Krāpnieki turpina ar viltotiem video melot par kovida vakcīnām
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Krāpnieki Facebook turpina izplatīt melīgus video, kuros ar mākslīgā intelekta palīdzību Latvijas ārstiem un žurnālistiem liek mutē melus par kovida vakcīnām. To dara, lai Latvijas auditorijai tirgotu kādu brīnumlīdzekli.
Video 5. septembrī publicēts anonīmā Facebook lapā. Tas veidots kā Latvijas Televīzijas Panorāmas sižets, kuru piesaka raidījuma vadītājs Jānis Geste. Viņam mutē likti šādi vārdi: “Šokējošas ziņas. Covid-19 vakcīnas ir nāvējošas.”
Tālāk vārdu dod kardiologam Andrim Skridem. Safabricētajā video ārsts runā par “piespiedu vakcināciju”, vakcinēšanos pret kovidu kā “noziegumu pret cilvēci”, kā arī it kā cilvēku maldināšanu un miljoniem “briesmīga eksperimenta” upuru. Ar video dalījušies gandrīz 600 cilvēki. Daži komentāros norāda, ka video veidots ar mākslīgo intelektu. Citi sūdzas par vakcīnām, sauc ārstu par uzpirktu it kā viedokļa maiņas dēļ un pauž, ka “nav dūmu bez uguns”.
Pirmkārt, šādiem apgalvojumiem par vakcīnām pret kovidu nav nekāda pamata. Otrkārt, citāti ir safabricēti un video radīts ar mākslīgā intelekta palīdzību. Kopumā video izskatās diezgan ticams. Taču par to, ka tas radīts mākslīgi, liecina Skrides monotonais balss tonis un dažkārt neveiklie vai gramatiski kļūdainie izteikumi latviešu valodā. Turklāt runātāju teiktais ir aplams un nesaskan ar iepriekš sacīto. Tāpat jāņem vērā, ka tas publicēts anonīmā lapā. Profila nosaukums sastāv no vārdu un ciparu kombinācijas. Pirmais ieraksts šajā lapā publicēts tikai pirms mēneša, un tās profilā rakstīts: “Rotaļlietu veikals”.
Video ar ārstu ņemts no TV24 12. augusta raidījuma Preses klubs. Tajā Skride izteicās par dažādiem jautājumiem, piemēram, darbnespējas lapām un profesijas izvēli. Vakcīnas pret kovidu raidījumā neapsprieda.
Par to, kā tiek radīti dziļviltojumi jeb šāda veida viltus video, var noklausīties un izlasīt, piemēram, Latvijas Radio raidījumā Zināmais nezināmajā šeit.
Kā realitātē par vakcīnām izteicies Skride?
Kardiologs un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Andris Skride drīz pēc vakcinācijas sākuma norādīja, ka tā strādā un jau samazina saslimšanu ar kovidu slimnīcās. Pandēmijas laikā viņš bija arī Saeimas deputāts, Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs. Viņš atzinīgi izteicās par uzņēmējiem, kas motivē darbiniekus vakcinēties, un aicināja vairāk skaidrot, lai pārliecinātu cilvēkus vakcinēties.
Krāpnieki cenšas tirgot brīnumlīdzekli
Safabricētajā video ārsts it kā reklamē kādu brīnumlīdzekli: “Pēc pirmā kursa cilvēki atbrīvojas no insulta, infarkta, hipertensijas, trombozes, varikozas vēnas un citu vakcīnas izraisītu komplikāciju riska.” Ierakstam pievienota arī saite. Ja to atver, redzama viltota Latvijas Veselības ministrijas (VM) mājaslapa.
Attēls: Ekrānuzņēmums no krāpnieku viltotas Veselības ministrijas mājaslapas.
Viltotajā VM mājaslapā var klikšķināt uz pogas: “Pasūtīt Cardiform Latvijā”. Šāds preparāts nav atrodams ne Latvijas zāļu reģistrā, ne uztura bagātinātāju reģistrā. Krāpnieki Latvijā jau iepriekš ar safabricētiem ziņu sižetiem, ārstu citātiem un viltus VM mājaslapu mēģināja ietirgot Latvijas auditorijai citu brīnumlīdzekli – Tonerin. Par to Re:Check jau rakstīja šeit, šeit, šeit un šeit.
Arī biedēšanai ar vakcīnām pret kovidu viltotajā video nav nekāda pamata. Nāves pēc kovida potēm ir ļoti retas. To blaknes parasti ir vieglas un ilgst vien pāris dienas. Re:Check par vakcīnām plašāk rakstījis, piemēram, šeit un šeit.
Secinājums: Ziņu fragmentu ar ārsta Andra Skrides citātu par kovida vakcīnām un kāda līdzekļa brīnumainajām īpašībām radījuši krāpnieki ar mākslīga intelekta palīdzību. Ne Latvijas Televīzijas raidījuma vadītājs, ne ārsts neko tādu par vakcināciju nav teikuši. Ierakstam pievienotā saite ved uz viltotu Veselības ministrijas mājaslapu, kurā krāpnieki cenšas tirgot nereģistrētu medikamentu un/ vai iegūt lietotāju datus.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
