Daudzi sociālo mediju lietotāji pauž sašutumu par jūnijā pieņemtajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par obligāto medicīnisko pārbaudi un piespiedu izolēšanu. Izskan apgalvojumi, ka likums esot jauns un neesot skaidrs, kā šī piespiedu pārbaude, izolēšana un ārstēšana notiks. Re:Check skaidro, ko paredz noteikumi un to nesen pieņemtie grozījumi.
Nacionālās apvienības vadītā Zemkopības ministrija (ZM) panākusi kopš 2017. gada virzītās izmaiņas, kas atļauj cirst jaunākus kokus un tātad nocirst vairāk. To formālais pamatojums šoreiz ir nepieciešamība saražot vairāk kurināmās šķeldas, lai palielinātu Latvijas enerģētisko drošību. Re:Check skaidro, kāpēc pieņemtie grozījumi šā resursa pieejamību būtiski nepalielinās un kāpēc ministrijas prognoze “par 20% vairāk šķeldas” ir stipri apšaubāma.
Pāris dienas pirms Jāņiem valdība lielā steigā pieņēma izmaiņas koku ciršanas noteikumos, ļaujot cirst jaunākus mežus. Iepriekš Zemkopības ministrija (ZM) šo pašu lēmumu (neveiksmīgi) virzīja ar argumentu – jāļauj īpašniekiem pelnīt vairāk, savukārt tagad politiķi to attaisno ar rūpēm par Latvijas energodrošību jeb nepieciešamību palielināt kurināmās šķeldas pieejamību. Re:Check skaidro, kāpēc izmaiņas ražotājiem vairāk vai lētāku šķeldu nenodrošinās, kādas vēl pretrunas ir politiķu teiktajā un kāpēc vairāki pēdējo gadu laikā mainījuši viedokli.
Sociālajā medijā Facebook parādījusies virkne ierakstu par pēkšņās pieaugušo nāves sindromu. Cilvēki, kas ar ierakstiem dalās, secina – nāve esot iestājusies vakcīnas pret Covid-19 dēļ. Tam nav nekāda pamata. Lielāko daļu Re:Check redzeslokā nonākušo ierakstu publicējis kāds anonīms profils, kurš kļuvis populārs pandēmijas laikā, regulāri izplatot dezinformāciju par Covid-19 un vakcināciju.
Pēc tam, kad Lietuva aizliedza vairāku Krievijas preču tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu, Krievijas medijos parādījās pret Lietuvu vērsta dezinformācija. Tie, piemēram, ziņoja, ka Lietuva ar savu rīcību esot ievilkusi NATO slazdā, savukārt Eiropa esot nobijusies un atstājusi Lietuvu “viens pret vienu” ar Krieviju. Šie apgalvojumi ir maldinoši.
Sociālajo mediju lietotāji dalās ar Latvijā pazīstama dezinformācijas izplatītāja Jāņa Pļaviņa ierakstu, kurā viņš apgalvo, ka jaunie grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā tagad ļauj aizsardzības ministram Artim Pabrikam vienpersonīgi lemt par Latvijas armijas iesaistīšanos karā Ukrainas teritorijā. Taču tā nav taisnība, konkrētie grozījumi ir nepareizi interpretēti un Latvija nav iesaistījusies karā.