Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Facebook populārs kļuvis fragments no laikraksta Ventas Balss 2020. gada publikācijas par vēja parkiem. Tajā teikts, ka ražotājiem par vēja enerģiju maksā četrreiz vairāk nekā ir biržas cena. Facebook ieraksta autors noklusē, ka teksts ir gandrīz četrus gadus vecs un situācija ir būtiski mainījusies. Patlaban obligātā iepirkuma ietvaros sniegtais atbalsts vēja enerģijas ražotājiem ir ievērojami samazināts.
Ar ierakstu dalījušies vairāk nekā 1000 cilvēku. Tajā pārpublicēti fizikas zinātņu doktora Visvalža Grāvera secinājumi:
“Grāveris ir pētījis Ekonomikas ministrijas datubāzes par to, cik tiek samaksāts par atjaunojamām enerģijām, salīdzinot ar tirgus jeb biržas cenu. Viņš konstatēja, ka par vēja saražoto enerģiju tiek samaksāts četras reizes vairāk nekā enerģija maksā biržā.”
Pirms 20 gadiem likumdevējs ieviesa atbalsta sistēmu uzņēmējiem, kas elektrību ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunīgajiem energoresursiem, piemēram, vēja stacijās un mazajās hidroelektrostacijās. Tika nolemts, ka elektroenerģiju no šiem ražotājiem iepirks dārgāk nekā tirgū. Ražotājiem noteiktā virskompensācija jeb obligātā iepirkuma komponente (OIK) tika iekļauta elektrības gala patērētāju rēķinos, bet kopš 2023. gada to ražotājiem maksā valsts.
Raksta publicēšanas laikā 2020. gadā OIK sistēmas ietvaros vēja saražotā elektrība tiešām tika iepirkta par gandrīz 3,7 reizes augstāku cenu. Taču tas ir mainījies. Pērn pirmajā pusgadā sadārdzinājums bija 1,55 reizes virs tirgus cenas. 2020. gadā vēja ražotā enerģija iegādāta par 15,8 miljoniem eiro, bet pagājušajā gadā pirmajā pusē – par 755 tūkstošiem. Pērn šāds atbalsts tika sniegts tikai vienam vēja enerģijas ražotājam SIA Vēja enerģija. Dati par otro pusgadu vēl nav publicēti.
Gadu gaitā pakāpeniski samazinājies arī kopējais ražotāju skaits, no kuriem valsts OIK ietvaros iegādājās elektrību. Piemēram, 2020. gada sākumā tie bija 337, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā – seši. OIK atbalstu pakāpeniski samazināja pēc tam, kad atklājās krāpšanās ar nepamatoti piešķirtām OIK atļaujām.
Vai OIK atbalsts vēja stacijām būs arī turpmāk?
Nākotnē uzbūvētajiem vēja parkiem šādu atbalstu sniegt nav paredzēts, Re:Check sarakstē skaidroja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Baiba Jakobsone. Vēja enerģijas projekti tiekot attīstīti, balstoties uz tirgus principiem un bez valsts subsīdijām.
Ražotāji gan atbalstu arvien vēlas. Vēja enerģijas asociācijas izpilddirektora pienākuma izpildītāja Katrīna Duka-Gulbe telefonsarunā Re:Check pauda nozares uzskatu, ka ir svarīgi, lai valsts garantē kādu noteiktu enerģijas cenu. Piemēram, ja enerģiju saražo par zemāku cenu, tad valsts segtu starpību. Duka-Gulbe teica, ka ir dažādi instrumenti, ko varētu ieviest, bet viss vēl ir izpētes procesā un pašlaik nekas nav plānots.
Vai lieki saražotā elektrība nonāk “izgāztuvē”?
Tālāk tekstā pausts:
“Savukārt vējš ražo elektrību tikai tad, kad ir vējains, nevis tad, kad valstij šo elektrību vajag. “Tādai elektrībai nav tirgus vērtības, jo prece ir vērtīga tikai tad, ja tai ir pieprasījums. Ja to saražoto kilovatu ir par daudz, jāmaksā nauda par to nogādāšanu izgāztuvē,” skaidro Grāveris.”
Baiba Jakobsone no KEM skaidro, ka ar vēju par daudz saražoto elektrību pārdod Nord Pool biržā un eksportē. Nord Pool biržā elektrības ražotāju un patērētāju pārstāvji katru dienu iesniedz savus solījumus nākamajai dienai un atbilstoši piedāvājumam un pieprasījumam tiek noteikta biržas cena. Ja nākamajā dienā rodas neparedzētas izmaiņas, ražotāji un patērētāji var iesniegt pieteikumus biržā par papildu pārdošanas vai pirkšanas apjomiem. Lieki saražoto elektrību var Baltijas ietvaros pārdot arī balansēšanas tirgū, piemēram, izmantošanai elektriskajos boileros katlumājās.
Cik efektīvas ir vēja elektrostacijas?
Tekstā minēts:
“Grāveris ir veicis Latvijas vēja parku izstrādes analīzi. Gada griezumā tie ir saražojuši tikai ap 20% no enerģijas, kas tiem būtu jāsaražo, ja spētu visa gada garumā darboties ar nominālo jaudu (kā to spēj termoelektrostacijas un kodolelektrostacijas). Turklāt pusi no visa gada laika tie ir strādājuši ar jaudu mazāku par 10%, jo nav bijis pietiekami stiprs vējš.”
Vēja enerģijas asociācijas padomes loceklis Renārs Urbanovičs skaidro, ka vēja stacijas ar maksimālo jaudu darbojas tad, kad vēja ātrums ir no 11,5 līdz 13 metriem sekundē. Vecākos vēja parkos, piemēram, Grobiņas pagastā efektivitāte tiešām ir aptuveni 20%, bet modernākos parkos – Latvijā tāds ir 2022. gadā atklātais parks Tārgalē – tā pārsniedzot 30%. Savukārt 165 metrus vai augstāku vēja turbīnu efektivitāte varētu sasniegt 35–40%, stāsta Urbanovičs.
Tekstā minēts, ka termoelektrostacijas un hidroelektrostacijas spēj apgādāt Latviju ar elektroenerģiju. Pagājušā gadā hidroelektrostacijas saražoja 45,7% no Latvijas elektrības patēriņa, bet citus gadus vēl mazāk. Pārējo nāktos segt termoelektrostacijām, kurās kā galveno kurināmo izmanto dabasgāzi. Tā ir būtiski dārgāks resurss. Plašāk par to Re:Check rakstījis šeit. Pēc 2021. gadā Deutsche Bank apkopotās informācijas Eiropas Savienībā elektrības ražošanai ar iekšzemes un jūras vēja stacijām ir zemākas izmaksas nekā ražošanai ar dabasgāzi vai oglēm. Prognozējams, ka līdz 2030. gadam izmaksu starpība augs. Arī Starptautiskā enerģētikas aģentūra ziņoja, ka 96% no 2023. gadā atklātajām iekšzemes vēja un liela mēroga saules elektrostacijām bija zemākas ražošanas izmaksas nekā jaunuzceltām ogļu un dabasgāzes spēkstacijām.
Pēc raksta publicēšanas Duka-Gulbe vēstulē precizēja telefonsarunā teikto: “Lai saglabātu Baltijas līmenī konkurētspēju un veicinātu vēja enerģijas attīstību Latvijā, būtu jāpārdomā tā saucamā CFD (contract of difference – līgums ar starpību) ieviešana – tas ir divpusējs līgums, ko slēdz elektroenerģijas ražotājs un valsts, un tas nosaka elektroenerģijas bāzes cenu izsoles kārtībā. Šāda mehānisma ieviešana samazinātu risku un reducētu kapitāla izmaksas īpaši atkrastes vēja parku projektiem.”*
Secinājums: Obligātā iepirkuma ietvaros sniegtais atbalsts elektroenerģijas ražotājiem ir sarucis – gan pēc ražotāju skaita, gan pēc atvēlētajiem līdzekļiem. Jaunākie dati liecina, ka patlaban OIK atbalstu saņem tikai viens vēja elektroenerģijas ražotājs. Pērn OIK ietvaros no vēja ražoto elektrību iepirka par cenu, kas ir nevis četras, bet 1,55 reizes augstāka par tirgus cenu. Ar vēju ražot elektroenerģiju ir lētāk nekā ar dabasgāzi vai oglēm.
* Papildināts 12.03.2025.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
