijas Dzelzceļš (LDz), šķelda tiek eksportēta uz Poliju un Baltkrievijai tikai vesta cauri, jo tas ir uzņēmējiem vienkāršāks tranzīta ceļš.
Vairākās Eiropas valstīs plosās karstuma vilņi. Tas sociālajos medijos motivējis pazīstamus melu ziņu izplatītājus maldināt savus sekotājus par klimata pārmaiņām. Maldinātāji izmanto no konteksta izrautus datus, lai radītu iespaidu, ka klimata pārmaiņas nenotiek un ka cilvēku darbība tās neietekmē.