Kuri deputāti šai Saeimā debatēja visretāk?

Kopš parlamentā vairs nav Saskaņas, deputātu skaits, kuri četros gados ne reizi nav bijuši tribīnē, ir ievērojami sarucis. Lai gan deputāta darbu neveido tikai kāpšana tribīnē, tā ir nozīmīga daļa no demokrātiskā procesa, un daži ir izvēlējušies tajos līdz galam nepiedalīties. Tāda šajā sasaukumā bijusi tikai viena deputāte no ZZS, bet topā iekļuvuši arī citi deputāti no šīs partijas, kā arī bijušās Stabilitātei! un Jaunās vienotības.

Re:Baltica apkopoja sarakstu ar deputātiem, kuri debatējuši visretāk. Kā galveno izvirzījām debašu skaitu, taču ņēmām vērā arī to, cik bieži deputāti pēc komisiju lēmuma ziņojuši par likumprojektiem.

1. Ligita Gintere (ZZS)

Nepilnos trīs gados Gintere ne reizi nav kāpusi tribīnē. Viņa nerunāja arī ar Re:Baltica, bet rakstiskās atbildes gādāja ZZS preses sekretāre.

Gintere parlamentārās debates uzskatot par nozīmīgu demokrātijas daļu, bet neatbalstot tukšu runāšanu sevis popularizēšanai. Viņas reālais ieguldījums esot komisijās un frakcijā (līdz tribīnei šis ieguldījums nav nonācis, jo viņa nav ziņojusi arī par likumprojektiem). Atbildes beigās Gintere norāda, ka turoties pie principa, lai par viņu runā darbi, nevis vārdi.

2. un 3. vieta – dala Ričards Šlesers (LPV) un Jefimijs Klementjevs (ex-Stabilitātei!)

Ričards Šlesers Saeimā bija ievēlēts pirmoreiz. Viņa tēvs, partijas līderis Ainārs Šlesers izteicies, ka lūdzis dēlu nesniegt intervijas, ņemot vērā mediju naidīgumu. Taču Ričards Šlesers klusēja ne tikai, kad mediji mēģināja viņam ko pajautāt. Arī tribīnē četros gados uzkāpis tikai trīsreiz. Divas no tām Ričards Šlesers publicējis savā Instagram kontā. Šlesers juniors stilu ieturēja arī tad, kad Re:Baltica centās viņam uzdot jautājumus par paveikto parlamentā. Uzrunāts pēc sēdes, Šlesers turpināja iet klusēdams, līdz nonāca pie Saeimas durvīm.

Arī Klementjevs lika par sarunu pacīnīties. Sākumā neatbildēja ne uz zvaniem, ne ziņām. Kad Re:Baltica viņu beidzot viņu noķēra pēc Saeimas komisijas, viņš atbildēja, ka nevēlas runāt ar žurnālistiem pa telefonu, jo bieži saņemot provokatīvus jautājumus. 

Klementjevs tribīnē neuzstājas, jo vēloties izvairīties no pārmetumiem par savu valodas prasmi. “Es kā Saeimas deputāts, tūlīt jau četri gadi būs, es visu saprotu. Es negribu runāt no tribīnes. Uzreiz būs… Man daudz ir не друзья (nedraugi – latv.val). Tad atkal būs tur valsts valodas prasme… Centrs ies pārbaudīt mani,” viņš stāsta. Valsts valodas centrs Klementjevu pēc sūdzībām pirms aptuveni diviem gadiem aicināja uz valsts valodas lietojuma pārbaudi. Deputāts sākotnēji uz pārbaudi neieradās, bet vēlāk – to nenokārtoja, saņemot vairākus administratīvos sodus. 

Jautāts, ko darījis vēlētāju labā, Klementjevs atbildēja: “Divas reizes nedēļā man ir pienākumi komisijas sēdē. Un tur es sēžu, nevienu reizi nav bijis tā, ka esmu slims. Citi deputāti ir slimi, bet es esmu godīgs deputāts un iešu uz katru komisijas sēdi.” Viņš uzskata, ka savu darbu darījis godīgi: “3. oktobrī mēs to redzēsim – būšu es vēl pēdējo reizi deputāts vai ne.”

4. Iļja Ivanovs (ex-Stabilitātei!)

Iļja Ivanovs (ex-Stabilitātei!) nepilnos četros gados debatējis tikai piecas reizes un nav sniedzis nevienu ziņojumu. Kad Re:Baltica lūdza Ivanovam šo paskaidrot, viņš atbildēja īsi: “Nezinu. Nekomentēšu.” Pēc šiem vārdiem aizgāja, un mums ar viņu vairs neizdevās sazināties. Ivanovs ir arī starp deputātiem, kuriem piešķirtas lielākās īres un transporta kompensācijas.

5. Juris Jakovins (ZZS)

Jakovins debatējis piecas, bet ziņojumus sniedzis trīs reizes. Gluži kā citus ZZS deputātus, arī Jakovinu bija grūti sasniegt. Viņš neatbildēja ne uz mūsu e-pastiem, ne jautājumiem, kurus nodevām ZZS preses sekretārei. Jakovins ir arī šā Saeimas sasaukuma neizlēmīgo deputātu topā, kuriem balsojumos regulāri nav viedokļa.

6. Anna Rancāne (JV)

Rancāne debatējusi četras, bet ziņojusi – piecas reizes. Viņa tribīnē nekāpjot balss defekta dēļ. “Man gribētos vairāk. Tagad es zinu, ka būs likumprojekti par GORU, par Austrumu pierobežas likumu. Tie ir jautājumi, par kuriem man ir, ko teikt. Piemēram, par Stambulas konvenciju. Bet, ja man tāpat vien nav, ko teikt, es neesmu liels runātājs, atzīstos,” viņa skaidro. Rancāne aktīvi runājot gan komisijās, gan ar vēlētājiem Latgalē.  Kā svarīgāko padarīto viņu labā Rancāne min līdzšinēji atbalstītos likumprojektus, kā ari ieguldīto darbu Austrumu pierobežas likuma attīstībā. “Es netēloju, ka es būtu baigi daudz ko izdarījusi, bet, ko es varēju, es darīju (..) Man ir bijušas divas operācijas balss dēļ. Piedodiet, es nevaru tur kā lakstīgala dziedāt. Man drusku skumīgi, protams,” saka Rancāne.

7. Alīna Gendele (JV)

“Neesmu līderos. Laikam pati neaktīvākā arī neesmu,” saka  Alīna Gendele, kura debatēs piedalījusies četras, bet ziņojumus sniegusi 13 reizes. “Ir starpība, vai tu esi opozīcijā vai pozīcijā. Ja esi opozīcijā, tad par katru sīkumu var iet, runāt, savus argumentus izteikt. Bet tad, kad esi pozīcijā – Saeimā darbs ir komandas darbs,” viņa skaidro. Gendele runājot tikai tad, kad apspriež kādu viņai tuvu tematu, piemēram, ar sportu vai budžetu saistītus jautājumus.

8. Anita Brakovska (ZZS)

“Mēs strādājam komisijās, kur, ja man ir savs viedoklis, es to arī izsaku. Pat esot pozīcijā, man ļoti nepatīk, ka visi skrien un runā vienu un to pašu. Es saprotu, ka tas bieži ir darbs uz vēlētāju, bet kavēt laiku, lai izietu tribīnē un atkārtotu jau pateikto, nav manā stilā,” skaidro deputāte, kura debatējusi piecas, bet ziņojusi 18 reizes. Viņa uzsver, ka savu nostāju par likumprojektiem pauž komisijās un frakcijā un  frakcijas viedoklis veidojas arī no deputātes viedokļa. 

Savukārt uz jautājumiem par darbu komisijās un ziņojumiem no Saeimas tribīnes Brakovska nevēlējās atbildēt.

9. Mārtiņš Daģis (JV)

Daģis debatēs nav piedalījies ne reizi, bet viņu no nonākšanas topa augšgalā glābj tikai aktīva ziņošana par likumprojektiem. Viņš Re:Baltica skaidro, ka līdz šim nav redzējis, ka debates ietekmētu balsojumu: “Parasti pirms debatēm jau visi zina, kā viņi balsos, un tā debatēšana ir, kā lai pasaka… Es neredzu tādu lielu pienesumu debatē. Tieši tāpēc es to neizmantoju.”

10. Mārtiņš Felss (JV)

Līdzīgi ir ar deputātu Felsu. Viņš nepilnos četros gados debatējis trīs reizes; ziņojumus sniedzis 56. “Debatēju tad, kad uzskatu, ka vajag debatēt,” Felss skaidro. Uz norādi, ka citi viņa kolēģi tribīnē kāpuši krietni biežāk, viņš atbild: “Malači, ko varu pateikt”. Felss min, ka debatēšana ir izrādīšanās un “kontenta taisīšana soctīkliem”.

Deputātam bija grūti nosaukt galveno, ko šā sasaukuma laikā personīgi darījis vēlētāju labā. “Labi ir tas, ka mēs esam bijuši koalīcijā un veidojuši valdību visu šo sasaukuma laiku. Visi tie labie darbi, kas ir virzīti no koalīcijas, teorētiski viņiem var pielikt klāt ķeksīti, ka tas ir arī katra individuālā deputāta veikums.” Viņš uzskata, ka politika ir komandas darbs – viņš ir bijis daļa no šīs komandas.

Deputātu saraksts ņemts no 3. jūnija datiem. 

Autore Justīne Kozlovska, Re:Baltica

Redaktore Sanita Jemberga, Re:Baltica

Ilustrācijas Lote Šteina

Datu apstrāde Kārlis Kanders

Tehniskais atbalsts un sociālie mediji Ieva Strazdiņa, Re:Baltica