Šveicē nav aizliegta mamogrāfija
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Sociālajos medijos izplatās nepatiess ieraksts, ka Šveice aizliegusi mamogrāfiju un šī krūšu pārbaudes metode esot bīstama. Tā nav taisnība. Šī metode nav aizliegta un tā nevis ir bīstama, bet palīdz atklāt vēzi.
Ieraksti ar līdzīgiem apgalvojumiem Latvijā popularitāti guvuši jau iepriekš. Tagad kāda sieviete atkal maldina par mamogrāfiju savā Facebook ierakstā.
Autore pauž:
“Šveice aizliedza mamogrāfiju 2014. g., atklājot pasaules mēroga operāciju, kas miljoniem sieviešu ir traumējusi, sakropļojusi un maldinājusi PEĻŅAS vārdā.”
Tā nav taisnība.
Mamogrāfija ir krūts pārbaude ar rentgenu, kas ļauj atklāt krūts vēzi agrīnā stadijā. Šveicē tā nav aizliegta. To Re:Check jau iepriekš apstiprināja Šveices federālajā veselības dienestā. To, kā šī metode tiek izmantota vēža skrīningā, lemj kantonu (otrā līmeņa administratīvais iedalījums) valdības.
Maldu sakne ir Šveices Medicīnas padomes 2014. gada ziņojums, kurā pausts strīdīgs ieteikums valstī nesākt jaunas krūts vēža skrīninga programmas un lēnām izbeigt jau esošās. Taču šis ziņojums nenozīmē, ka Šveicē pārtrauca vai aizliedza veikt mamogrāfiju.
Šveices Medicīnas padome bija organizācija, kas no 2009. līdz 2022. gadam analizēja valsts veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas un devumu. Tās sastāvu noteica kantonu veselības ministri kopā ar citām veselības organizācijām. Konkrētā ziņojuma autori bija Medicīnas ētikas eksperte Nikola Andorno un epidemiologs Pēters Juni.
Tolaik virkne jomas ekspertu publiski komentēja padomes ziņojumu. Daži piekrita skrīninga programmu pārtraukšanai, bet citi argumentēja, ka programmas ir zinātniski pamatotas un tādēļ būtu jāturpina. Daļa ekspertu kritizēja padomes ziņojumā izmantotās metodes un zinātniskos avotus un ka autori nav tieši saistīti ar krūts vēža pētniecību.
Daudzās valstīs, arī Latvijā, sievietēm noteiktā vecumā tā ir valsts apmaksāta vēža skrīninga metode. Latvijā par valsts līdzekļiem to veic sievietēm no 50 līdz 68 gadiem. Latvijā audzēji ir otrs biežākais nāves cēlonis, un sievietēm tas visbiežāk ir krūts vēzis.
Ierakstā arī klāstīts:
“Līdz pat 60 % viltus pozitīvu rezultātu. Tas nozīmē, ka pusei sieviešu, kurām diagnosticēts krūts vēzis, tas nekad nav bijis. Viņām tika ievadīta ķīmijterapija, viņas tika pārgrieztas vai apstarotas… BEZ NEKĀ.”
Arī tas ir maldinoši, jo 50–60% dažādos rakstos tiek minēti citā kontekstā. Proti, tik daudz sieviešu ir iespēja saskarties ar vismaz vienu viltus pozitīvu rezultātu, ja viņas mamogrāfiju veic ik gadu 10 gadu garumā. ASV Nacionālais vēža institūts raksta, ka tie ir vairāk nekā 50% sieviešu. Šāds rezultāts tika iegūts pētījumā, kura rezultātus publicēja 2022. gadā.
Vairums sieviešu ar pozitīvu mamogrāfijas rezultātu tomēr neatrod vēzi. Taču viltus pozitīvs rezultāts nenozīmē, ka ārsts nepareizi noteicis vēzi. Pozitīvs testa rezultāts bieži vien nozīmē aizdomīgu veidojumu, kuru jāpārbauda ar precīzāku metodi, piemēram, audu mikroskopisku analizēšanu jeb biopsiju. Proti, izņemot ļoti skaidrus gadījumus, profilaktiskā mamofrāfija ir tikai pirmais solis krūts vēža notiekšanai. Proti, maz ticams, ka pacientu pēc mamogrāfijas uzreiz sāks apstarot vai ārstēt ar ķīmijterapiju.
Autore turpina:
“Situācija kļūst vēl sliktāka: mamogrammas var IZPLATĪT audzējus. Jaunākie pētījumi apstiprina, ka jutīgu audu saspiešana var izraisīt metastāzes. Pats tests var būt slimība.”
Tas, ka mamogrāfija var izplatīt vai pat izraisīt audzējus, ir izplatīts mīts. Uz to norāda, piemēram, ASV Šarlotes radioloģijas klīnika un ASV Nacionālais vēža institūts.
Re:Check zinātniskajā literatūrā neatrada pierādījumus, ka mamogrāfija var izraisīt metastāzes. Pierādījumus tam ierakstā nesniedz arī autore.
Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests analizēja datus par sievietēm kas 20 gadus sekoja valsts vadlīnijām – vecumā no 50 līdz 70 gadiem pārbaudīja krūtis septiņas reizes. Dienests secinaja, ka krūts vēža risks pēc septiņām apstarošanām ir mazāks par 0,014 %. Pētnieki izrēķināja, ka uz vienu mamogrāfijas starojuma izraisītu vēzi metode aklāj 400 līdz 800 vēžus kā rezultātā sievietes saņem ārstēšanu. Mirstības ziņā skrīninga ieguvums pārsniedzot radiācijas radīto kaitējumu par aptuveni 150 līdz 300 reizes.
Mamogrāfijas iekārtām tāpat kā citām rentgena iekārtām ir noteikti maksimāli pieļaujamie un par drošiem atzīti starojuma līmeņi. Jau minētais ASV vēža institūts norāda, ka vienas pārbaudes laikā iegūtais radioaktīvais starojums līdzinās tādam, ko cilvēks aptuveni septiņu nedēļu laikā saņem ikdienā dabiskā vidē.
Secinājums: Šveicē mamogrāfija nav aizliegta. Mamogrāfijas ieguvumi ir lielāki par riskiem. Tā tiek uzskatīta par efektīvāko krūts vēža atklāšanas metodi noteikta vecuma sievietēm.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
