Vai “Rail Baltica” Latvijā būs pieejama tikai 30 tūkstošiem cilvēku?
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācija
Rīgas domes deputāts un Saeimas vēlēšanu kandidāts Roberts Žemaitis (Latvija pirmajā vietā) apgalvo, ka atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijai ātrvilciena dzelzceļa līnija Rail Baltica labumu nedos. Iemesls – Latvijas pilsētās pie pasažieru stacijām dzīvo tikai 30 tūkstoši cilvēku. Žemaitis noklusē, ka līnija atrodas Rīgas tuvumā, Rīgu tāpat kā Viļņu plānots savienot ar pamattrasi vēlāk, turklāt Rail Baltica paredzēta arī kravu pārvadāšanai.
Populāros video latviešu un krievu valodā Žemaitis stāsta, ka Igaunijā un Lietuvā pilsētās pie Rail Baltica stacijām dzīvo attiecīgi 500 tūkstoši un miljons cilvēku. Viņš turpina par Latviju:
“Bet kas mums ir Latvija? (..) Latvijā šī trase iet caur Salacgrīvu, kurā dzīvo aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Tad ir Saulkrasti, kuros dzīvo aptuveni 2,5 tūkstoši cilvēku. Tajā lielākajā mezglā Salaspilī, kur tas Rail Baltic pieturēs, dzīvo cik? 18 tūkstoši cilvēku. Bauskā dzīvo 10 tūkstoši cilvēku. Latvijas trasē dzīvo tikai kaut kādi 30 tūkstoši cilvēku.”
Video parakstā rakstīts, ka Žemaitis ar skaitļiem parāda, “kāds tieši būs Latvijas ieguvums vai labums no projekta Rail Baltica”.
Žemaitis noklusē būtisku kontekstu.
Pirmkārt, viņš salīdzina Igaunijas un Lietuvas starptautiskās pasažieru stacijas ar atsevišķām Latvijas reģionālajām pasažieru stacijām. Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijā plānotas tikai reģionālās pasažieru stacijas. Taču otrajā kārtā tīklam iecerēts pievienot divas starptautiskās pasažieru stacijas: Rīgas centrālo staciju un Rīgas lidostu. Gada sākumā Rīgā dzīvoja gandrīz 589 tūkstoši cilvēku, kas ir vairāk nekā kopā Tallinā un Pērnavā kopā. Tajās plānotas Igaunijas starptautiskās pasažieru stacijas.
Otrkārt, Žemaitis Lietuvas posmam pieskaita Viļņu, taču arī Lietuvas galvaspilsētu tāpat kā Rīgu ātrvilciena tīklam pievienos tikai projekta otrajā daļā.
Treškārt, Salaspils atrodas blakus Rīgai. Pēc projekta pirmās kārtas no Rīgas Centrālās stacijas varēs ar elektrovilcienu aizbraukt uz Salaspili un pēc tam pārsēsties ātrvilcienā. Vilciena brauciens no Rīgas līdz Salaspilij ilgst 20–25 minūtes. Tātad rīdzinieki īsā laikā varēs nonākt Rail Baltica līnijā.
Ceturtkārt, Rail Baltica līnijā būs arī kravu stacijas. Proti, guvums valstīm nebūs tikai no pasažieru pārvadāšanas. Turklāt Rail Baltica tīkls ar ātrvilcienu savienos Baltijas valstis ar Poliju un citām Eiropas valstīm.
Tātad ir maldinoši stāstīt, ka Latvijā ap Rail Baltica līniju dzīvo tikai 30 tūkstoši cilvēku, tādēļ valstij no tās nebūs labuma.
Re:Check nosūtīja Žemaitim jautājumus, taču atbildi līdz raksta publicēšanai nesaņēma.
Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.
