Jaunā Vienotība pret biznesu ar Krieviju: kāpēc tikai tagad?
ĪSUMĀ
- “Jaunā Vienotība” (JV) vadīja valdību gan Krimas aneksijas, gan Krievijas pilnā iebrukuma laikā Ukrainā.
- Lai gan vārdos teica, ka biznesam ar Krieviju nav nākotnes, pilnībā saraut valsts ekonomiskās saites ar kaimiņvalsti nesteidzās. Galvenais arguments – vajag ES līmeņa sankcijas. Vietējās nav pietiekami efektīvas.
- Četrus gadus vēlāk, tuvojoties vēlēšanām, JV lemj, ka ES lēmumus vairs nav jāgaida un attiecības Latvijai jāpārtrauc pašai. Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics noliedz, ka pieejas maiņa būtu saistīta ar vēlēšanu tuvumu.
- Jaunākajā, īsi pirms valdības krišanas pieņemtajā ziņojumā, ko sagatavojusi ZZS vadītā Ekonomikas ministrija, atkal uzsvērtas ES sankcijas. Latvija pati varētu ierobežot pārtiku, apģērbus, rotaļlietas, grāmatas un periodiku.
“Nākotnē nav nekādu cerību par ekonomisko sadarbību ar Krieviju,” divas nedēļas pēc Krievijas lielā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā sacīja tā laika premjers Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, Latvijai pilnībā jāvirzās prom no sadarbības ar Maskavu.
JV bija pie varas gan 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu un kļuva arvien skaidrāks, ka tā var neapstāties, gan 2022. gadā, kad karš pārgāja jaunā fāzē. Tai bija premjera, ārlietu ministra un finanšu ministra posteņi, kuru saskaņotā darbībā saites varēja pārraut.
Bet tas nav noticis. Šajā skaidrojumā Re:Baltica analizē, kas ir darīts.
Ko var?
Par ekonomisko saišu saraušanu ar Krieviju runāts trīs līmeņos: importa un eksporta ierobežojumi; pilnīga attiecību pārtraukšana, aizverot ES ārējo robežu; publiska kaunināšana, publicējot ar Krieviju arvien strādājošo uzņēmēju sarakstu un cerot, ka tas viņiem liks to pārtraukt vai samazināt.
Kas noticis ar importu un eksportu?
Pirmais – imports/eksports – ir samazinājies. Pamatā ES un vietējo sankciju dēļ. Piemēram, kopš 2022. gada Latvija vairs neiepērk Krievijas elektroenerģiju, bet kopš 2023. gada arī dabasgāzi. Savukārt 2024. gadā aizliedz ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas.
Kas noticis ar pilnīgu pārrāvumu?
JV politiķu visbiežāk minētais iemesls, kāpēc tas nav darīts, ir – vajag ES lēmumu. Citādi Latvija principiāli atteiksies, bet, ja kaimiņi turpinās, nauda vienkārši aizplūdīs citur.
Pēc opozīcijas aicinājuma par biznesa pārtraukšanu ar agresoru 2024. gadā balsoja arī parlaments. Iecere izgāzās un beidzās ar koalīcijas “paziņojumu” bez konkrēta rīcības plāna.
Kara piektajā gadā, 2026.gada 9.martā, JV valde nolemj: “Uzņēmējiem jāpārtrauc imports un eksports uz Krieviju līdz 2026. gada beigām.” Toreizējā premjere Siliņa uzdod ministrijām mēneša laikā sagatavot plānu, kā to īstenot.
JV valdes loceklis Edmunds Jurēvics Re:Baltica skaidro, ka tā nolemts, jo uz priekšu nevirzījās ES sankcijas. Viņš atkārto Siliņas argumentu, ka “citu ES valstu veto vai šaubas nedrīkst mūs kavēt rīkoties nacionāli”.
Jautāts, vai kara piektais gads nav novēloti, Jurēvics saka: “Varu piekrist, ka vajadzēja, iespējams, ātrāk to virzīt, bet mēs līdz šim koncentrējamies uz kopējām sankcijām.” Partijas pēkšņā attapšanās neesot saistīta ar vēlēšanu tuvumu.
26. maijā valdība izskatīja ZZS vadītās Ekonomikas ministrijas ziņojumu par iespējamiem risinājumiem. Uzsvars atkal uz pastiprinātām ES sankcijām: tarifu paaugstināšanu un atsevišķu preču importa aizliegumiem. Nacionālā līmenī līdz 31. augustam sagatavošot priekšlikumus, vai aizliegt pārtikas, zivsaimniecības, grāmatu, avīžu, videospēļu, sporta preču, rotaļlietu un apģērbu importu (bet ne eksportu).
Kas ar uzņēmēju sarakstu?
Marta beigās Siliņa rosināja publiskot uzņēmēju sarakstu, kuri turpina sadarbību ar agresorvalstīm.
Tā nebija jauna ideja. Pēc toreizējās ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) iniciatīvas sarakstu pirmo reizi publicēja jau 2023. gada augustā. Tad to atsauca, laboja, publiskoja atkal ar pašu uzņēmumu komentāriem, līdz galu galā secināja, ka “bez darījuma detaļu izvērtēšanas nav iespējams izdarīt viennozīmīgus un objektīvus secinājumus”, un pārtrauca. 2024. gadā publicēja atkal, bet iekļāva tajā tikai eksportētājus. Tad pārtrauca pavisam.
Kāpēc JV, kuras vadībā to varēja izdarīt jau vairākus gadus, uzņēmēju saraksta publiskošana tagad kļuva aktuāla? Jurēvics nosaka: “Es atzīstu kļūdu. Es arī būtu gribējis, ka tas būtu noticis ātrāk.”
Arī šī jautājuma nonākšana JV dienaskārtībā neesot saistīta ar priekšvēlēšanu periodu, bet ar ES sankciju kavēšanos.
Saraksts joprojām nav publicēts.
Ekonomikas ministrija skaidro, ka to liedz likums. Saeimas Aizsardzības komisija aprīļa beigās vērsās pie valdības, lai atrod tiesisku risinājumu, kā datus publiskot. Komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) Re:Baltica norāda, ka atbildes nav. “Mēģināsim paši atrast risinājumu negaidot,” viņš saka. Bergmanis domā, ka sarakstu varētu publiskot jau līdz parlamenta vasaras pārtraukumam, kas sākas 20. jūnijā. Centīšoties, bet apsolīt nevarot.
Jaunajā valdības deklarācijā atkal solīts pārtraukt tirdzniecību ar Krieviju un Baltkrieviju un uzņemties “vadošo lomu šī jautājuma virzībai arī ES formātā”.
Neatkarīgai žurnālistikai vajag neatkarīgu finansējumu
Pētījumi bieži top vairākus mēnešus. Ja Tev ir svarīgi, lai tie būtu un tos bez maksas varētu lasīt – atbalsti mūsu darbu!
Autore: Inese Braže
Redaktore: Sanita Jemberga
Ilustrācijas, tehniskais atbalsts, sociālie mediji: Ieva Strazdiņa
Sociālie mediji: Inese Braže
