Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Facebook izplatīts ar mākslīgo intelektu veidots video, kurā Neatliekamas medicīniskas palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule it kā biedē ar Covid vakcīnu sekām. Cipule neko tādu nav teikusi, un video radījuši krāpnieki, lai reklamētu kādu “brīnumlīdzekli”.
Viltotajā video Cipulei mutē likti šādi vārdi: “Visi, kuriem injicēja Covid vakcīnu, ir staigājošie miroņi.”
Ierakstam pievienota saite uz viltotu Veselības ministrijas mājaslapu, visticamāk, lai radītu lielāku uzticamību. Viltus lapā reklamē preparātu Tonerin. Vairākās interneta vietnēs norādīts dažāds preparāta sastāvs, piemēram, vienā rakstīts, ka tajā ir vilkābeles ekstrakts un ķiploks, bet citā – “aktīvās skābekļa molekulas”. Tīmeklī atrodams, ka Tonerin ražo Šveices uzņēmums IncHealth, un tas sastāv no pavisam parastiem multivitamīniem. Viltotajā ministrijas lapā minēts, ka Tonerin lietošana it kā iztīra un aizlāpa asinsvadus, izkausē liekos taukus, atjauno redzi, atmiņu orgānus, locītavas un potenci vīriešiem. Nav pamata apgalvot, ka šiem vai citiem multivitamīniem ir video piedēvētais efekts. Taču vitamīni var uzlabot veselību cilvēkiem, kuru uzturs nav pilnvērtīgs.
Atšķirībā no iepriekšējā video šajā nav viegli pamanāmu pazīmju, kas liecina, ka video ir radīts ar mākslīgo intelektu – ja neskaita tā saturu. NMPD Cipules vadībā Covid pandēmijas laikā bija iesaistīts iedzīvotāju vakcinēšanā, arī viņa pati publiski aicinājusi vakcinēties. Arī tagad Cipule sociālajos medijos brīdina, ka nav “sajukusi prātā” un video ir dziļviltojums.
Avots: Ekranuzņēmums no X.
Par viltotā video pamatu ņemta vairāk nekā piecus gadus veca intervija raidierakstā Cilvēkjauda, kurā Cipule runā par savu pieredzi NMPD. Tolaik Covid vakcīnas pat neeksistēja. Par to, kā rada šāda veida viltus video, var noklausīties un izlasīt Latvijas Radio raidījumā Zināmais nezināmajā (šeit).
Video redzamie asins veidojumi nav nekas neparasts
Viltotajā video stāstīts par asins recekļiem jeb trombiem, kas rodoties pēc Covid vakcīnas:
“Kopš 2021. gada patologi visā pasaulē vakcinētu mirušo ķermeņos atrod draudīgus gumijveida recekļus (..) tie nav trombi, tie ir kaut kas cits. (..) Vadošie patologi ir pārliecināti – saistība ar vakcināciju ir acīmredzama.”
Avots: Ekrānuzņēmums no Facebook.
Viltotajā video nav minēts, kas ir šie “vadošie patologi”.
ASV apbedītājs un apbedīšanas mācību grāmatu autors Bens Šmits faktu pārbaudītājiem no Politifact iepriekš norādījis, ka šādi trombi pēc nāves nav nekas neparasts. “Pēc nāves gravitācija liek asinīm noslāņoties un pāri paliek olbaltumvielas, kas sarecē,” skaidro Šmits. Tā mēdz notikt, ja līķis atrodas zemā temperatūrā, piemēram, morgā. Balzamēšanā izmanto formaldehīdu, kas veicina sarecēšanu un var radīt iespaidu, ka cilvēkam bijuši lieli trombi. Trombu baltā krāsa un šķiedrainums nav nekas neparasts. Tos veido asins plazmas sastāvdaļa fibrīns.
Tromboze jeb trombu veidošanās asinsvados ir ļoti reta Covid vakcīnu blakne. Zāļu valsts aģentūra datus par Covid vakcīnu atjaunināja līdz 2023. gada 14. jūlijam. Divarpus gadu laikā Covid vakcināciju Latvijā veica 2,86 miljonus reižu, un iestāde saņēmusi tikai 37 ziņojumus par trombozi. Vairums blakņu ir vieglas un ilgst tikai pāris dienas.
Latvijā bijis viens nāves gadījums, kuru ticami izraisīja Covid vakcīna – 2021. gadā kāds cilvēks pēc Vaxzevria (AstraZeneca) potes sasirga ar trombozes un trombocitopēnijas sindromu (asins recekļu veidošanos, ko pavada zems trombocītu skaits). Tādēļ nav pamata vakcinētos saukt par “staigājošiem miroņiem”.
Video arī minēti Pfizer dokumenti, kurus farmācijas uzņēmums un ASV Pārtikas un zāļu pārvalde it kā centušies noslēpt uz 75 gadiem. Re:Check iepriekš rakstījis, kādēļ tas ir maldinoši (šeit).
Secinājums: Video ar NMPD direktori Lieni Cipuli radījuši krāpnieki, izmantojot mākslīgo intelektu. Cipule neko tādu par vakcināciju pret Covid nav teikusi. Video redzamie asins recekļi asinsvados rodas balzamēšanas procesā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
