Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas

Vairāk nekā 460 Facebook lietotāju dalījušies ar ierakstu, kurā apgalvots, ka Covid-19 vakcīnas esot atzītas “par bīstamām un nāvējošām”. Autore tam nesniedz nekādus pierādījumus. Covid potes nāvi izraisa ļoti reti, un nav pamata saukt tās par bīstamām. 

Latvijā no vakcinācijas sākuma 2020. gada beigās līdz 2023. gada 14. jūlijam, kad ZVA beidza atjaunināt datus, apstiprināts viens nāves gadījums, kas ir ticami saistāms ar kādu no Covid potēm. 2021. gadā cilvēkam vecuma grupā 55–60 gadi pēc Vaxzevria potes bija trombozes un trombocitopēnijas sindroms un pāris dienas vēlāk viņš nomiris.

Covid vakcīnu blaknes parasti ir vieglas un ilgst vien pāris dienu. ZVA un neatkarīgi pētījumi norāda, ka biežākās blakusparādības ir sāpes vai pietūkums injekcijas vietā, galvassāpes, muskuļu sāpes, drebuļi un drudzis. Cilvēki mēdz saskarties arī ar smagākām blaknēm, bet tās ir ļoti retas.

Pandēmijas laikā biežāk miruši tieši nevakcinētie. Par to liecina, piemēram, Latvijas Veselības statistikas datubāzes dati. Pēdējos trīs gados uz cilvēku skaitu nevakcinētie iedzīvotāji gan kopumā, gan no Covid mira biežāk nekā tie, kas bija pabeiguši vakcināciju.


Avots: Veselības statistikas datubāze.

To, ka pandēmijas laikā vairāk miruši nevakcinētie, apliecina arī dati par Covid vakcinācijas aptveri.

Avoti: Our World in Data, BMJ Public Health. Sarakstā iekļautas 47 rietumu valstis, izņemot Bosnija un Hercegovina, Lihtenšteina, Luksemburga un Šveice.

Analizējot rietumvalstu datus, Re:Check secina, ka tur, kur vairāk cilvēku vakcinējās pret Covid, bija mazāka pārsniegtā jeb ārkārtas mirstība. Proti, nomira mazāk cilvēku.

Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka Covid vakcīnas ir bīstamas un nāvējošas. Tās retos gadījumos var izraisīt nopietnas blakusparādības un nāvi. Pēdējos trīs gados Latvijas iedzīvotāji, kas nebija vakcinējušies pret Covid, gan no šīs slimības, gan kopumā miruši biežāk. 


Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!

Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com


Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.