“Izspiest tautu no zemes” – vai vēja parkus būvē, lai samazinātu zemes vērtību?

Vai vēja parkus būvē, lai samazinātu lauksaimniecības zemju vērtību un aizvāktu no tām lauksaimniekus? Šāds apgalvojums nav pamatots, un vēja turbīnu ietekme uz nekustamā īpašuma vērtību nav viennozīmīga.

Populārā Facebook video dezinformators Kaspars Pudniks intervē rakstnieku Arvīdu Deģi. Saruna ievirzās arī par vēja elektrostacijām un Deģis pauž:

“Tas cilvēks – viņš nedzīvos 300 vai 600 vai 800 metru rādiusā no šiem augstajiem torņiem, kas veido (..), ka cilvēkiem būs slimības un viss tas.” 

Tā nav līdz galam taisnība. Latvijā vēja turbīnas noteiktais minimālais attālums no dzīvojamajām un publiskām ēkām ir 800 metri. Tātad nevienam nav jādzīvo 300 vai 600 metru rādiusā ap vēja spēkstacijām.

Patlaban pētījumi liecina, ka vēja turbīnas nekaitē veselībai. Re:Check par to iepriekš rakstījis, piemēram, šeit.

Deģis turpina:

“Tas nozīmē, ka samazinās zemes vērtība un šie zemnieki jeb lauksaimnieki dabūs pa lēto pārdot un aizvākties prom. (..) Lielās korporācijas (..), ja viņi dabūs zemi pa lēto, tai pieaugs zemes vērtība (..) viņi uzpirks.”

Pudniks piebilst, ka vēja turbīnu mērķis ir “izspiest tautu no zemes”. Savukārt Deģis saka, ka “šobrīd jaudas esošās jau ir par daudz”.

Zemi, uz kuras atrodas vēja turbīnas, joprojām izmanto lauksaimniecībā. To dara, piemēram, ap vēja elektrostacijām Grobiņā un Tārgalē, pērn sarunā ar Re:Check skaidroja uzņēmuma Utilitas Wind valdes loceklis Renārs Urbanovičs. Lauksaimniekiem turbīnas netiek uzspiestas – viņi zemi vēja ražotājiem iznomā, saņemot par to nomas maksu. Mājsaimniecībām, kas atrodas divu kilometru rādiusā no turbīnām, pienākas naudas kompensācija. Arī Lietuvā zemēs ar vēja turbīnām norit lauksaimniecība, sarakstē Re:Check norāda Lietuvas Vēja enerģijas asociācija.

Vēja enerģiju attīsta, lai sasniegtu energoneatkarību. Pērn Latvija pati saražoja 81 % no elektrības patēriņa, no tā ar vēju ieguva nepilnus 3 %. Klimata ministrija cer aizlāpīt iztrūkumu ar vēja enerģiju. Re:Check iepriekš skaidrojis, ka ražot elektrību ar vēju ir lētāk nekā ar dabasgāzi vai oglēm.

Kā vēja turbīnas ietekmē nekustamā īpašuma vērtību?

Turbīnu ietekme uz lauksaimniecības zemēm nav daudz pētīta un pētījumi sniedz nevienozīmīgus rezultātus, kas atšķiras dažādās vietās.

Vācijas zinātnieki 2019. gadā nonāca pie slēdziena, ka 11 gadu laikā Saksijas-Anhaltes administratīvajās teritorijās, kurās bija lielāka vēja enerģijas kapacitāte, nedaudz vairāk palielinājās lauksaimniecības zemes cena. Savukārt pētījumos ASV Kanzasas štatā un Somersetas apgabalā secināts, ka vēja turbīnas lauksaimniecības zemē vai netālu no tās vērtību neietekmē. Aiovas Universitātes šogad publicētie provizoriskie rezultāti liecina, ka turbīnām štatā bijusi pozitīva ietekme, bet tā bija īslaicīga – pirmajos septiņos gados pēc turbīnu uzstādīšanas ir palielinājusies lauksaimniecības īpašumu vērtība, bet ilgtermiņā būtiskas ietekmes nav bijis. Taču ir iespējams, ka ilgtermiņa tendences ietekmēja kovida pandēmija.

Pērn novembrī nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Colliers konsultante Ingrīda Lazdiņa skaidroja, ka “Latvijā vēja parku attīstība ir salīdzinoši nesena, un līdz ar to datu vēl ir maz”. Patlaban var spriest, ka īstermiņā un vidējā termiņā zemes īpašnieki varot sagaidīt tirgus vērtības kritumu, taču to lielā mēra nosakot sabiedrības attieksme. Lazdiņa min, ka ilgtermiņā vēja parki reģionā veicina ekonomisko aktivitāti. Tie nozīmējot stabilus ienākumus no nomas maksām, bet jaunie elektrotīkli un ceļi padarot reģionu pievilcīgāku investīcijām.

Vairāki pētījumu liecina, ka vēja turbīnas samazina nevis zemes, bet dzīvojamā īpašuma vērtību. Piemēram, 2024. gada pētījumā par ASV mājokļiem, kuriem 10 kilometru attālumā ir viena vai vairākas vēja turbīnas. Zinātnieki konstatēja, ka vismaz viena no īpašuma redzama turbīna samazina vērtību par vidēji 1,12 %. Taču ir arī pētījumi, kuros atrasts pretējais. Pērn Lorensa Bērklija nacionālā laboratorija secināja, ka ASV skolu rajonos, kuros darbojas vēja turbīnas, īpašumu vērtība palielinās par aptuveni 3 % un tāda paliek vismaz nākamos desmit gadus (tālāk nepētīja). Savukārt vairāki pētījumi ASV liecina, ka zemes vērtība nedaudz samazinās, kad paziņo par turbīnas būvēšanu, bet atgriežas sākotnējā līmenī, kad projekts ir īstenots.

Tātad vēja turbīnu ietekme uz nekustamā īpašuma, tajā skaitā lauksaimniecības zemju, vērtību nav viennozīmīga un atšķiras dažādās vietās.

Vai Zviedrija neceļ vēja parkus mežos?

Raidījumā arī izskan:

“Zviedrijā viņiem ir lieli dabas parki. Viņi nekur nebūvē, nekur necērt mežus, nekur nebūvē tos monstrus. Viņiem ir ļoti daudz dabas parku, daudz dabas liegumu.”

Zviedrijas Dabas aizsardzības aģentūra Re:Check skaidro, ka vēja parkus būvē arī mežos. Tas, vai aizsargājamā teritorijā drīkst būvēt vēja turbīnas, ir atkarīgs no konkrētā gadījumā.

Latvijā dabas parkos, dabas liegumos un aizsargājamo ainavu apvidos ļauts būvēt vēja elektrostacijas, kuru spārnu diametrs nav lielāks par pieciem metriem un kuru augstākais punkts nepārsniedz 30 metrus. Dabas rezervātos tas nav atļauts.

Taču Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode sarunā ar Re:Check skaidro, ka turbīnu būvēšana aizsargājamās teritorijās faktiski nenotiek, jo ir virkne ierobežojumu, kas to padara gandrīz vai vispār neiespējamu. Piemēram, dabas liegumos nav pieļaujama zemes lietošanas kategorijas maiņa, kas būtu nepieciešama vēja turbīnu būvēšanai. “Tur [aizsargājamās teritorijās] arī nemēģina. Nav neviena projekta, kur kāds mēģinātu. Viņi izvairās no aizsargājamām teritorijām (..) un atkāpjas kilometru vai divus,” stāsta Strode.

Raidījuma viesis rada iespaidu, ka Zviedrijā ir vairāk aizsargājamo teritoriju nekā Latvijā. Taču ziemeļvalstī tikai 15 % sauszemes teritoriju ir aizsargātas, bet Latvijā – 18,7 %.

Re:Check Deģim platformā Facebook Messenger uzdeva jautājumus. Pēc atbildes saņemšanas raksts tiks papildināts.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami maldinošus ierakstus META platformās Facebook un Instagram. Par mūsu sadarbību ar META lasi šeit.

Plašāk par vērtējuma skalu un mūsu darba metodēm lasi šeit. Ja redzi apšaubāmu apgalvojumu, sūti to uz recheck@rebaltica.com vai dod ziņu mūsu sociālo mediju kontos.