Solīja, bet vai izdarīja? Ekonomika un laba pārvaldība

Pirms 15. Saeimas vēlēšanām Re:Baltica analizē, kā iepriekšējos četros gados valdībā strādājušās partijas pildījušas vēlētājiem dotos solījumus. Izvēlējāmies četras aktuālas jomas, kurās vairumam partiju bija konkrētākie – un līdz ar to pārbaudāmi – solījumi. 

Solījumu atlasei izmantojām partiju 4000 zīmju programmas CVK vietnē un paplašinātās programmas partiju mājaslapās. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: Izpildīts, Daļēji pildīts, Nav pildīts.

---

Apvienotais saraksts

Ieviesīsim jaukto vēlēšanu sistēmu, kurā deputāti būs tieši atbildīgi savu apgabalu vēlētāju priekšā, un beidzot dosim iespēju atsaukt negodprātīgos vai nekompetentos. Jāievieš vēlēšanu sistēma, kurā puse Saeimas deputātu tiktu ievēlēti no partiju sarakstiem, bet otra puse – vienmandāta apgabalos, dodot iespēju vēlētājiem viņus arī atsaukt, tā vairojot Saeimas deputātu tiešu atbildību savu apgabalu vēlētāju priekšā

Nav pildīts. AS valdes līdzpriekšsēdētājs Edvards Smiltēns skaidro, ka pašlak mainīt vēlēšanu sistēmu būtu riskanti un pat bīstami gan nacionālās drošības konteksta, gan priekšvēlēšanu gaisotnes dēļ. Tas esot jādara, kad “jūra ir nevis bangojoša un vētrā, bet, kad ir mierīgs ūdens un spīd saule”. Labs laiks diskusijai būšot nākamais un aiznākamais gads – laiks bez nevienām vēlēšanām.

Vienkāršosim nodokļu sistēmu mazajiem un dzīvesstila uzņēmumiem, lai šos uzņēmumus izvilktu no ēnu ekonomikas 

Nav pildīts. Smiltēns skaidro, ka darbs opozīcijā neļāva panākt kaut vērā ņemamus rezultātus nodokļu politikā, jo “visu kontrolē valdība un premjers”. Septiņos mēnešos pēc Saeimas vēlēšanām, kad AS bijis pie varas (AS bija koalīcijā deviņus mēnešus jeb no 2022. gada decembra līdz 2024. gada decembrim, bet AS norāda, ka pēdējos mēnešos lēmumi faktiski netika pieņemti), kopā ar uzņēmēju organizācijām šajā jomā veiktas iestrādes, kas vēlāk esot izmestas papīrgrozā.

Rīgas un reģionu politikā jāievēro princips: līdzsvarota attīstība visā valstī. Tam jāpakārto valsts un pašvaldību pakalpojumi, novēršot apdzīvotības samazināšanos laukos

Nav pildīts.  Iedzīvotāju aizplūšana no laukiem nav novērsta un mazināta – tā turpinās. AS Saeimas deputāts Juris Viļums skaidro, ka pēc 14. Saeimas vēlēšanām papildu ieguldījumus reģionu ekonomikā centās panākt toreizējais AS ministrs Māris Sprindžuks, taču gan tad, gan vēlāk, kad AS bija opozīcijā, reāliem ieguldījumiem esot trūcis naudas. 2025. gadā valdība pieņēma rīcības plānu Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmes un drošības stiprināšanai, tagad tas papildināts ar jauniem atbalsta pasākumiem. Taču tas attiecas tikai uz daļu Latvijas lauku teritoriju.   

IKP rādītājos tuvojamies Igaunijai un Lietuvai, pārlaužot atpalicības līkni 

Nav pildīts.  Pēdējos gados krities Igaunijas IKP, taču Lietuva šajā rādītājā turpina attālināties no Latvijas. “Kāds tas mantojums ir saņemts no iepriekšējās valdības, tāds viņš arī ir,” saka Smiltēns. Situācija daudzās jomās esot sliktāka nekā domāts, un šie četri mēneši līdz vēlēšanām tāpēc drīzāk esot krīzes novēršanas un situācijas stabilizēšanas, nevis straujas izaugsmes laiks. 

Tehnoloģisko, sociālo un zaļā kursa startapu (jaunuzņēmumu) skaits pietuvojies ES valstu vadošajiem rādītājiem 

Daļēji pildīts. 2022. gadā pēc Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas StartIn datiem bija 366 jaunuzņēmumi, savukārt 2025. gada beigās – 569. Starp Eiropas vadošajām valstīm Latvijas nav. 

Lai nesamazinātu lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas apjomu, izvērtēsim Eiropas zaļā kursa pasākumus (piemēram, aizsargājamo teritoriju platības, kūdras ieguvi, minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu, veterināro zāļu izmantošanu u. c.) un ieviesīsim tos atbilstoši Latvijas iespējām un interesēm

Daļēji pildīts. Apvienotais saraksts ir bijis kritiski noskaņots pret zaļo kursu, iestājies par Klimata ministrijas likvidēšanu (lai gan to pēc 14. Saeimas vēlēšanām izveidoja valdība ar AS dalību) un rosinājis iesaldēt klimata politiku. Tas aicinājis nepieņemt tiesību aktus, kas “būtiski pasliktina privātpersonu tiesības, palielina nodokļus vai nodevas, rada nesamērīgu birokrātisko slogu vai palielina valsts budžeta izdevumus saistībā ar «zaļā kursa» īstenošanu, apdraudot finansējumu valsts drošības vajadzībām”. Vienlaikus konkrētajos pasākumos izmaiņas nav ieviestas. 

---

Jaunā Vienotība 

Stiprināt NVO, novirzot 1% no IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) sabiedriskā labuma organizācijām

Nav pildīts

Šāds mehānisms nav ieviests. Bijušais finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidro, ka prioritizēta tika darbaspēka nodokļu reforma un svarīgi bijis sākotnēji sakārtot neapliekamā minimuma jautājumu (pērn ieviests vienots neapliekamā minimuma apmērs, bet šogad tas celts). Tādēļ šai reformai nav pieticis finansējuma. 

Stimulēt investīcijas īres mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā 

Nav pildīts

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka pašlaik ekspluatācijā nodoti tikai 374 zemas īres maksas dzīvokļi. Ar ES Atveseļošanās fonda līdzfinansējumu sākta Altum administrēta programma, kurā, izsniedzot aizdevumus, visā Latvijā plānots uzcelt 1140 zemas īres dzīvokļus. Kā arī ieviesta publiskās un privātās partnerības programma (PPP), kuras ietvaros paredzēts uzbūvēt vēl 1000 dzīvokļus 14 Latvijas pilsētās.

Ašeradens norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo situāciju Latvijā, šajā jomā panākts būtisks progress. Viņš uzsver, ka mājokļu būvniecība ir kapitālietilpīga un Latvijai līdz šim bijusi ierobežota pieredze šādu programmu īstenošanā.

Padarīt valsts uzņēmumu darbību caurskatāmu sabiedrībai, sekmējot kapitāla tirgu un kotējot biržā valsts uzņēmumu mazākuma akciju daļas ne vairāk kā 20%

Daļēji pildīts

JV ir aicinājusi virzīt kotēšanai biržā valsts uzņēmumus, taču trūcis atbalsta koalīcijā. Pašlaik kotēts tikai viens valsts uzņēmums – “LAU Infra grupa” jeb bijušais “Valsts autoceļu uzturētājs”.

Piesaistīt cilvēkresursus un finanšu investīcijas Latvijas ekonomikā, īpaši veicinot tautiešu reemigrāciju un diasporu

Izpildīts

Remigrācija jeb Latvijas valstspiederīgo atgriešanās kopš 2022. gada ir samazinājusies – pērn uz Latviju remigrējuši gandrīz par diviem tūkstošiem mazāk cilvēku. Tomēr kopējais remigrantu skaits kopš iepriekšējā Saeimas sasaukuma vidēji palielinājies par 30 %.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā pieauga no aptuveni 22,7 miljardiem eiro 2022. gadā līdz 27,1 miljardam eiro 2025. gadā jeb par 20,8 %. Šā gada sākumā ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā sasniedza 27,4 miljardus eiro un bija par aptuveni 6,5 % lielāks nekā pērn. Ārlietu ministre Baiba Braže (JV) rakstiski min ikgadējo European Attractiveness Survey 2026 pētījumu, kurā Latvija ieņem septīto vietu Eiropā pēc ārvalstu investīciju projektu skaita uz vienu iedzīvotāju un astoto vietu pēc radīto darbavietu skaita. Pētījums liecina, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu investīciju dēļ radīts lielākais darbavietu skaits Baltijā. 

Paaugstināt Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, izveidojot vienotu Rīgas metropoles pārvaldības modeli

Nav pildīts

Ir izveidota Rīgas metropoles attīstības darba grupa, parakstīts sadarbības memorands un panākta konceptuāla vienošanās pārvaldības modeli veidot uz Rīgas plānošanas reģiona bāzes. Tomēr vienots un pilnvērtīgi funkcionējošs Rīgas metropoles pārvaldības modelis pagaidām nav ieviests. 

Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics (JV) stāsta, ka pēc “Rīgas Metropoles” biedrības izveides 2021. gadā, kurā darbojas Rīgas un Pierīgas pašvaldības, sadarbība ir uzlabojusies. Tāpat deputāts uzsver, ka kopš Rīgas metropoles attīstības darba grupas izveides 2023. gada nogalē Rīgas un Pierīgas attīstības jautājumiem pievērsta lielāka uzmanība. 

Veidot līdzsvarotu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu ieņēmumu sadali starp pašvaldībām

Nav pildīts

Jaunās Vienotības vadītā Finanšu ministrija rosinājusi 20 % vai citu daļu IIN ieņēmumu Finanšu ministrija pārdalīt atbilstoši iedzīvotāju darba vietai, kas motivētu pašvaldības veicināt savās teritorijās uzņēmējdarbību. Kā skaidro JV politiķis Raimonds Čudars, tas pagaidām nav izdarīts, jo nepieciešams vairāk statistikas datu par piedāvātā modeļa ietekmi uz pašvaldības budžetiem. Nav arī pieņemts FM sagatavotais jaunais pašvaldību izlīdzināšanas fonda modelis – galvenokārt turīgāko Pierīgas pašvaldību iebilžu dēļ. Čudars kā izdarītu darbu kontekstā ar šo solījumu min diskomforta nodevu jeb kompensāciju, kas vēja parka īpašniekam jāmaksā attiecīgajai pašvaldībai. Taču šī nodeva ar likumu tika noteikta jau pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, skar tikai pašvaldības, kurās ir vēja parki, un pretēji solījuma formulējumam nav nodokļu sadale starp pašvaldībām.

---

Nacionālā Apvienība 

Ar industriālo parku attīstību un mājokļu būvniecību stimulēsim darbavietu pieejamību reģionos

Daļēji pildīts

No pieciem apstiprinātajiem industriālo parku projektiem pabeigts Valmieras Industriālais parks, kurā plānots izveidot vismaz 140 jaunu darbavietu, un ALTOP industriālais parks pie Daugavpils. Tāpat ALTUM programmas ietvaros reģionos plānots uzbūvēt aptuveni 1140 zemas īres maksas dzīvokļu. Pagaidām nav zināms, cik jaunu darbavietu būs līdz ar industriālo parku attīstību. 

Atvieglosim birokrātiskās prasības mājražotājiem

Daļēji pildīts

Atsevišķām mājražotāju un mazo ražotāju grupām birokrātiskais slogs ir mazināts. Piemēram, kopš 2025. gada mazajiem svaigpiena ražotājiem vairs nav obligātas ikgadējas PVD pārbaudes. Turpmāk pārbaudes veic atbilstoši riska novērtējumam. Tomēr vienoti mehānismi visiem mājražotājiem birokrātiskā sloga mazināšanai nav ieviesti. 

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas biedrs Artūrs Butāns (NA) stāsta, ka mājražotājiem, piemēram, samazināta dalības maksa, piedaloties XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos. Partija gribējusi arī uzlabot saimnieciskās darbības ieņēmuma kontu, kas mājražotājiem un amatniekiem automatizētu un noņemtu grāmatvedības prasības, kā arī palīdzētu iziet no ēnu ekonomikas. Tas nav izdarīts. Šo kontu joprojām apkalpo tikai viena banka, un šā gada jūnijā to saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju izmantoja tikai 1424 personas.

Turpināsim samazināt darbaspēka nodokļus

Daļēji pildīts

No 2025. gada ieviests vienots neapliekamais minimums 510 eiro mēnesī, bet 2026. gadā tas palielināts līdz 550 eiro.  

Butāns skaidro, ka šajā jautājumā partija pārstāvējusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) intereses. Deputāts uzsver, ka Nacionālā Apvienība rosinājusi neapliekamā minimuma celšanu par apgādībā esošām personām, taču tas nav ieviests. Par katru apgādībā esošu personu jau kopš 2020. gada piemēro nodokļa atvieglojumu 250 eiro mēnesī. 

Veicināsim Latgales sociālekonomisko izaugsmi

Nav pildīts

2025. gadā valdība apstiprināja Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanas rīcības plānu līdz 2027. gadam, paredzot tam 644 miljonus eiro. No tiem vairāk nekā pusei ir ES finansējums. Taču Latgales sociālekonomiskie rādītāji nav uzlabojušies. 2022. gadā vidējā bruto darba samaksa Latgalē bija 961 eiro, bet Rīgā – 1535 eiro. Šogad tā pieaugusi attiecīgi līdz 1287 un 2011 eiro. Latgalē cilvēki vēl joprojām pelna par vidēji 37 % mazāk nekā Rīgā. Līdzīga tendence manāma, arī salīdzinot vidējo bezdarba līmeni abos reģionos. Gan 2022., gan 2026. gadā vidējais bezdarba līmenis Latgalē ir vairāk nekā uz pusi lielāks par Latvijas vidējo. Latgalē samazinājies arī kopējais darba vietu skaits – brīvās darbvietas sarukušas par 500, bet aizņemtās – par gandrīz trīs tūkstošiem. 

Vismaz par 20 % palielināsim labā stāvoklī esošu ceļu īpatsvaru 

Nav pildīts

Labā un ļoti labā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu īpatsvars kopš 2022. līdz 2025. gadam ir samazinājies no 78 % līdz nepilniem 76 %, liecina Latvijas valsts ceļu sniegtie dati. Tāpat nedaudz samazinājies labā un ļoti labā stāvoklī esošo pārējo valsts autoceļu īpatsvars. No valsts reģionālajiem autoceļiem par tādiem pērn atzīti 49 %, bet no vietējiem – 15 %.

---

Progresīvie 

Iniciēsim neatmaksājamu parādu dzēšanu, lai cilvēki iznāktu no ēnu ekonomikas.

Izpildīts

2025. gada janvārī stājās spēkā grozījumi Fizisko personu atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Grozījumi noteica, ka iespēja noteiktā kārtībā atbrīvoties no parādiem līdz 5000 eiro ir arī cilvēkiem, kuriem piešķirta invaliditātes vai vecuma pensija, daudzbērnu ģimeņu vai bērna ar invaliditāti vecākiem. Līdz šim parādu atbrīvošana bija iespējama tikai cilvēkiem, kuriem ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošas personas statuss. Tāpat paaugstināja pieļaujamo ienākumu slieksni līdz 1,5 minimālajām algām, atcēla nosacījums par kopējā parāda minimālo apmēru, lai varētu uzsākt atbrīvošanas no parādsaistībām, un atbrīvoja parādniekus no zvērinātu notāru atlīdzības samaksas.

Partijas Progresīvie līdzpriekšēdētājs Andris Šuvajevs skaidro, ka tā saucamais mazais maksātnespējas process ieviests 2021. gadā, bet bijis ierobežojošs – pirms grozījumiem procesam iziet cauri izdevies deviņiem cilvēkiem. Šuvajevs norāda, ka pēc grozījumiem parādu dzēšanas procesam pieteicies ievērojami lielāks cilvēku skaits. 

Palielināsim atbalstu sabiedriskajiem medijiem

Izpildīts

Sabiedrisko mediju finansējums 14. Saeimas laikā ir ievērojami audzis. 2022. gadā tas bija aptuveni 38 miljoni eiro, taču kopš 2025. gada, tai skaitā šogad, ik gadu – 61 miljons eiro. Kāpums saistīts ar vienota Latvijas Sabiedriskā medija izveidi. Bijusī kultūras ministre Agnese Lāce (PRO) skaidro, ka reformas īstenošanai 2025. gadā tika paredzēts papildu finansējums nedaudz vairāk nekā 8,5 miljonu eiro apmērā, savukārt no 2026. gada – 6,9 miljoni eiro ik gadu. 

Atbalstīsim pieejamu, atklātu finansējumu NVO

Daļēji pildīts

Agnese Lāce atzīst, ka partijai nav izdevies panākt NVO finansējuma pieaugumu. Jautāta, kas darīts, lai solījumu izpildītu, Lāce norāda, ka ar ES līdzfinansējumu uzsākts projekts Drošas kopienas, tāpēc bija iespējams novirzīt līdzšinējās NVO atbalsta programmas no KM uz SIF, nedaudz palielinot NVO pieejamos līdzekļus. Tāpat rosināts Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) audits, lai uzlabotu finansējuma izlietojuma pārskatāmību un ieviesta iespēja NVO noteiktos gadījumos saņemt valsts budžeta priekšfinansējumu ES un ārvalstu projektu īstenošanai. 

Iedzīvināsim labu pārvaldību valsts iestādēs un kapitālsabiedrībās

Daļēji pildīts

Valsts iestāžu darbības uzlabošanai 2023. gadā apstiprināts Valsts pārvaldes modernizācijas plāns līdz 2027. gadam. Līdz šim sasniegti rezultāti birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanai, piemēram, saīsināti iedzīvotāju iesniegumu izskatīšanas termiņi līdz 10 darbdienām, vienkāršots būvniecības process privātpersonām un veicināta datu apmaiņa starp valsts pārvaldes iestādēm. Tāpat veikta atbalsta funkciju centralizācija un uzlabota politikas un regulējuma kvalitāte.

Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (PRO) uzsver padarīto satiksmes nozarē – sākta dzelzceļa nozares konsolidācija un Rail Baltica pārvaldības stiprināšana, veiktas pārmaiņas airBaltic padomē un ieviesti skaidrāki kritēriji valsts ceļu finansējuma sadalē. Savukārt iecerētā plašā satiksmes nozares institūciju konsolidācija koalīcijas atbalstu neguva. Līdz galam neesot izdevies īstenot arī ostu reformu un ieviest centralizētu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modeli. 

Stiprināsim neatkarīgu KNAB, regulēsim lobēšanu

Nav pildīts

2022. gada oktobrī pieņemts Interešu pārstāvības atklātības likums. Taču Saeimas deputāte Jana Simanovska (PRO) skaidro, ka šo solījumu neizdevās īstenot, jo Interešu pārstāvības atklātības likums 2025. gadā tika mainīts, ārā izņemot punktu par fizisku personu identificēšanu. Progresīvie esot iestājušies pret šādu grozījumu likumā. Tāpat Simanovska min, ka neatkarīga KNAB stiprināšanai atsevišķi pasākumi nav īstenoti un vairāk uzmanības pievērsts tieši lobēšanai. 

Strauji jāpalielina zemu cenu īres mājokļu pieejamība. Veidosim publiski finansētu mājokļu fondu visā Latvijā 

Nav pildīts

Ekonomikas ministrijas dati liecina, ka pašlaik ekspluatācijā ir nodoti tikai 374 zemas īres maksas dzīvokļi. Ar ES Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu uzsākta ALTUM administrēta aizdevumu programma, kuras ietvaros visā Latvijā plānots uzbūvēt 1140 zemas īres maksas dzīvokļus. Tāpat Ministru kabinets 2024. gadā apstiptinājis Par pieejamu cenu īres dzīvokļu attīstības programmu (PPP), kurā piedalās 13 pašvaldības un kuras ietvaros plānots izbūvēt vismaz 1000 īres dzīvokļus dažādās Latvijas pilsētās. Šuvajevs skaidro, ka mājokļu būvniecību ar likumdošanas palīdzību iespējams veicināt ierobežoti un tas primāri ir jautājums Ekonomikas ministrijasi. Vienlaikus viņš izceļ Finanšu ministrijas darbu  mājokļu PPP uzsākšanā un īstenošanā, kā arī norāda, ka 2023. gadā apstiprinātas arī mājokļu pieejamības pamatnostādnes.

Celsim nodokļus īpašumiem dīkstāvē 

Nav pildīts

Līdz 2026. gada jūlijam nodokļi īpašumiem dīkstāvē nav celti. Paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme joprojām var tikt piemērota vidi degradējošām un bīstamām būvēm, ilgstoši nepabeigtām būvēm un neapstrādātai lauksaimniecības zemei, taču tas pastāvēja jau kopš 2021. gada. Savukārt šā sasaukuma laikā ieviestā 10 % likme attiecas uz sankcijām pakļautu personu īpašumiem, nevis īpašumiem dīkstāvē.

---

Zaļo un Zemnieku Savienība

Paplašināsim atbalstu mazajiem un vidējiem vietējiem ražotājiem

Daļēji pildīts

2023. gadā Ministru kabinets apstiprināja ES struktūrfondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda atbalsta programmu Latvijas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuru īsteno Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Programmas kopējais finansējums ir 73,38 miljoni eiro. Taču tā ir ES fondu programma, un tādas bijušas arī iepriekšējos gados. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pie paveiktā izceļ arī bezprocentu aizdevumus pierobežas uzņēmējiem, kas pieejami vairākās ALTUM programmās, tostarp starta, mikro, MVU un lauksaimniecības aizdevumiem. Taču tas pieejams tikai piecos Latvijas novados.

Atjaunosim speciālos nodokļu režīmus mazās uzņēmējdarbības atbalstam

Nav pildīts

2022. gadā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme bija atkarīga no uzņēmuma gada apgrozījuma – 25 % no apgrozījuma līdz 25 tūkstošiem eiro gadā un 40 % tai apgrozījuma daļai, kas šo summu pārsniedz. No 2024. gada ir noteikta vienota MUN likme 25 % apmērā, neatkarīgi no mikrouzņēmuma apgrozījuma apmēra. Tātad mazajiem uzņēmumiem (par tādiem uzskata uzņēmumus ar apgrozījumu līdz 10 tūkstošiem eiro gadā) nodoklis nav samazināts.

Valainis Re:Check rakstiski norāda, ka pilnīga speciālo nodokļu režīmu atjaunošana netika panākta, jo nodokļu politika netika veidota koalīcijas kompromisos. Tomēr jautājumu izdevies aktualizēt. Partija rosinājusi jaunu nodokļu režīmu, kurš paredzējis fizisku personu darījumu legalizāciju vienkāršotā kārtībā. Kopš jaunās koalīcijas izveides šo nodokļu režīmu sākts virzīt Saeimā. 

Pārskatīsim muitas iekasēto maksājumu apjomu ES kopējā budžetā

Nav pildīts

Maksājumu apjoms kopš 2021. gada nav mainījies. Vēl joprojām 75 % no iekasētajiem muitas nodokļiem pārskaita ES budžetā, bet dalībvalsts patur 25 % iekasēšanas izmaksu segšanai. Valainis stāsta, ka solījuma izpildei būtu nepieciešama visu ES dalībvalstu vienošanās un ka šis jautājums nav bijis ZZS vadīto ministriju kompetencē, taču partija šo jautājumu aktualizējusi atbildīgajās ministrijās. 

Izvērtēsim un pārskatīsim administratīvi teritoriālo reformu

Nav pildīts

Reforma pārskatīta atsevišķā jautājumā – pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām Varakļānu novads pievienots Madonas novadam, samazinot pašvaldību skaitu no 43 uz 42. Valainis norāda, ka ZZS jau kopš administratīvi teritoriālās reformas

īstenošanas ir konsekventi norādījusi uz tās nepilnībām. Pēc partijas iniciatīvas VARAM pašlaik veic plašāku reformas ietekmes izvērtējumu, un izvērtējums būs pieejams šā gada beigās. Valainis norāda, ka 14. Saeimas laikā rosinājusi vairākas izmaiņas administratīvi teritoriālajā reformā, tostarp panākusi Carnikavai pilsētas statusu un Daugavpils, Rēzeknes, Jelgavas un Liepājas saglabāšanu kā patstāvīgas valstspilsētas. Tāpat partija rosinājusi diskusijas par Kandavas, Sēlijas un Mārupes pārvaldību. 

Lai veicinātu pašvaldību iedzīvotāju labklājību un pieejamo pakalpojumu klāstu, atjaunosim pašvaldībās iemaksājamo iedzīvotāju ienākumu nodokļa daļu līdz 80 % 

Daļēji pildīts

2025. gadā pašvaldībās iemaksājamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu palielināja no 75 % līdz 78 %. Attiecīgi valsts IIN daļa samazināta no 25 % līdz 22 %. Valainis skaidro, ka jaunā proporcija ieviesta nodokļu reformas ietvaros kā kompensējošs mehānisms pašvaldību budžetu stabilitātei.

---