Solīja, bet vai izdarīja? Veselības aprūpe

Pirms 15. Saeimas vēlēšanām Re:Baltica analizē, kā iepriekšējos četros gados valdībā strādājušās partijas pildījušas vēlētājiem dotos solījumus. Izvēlējāmies piecas aktuālas jomas, kurās vairumam partiju bija konkrētākie – un līdz ar to pārbaudāmi – solījumi. 

Solījumu atlasei izmantojām partiju 4000 zīmju programmas CVK vietnē un paplašinātās programmas partiju mājaslapās. Partijas sarindotas alfabēta secībā. Vērtējumu skala: Izpildīts, Daļēji pildīts, Nav pildīts.

---

Apvienotais Saraksts 

Uzlabot ārstniecības personu pieaugumu nozarē

Izpildīts

Veselības ministrijas sniegtie dati liecina, ka praktizējošo ārstniecības personu kopskaits pēdējos četros gados ir pieaudzis par gandrīz pieciem tūkstošiem. Veselības inspekcijas dati norāda, ka ārstniecības personu skaits valsts un pašvaldību slimnīcās kopš 2022. gada ir palielinājies par aptuveni 800. Tomēr ārstu specialitātēs ir par vairāk nekā diviem tūkstošiem mazāk salīdzinājumā ar 2022. gadu. Veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, ka ārsti noveco un iet pensijā, bet jaunajiem speciālistiem nepieciešams ilgs laiks, lai profesijā sāktu praktizēt. 

Kā skaidro Saeimas deputāte Linda Matisone (AS), Apvienotais saraksts, piemēram, strādājis, lai atvērtu papildu studiju vietas māszinībās Latvijas Universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē un Daugavpils Universitātē, tādējādi mazinot māsu trūkumu, kā arī paaugstinājis apmaksu rezidentiem un palielināja finansējumu ģimenes ārstiem. 

Nodrošināt pacientiem pieejamus medikamentus un jaunākās inovatīvās tehnoloģijas, tostarp pārskatot un mainot zāļu cenu veidošanas mehānismu

Daļēji pildīts

14. Saeimas laikā veikta recepšu medikamentu cenu reforma, kā rezultātā biežāk izrakstīto zāļu cenas ir samazinājušās. Finansējuma trūkuma dēļ inovatīvo vēža zāļu pieejamība nav palielināta – Latvija būtiski atpaliek no ES vidējā rādītāja. Matisone stāsta, ka laikā, kad AS vadīja Veselības ministriju, nozare ieguva papildu finansējumu (red.: VM dati rāda, ka pieaugums gada laikā nebija lielāks kā citus gadus), no kura liela daļa novirzīta kompensējamo medikamentu pieejamības uzlabošanai. 

---

Jaunā Vienotība 

Ieviest uz pacientu orientētu valsts veselības apdrošināšanu

Nav pildīts

Veselības ministrija pērn izstrādāja jaunu veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumprojektu, kas paredzēja izveidot Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu un jaunu veselības aprūpes finansēšanas sistēmu, tomēr tas netika pieņemts. Šobrīd joprojām darbojas 2017. gadā pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums, nevis solītais jaunais apdrošināšanas modelis. Tā būšot viena no prioritātēm jaunajā Saeimā.

Bērniem nodrošināt valsts veselības aprūpi ar ilgāko gaidīšanas laiku 30 dienas

Nav pildīts

Šā gada jūnijā Nacionālais veselības dienesta (NVD) apkopotie dati liecina, ka no 110 bērnu veselības aprūpes pakalpojumiem tikai 45 vidējais gaidīšanas ilgums ir zem 30 dienām. Veselības ministrs Hosams Abu Meri skaidro, ka izpildei trūkst finansējuma un speciālistu. Veselības aprūpes budžets 14. Saeimas laikā nav būtiski palielināts.

---

Nacionālā apvienība

Stiprināsim veselības aprūpes sistēmu un tās spēju piemēroties ārkārtas situācijām

Nav pildīts

Veselības aprūpes sistēma kopumā nav stiprināta. Tās budžets naudas izteiksmē četru gadu laikā nav pieaudzis (1,969 miljardi eiro 2022. gadā un 1,968 miljardi eiro šogad). Kā daļa no IKP tas krities no 5,5 % 2022. gadā līdz 4,7 % 2025. gadā, un šis rādītājs ir starp zemākajiem ES. Latvija ir starp pēdējām vietām ES arī vairākos citos būtiskos rādītājos – veselīgi nodzīvotā mūža ilgumā, novēršamo nāvju skaitā, veselības aprūpes nozares darbinieku skaitā.    

---

Progresīvie

Ik gadu veselības budžetu palielināsim par 0,5%  no IKP, galu galā nonākot līdz 8 %

Nav pildīts

Veselības ministrijas dati rāda, ka veselības budžets 2022. gada beigās bija 1,969 miljardi, taču valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) – 36,088 miljardi. Tātad veselības budžets 2022. gada beigās veidoja aptuveni 5,5 % no Latvijas IKP. Tā kā veselības budžets 14. Saeimas laikā nav īpaši palielināts, tā īpatsvars no kopējā valsts IKP ir krities. 2023. gada beigās veselības budžets veidoja 4,6 % no IKP, 2024. gadā – 4,8 % no IKP, bet pērn – 4,7 %. Partijas Progresīvie līdzpriekšēdētājs Andris Šuvajevs skaidro, ka Progresīvie nevadīja Veselības ministriju, tāpēc to bijis sarežģīti izpildīt. 

Jāizskauž nevienlīdzība veselības aprūpē

Nav pildīts

Jaunākie OECD dati rāda, ka Latvijā 2023. gadā iedzīvotāji vidēji 35 % no veselības aprūpes izmaksām sedza paši. OECD valstu vidējais rādītājs ir 13 %. Savukārt veselības apdrošināšanas polises bija aptuveni 480 tūkstošiem strādājošo jeb ap 40 % darbspējas vecuma iedzīvotāju. Vairāk nekā 600 tūkstošiem darbspējas vecuma cilvēku un aptuveni 400 tūkstošiem senioru šādas apdrošināšanas nebija. Partijas Progresīvie deputāte, bijusī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima uzsver, ka Progresīvie cīnījušies, lai nevienlīdzība veselības nozarē nepasliktinās un finansējums netiktu samazināts. 

Mazināsim summas, kas no savas kabatas jāmaksā par pakalpojumiem un zālēm

Daļēji pildīts

Pēc jaunā recepšu zāļu uzcenojuma modeļa ieviešanas 2025. gadā 90 % recepšu zāļu aptiekas cena ir samazinājusies. 200 biežāk izrakstīto medikamentu vidējā cena samazinājās par 17 %, bet pacientiem, kuri lieto vismaz sešus medikamentus, izdevumi atsevišķos gadījumos saruka līdz 32 %. Cenas paaugstinājušās bezrecepšu medikamentiem un recepšu zālēm, kuru cena ir mazāka par pieciem eiro. No 2026. gada 1. jūlija valsts sedz arī 0,75 eiro farmaceita pakalpojuma maksu recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. 

Tomēr kompensējamo zāļu iegādes izmaksas nav būtiski mazinājušās. Veselības ministrijas sniegtie dati liecina, ka summa, ko pacients gadā vidēji maksā no savas kabatas, lai iegādātos valsts kompensējamās zāles, saglabājusies teju nemainīga. Pērn iedzīvotāji par valsts nekompensējamo daļu zālēm maksāja tikpat cik 2022. gadā – vidēji 27,7 eiro. Taču par nereferences zālēm cilvēki vidēji maksā par aptuveni 1,5 eiro vairāk nekā pirms četriem gadiem jeb 18,7 eiro gadā.

Veselības ministrija skaidro, ka kopš 2022. gada pacienta līdzmaksājums par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem nav mainījies. 

Nodrošināsim ģimenes ārstu pieejamību reģionos, diferencējot atalgojuma likmes

Daļēji pildīts

NVD Re:Check skaidro, ka jau 2018. gadā tika izstrādāts mehānisms, kas nodrošina piemaksas ģimenes ārstiem reģionos. Šogad izstrādāts papildu piemaksas modelis ģimenes ārstiem reģionos – tas turpmāk ņems vērā ne tikai iedzīvotāju blīvumu, bet arī prakses noslodzi un attālumu līdz tuvākajai klīniskajai universitātes slimnīcai. Piemaksām par darbu lauku teritorijās paredzēts papildu finansējums 4,8 miljonu eiro apmērā.

NVD sniegtie dati rāda, ka kopējais ģimenes ārstu skaits Latvijā kopš 2022. gada ir samazinājies. Ģimenes ārstu skaits sarucis visos Latvijas novados.  

---

Zaļo un Zemnieku savienība

Panāksim veselības nozares finansējuma pieaugumu, veicinot medicīnas iestāžu attīstību un pakalpojumu klāsta paplašināšanu, tai skaitā rehabilitācijas

Nav pildīts

Kopējais veselības nozares finansējums nav audzis. Pēc Veselības ministrijas sniegtajiem datiem 2022. gadā tas bija 1,969 miljardi eiro, bet 2026. gadā – 1,968 miljardi eiro. Vienlaikus finansējums rehabilitācijas pakalpojumiem ir audzis no 12,48 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 18,66 miljoniem eiro 2026. gadā.

PVN samazināšana medikamentiem

Nav pildīts

PVN medikamentiem saglabāts 12 % apmērā. Reinis Uzulnieks no ZZS uzsver, ka no šā gada jūlija valsts sedz arī 0,75 eiro farmaceita pakalpojuma maksu recepšu zālēm, kuru cena nepārsniedz 10 eiro – tas esot bijis ZZS ierosinājums. Savukārt PVN neesot samazināts budžeta iespēju dēļ. 

Recepšu zāļu vidējā iepakojuma cena pērn ir samazinājusies par 17 %, tomēr bezrecepšu medikamentu cenas turpina pieaugt. Tāpat pieaugušas cenas recepšu medikamentiem līdz pieciem eiro. 

---