Konvencija neapdraud valsts suverenitāti un nācijas identitāti
Trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas
Sociālajos medijos popularitāti guvis gandrīz stundu garš video par Stambulas konvenciju – Eiropas Padomes izstrādāto līgumu, kura mērķis ir novērst vardarbību pret sievietēm un ģimenē. Video balstīts uz maldinošiem argumentiem un nekorektu konvencijas pantu interpretāciju.
Sociālais dzimums un atbilstība Satversmei
Video ar katra konvencijas panta apspriešanu sākotnēji publicēts TikTok, kur tam ir 25 tūkstoši skatījumu. Vēlāk citi to pavairoja arī Facebook. Video vairākkārt pieminēts risks, ka konvencija nonākšot pretrunā ar Satversmi. Piemēram, runāts par konvencijā iekļautajām definīcijām un ka tās “3. pantā maina jēdzienu dzimums uz sociālo konstrukciju”:
“Tātad līdztiesība šajā dokumentā vairs nav vienlīdzība starp vīrieti un sievieti bioloģiskā nozīmē, bet starp dažādiem sociāliem dzimumiem.”
Tā nav taisnība. Konvencija skaidri pasaka, ka “galvenais veids, kā novērst vardarbību pret sievietēm, ir sieviešu un vīriešu līdztiesības de jure un de facto īstenošana”. Tajā arī teikts, ka vēsturiski ir izveidojies sieviešu un vīriešu varas nevienlīdzīgs sadalījums, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes. Tātad nav pamata teikt, ka dokumentā nav runāts par vienlīdzību starp sievieti un vīrieti.
Video arī teikts:
“Tas ir ideoloģisks pagrieziens, kas Latvijā var nonākt pretrunā ar Satversmes 110. pantu, kur laulība ir starp vīrieti un sievieti, un ar preambulu, kur noteikta latviešu nācijas identitāte.”
Konvencijai nav ietekmes uz laulību regulējumu dalībvalstīs, tajā arī nav teikts, kāda veida laulības būtu ieteicamas. Satversmes tiesā jau pirms vairākiem gadiem tika skatīta lieta par konvencijas atbilstību Satversmes ievadam un vairākiem tās pantiem, tajā skaitā 110. pantam. Satversmes tiesa vērsa uzmanību, ka konvencijas piemērošanas joma “aptver tikai vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izskaušanu un apstrīdētais regulējums neuzspiež nekādu īpašu laulības vai ģimenes formu pieņemšanu vai ieviešanu”.
Konvencijas 3. pants skaidro, ka “ar terminu “sociālais dzimums” tiek saprastas sociālās lomas, uzvedība, nodarbošanās un īpašības, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem”.
Tas ir īpašību kopums, ko veido konkrētas sabiedrības vai kultūras priekšstati par dzimumiem. Sociālais dzimums konvencijā definēts, jo vardarbība pret sievietēm bieži vien ir saistīta ne tikai ar fiziskām dzimumu atšķirībām, bet arī ar dzimumu lomām, stereotipiem un sabiedrībā pieņemtām normām par to, kā viņām būtu jāizturas vai jārīkojas.
Nevalstiskās organizācijas
Video autors atsaucas arī uz konvencijas 9. pantu, kurā teikts, ka dalībvalstīm jāatbalsta nevalstiskās organizācijas un pilsoniskā sabiedrība.
“Atkal izklausās labi, taču skaidrojošais ziņojums precizē, ka šīs organizācijas tiek uzskatītas arī par sabiedrības attieksmju maiņas instrumentiem. Tādējādi nevalstiskās organizācijas ne tikai palīdz upuriem, bet arī īsteno pāraudzināšanas politiku.”
Taču paskaidrojošajā ziņojumā (latviešu valodā lasāms šeit) par 9. pantu nekas tāds nav teikts. Par šo pantu ziņojumā norādīts, ka valstīm ne tikai jānovērtē šo organizāciju darbība, bet arī jāsekmē un jāatbalsta tās. Tajā skaidrots, ka šī panta mērķis ir “uzsvērt būtisko ieguldījumu, ko sniedz šīs dažādās organizācijas, lai novērstu un apkarotu visas tādas vardarbības izpausmes, uz kuru attiecas šī Konvencija”.
Koordinējošā iestāde
Video biedē arī ar konvencijas 10. pantu par koordinējošo iestādi:
“Valstij jāizveido īpaša koordinācijas iestāde, kas uzrauga konvencijas īstenošanu. Praktiski šī institūcija kļūst par ideoloģiskās kontroles centru, kas pārrauga vai valsts politika, izglītība, mediji un pat tiesas pietiekami īsteno dzimuma līdztiesības mērķus.”
Konvencijas pantā par koordinējošo iestādi teikts, ka valstis norāda vai izveido vienu vai vairākas iestādes, kas atbild par tās politikas un pasākumu saskaņošanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, kuri paredzēti, lai novērstu un apkarotu jebkādu vardarbību, uz ko attiecas konvencija. Tātad nav arī pamata biedēšanai ar kādu “ideoloģiskās kontroles centru” un nav arī obligāti jāveido jauna iestāde. Latvijā šī koordinējošā iestāde ir Labklājības ministrija (LM), Re:Check apstiprināja pati ministrija. Šī ir standarta prakse – kad Latvija ratificē jebkuru starptautisku konvenciju, vienmēr tiek noteikta atbildīgā ministrija, kas koordinē tās izpildi. Video pausto apgalvojumu par ideoloģisku kontroli par nepatiesu sauc arī LM.
Plašsaziņas līdzekļi
Video apspriež arī konvencijas 17. pantu par privātā sektora un plašsaziņas līdzekļu līdzdalību:
“Valstij jāmotivē privātais sektors un mediji veicināt nestereotipisku dzimumu attēlojumu un izvairīties no sieviešu un vīriešu aizspriedumainas reprezentācijas. Faktiskā nozīme – konvencija prasa ideoloģisku ietekmi uz medijiem un reklāmām. Plašaziņas līdzekļiem jāpārskata saturs, lai tas atbilstu džendera principam.”
Video autors turpina, ka Latvijā tas varot kļūt par “vārda brīvības ierobežojumu, ja mediji tiek sodīti vai diskriminēti par tradicionālu ģimenes vērtību attēlojumu.”
Pirmkārt, šajā pantā nav runāts par nestereotipisku dzimumu attēlojumu vai “džendera principiem”. Tajā norādīts, ka valstis mudina privāto sektoru un medijus piedalīties politikas izstrādē un sagatavot vadlīnijas, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un palielinātu viņu cieņas respektēšanu. Tāpat teikts, ka sadarbībā ar privāto sektoru jāveicina bērnu, vecāku un pedagogu prasme rīkoties informācijas un saziņas vidē, kurā ir pieejami seksuāla un vardarbīga satura materiāli, kuri ir pazemojoši un var būt kaitīgi.
Otrkārt, nedz konvencijas pantā, nedz tā skaidrojumā par mediju sodiem vai diskrimināciju nav ne runas. Gluži pretēji, arī konvencijas pantā un paskaidrojošajā ziņojumā par plašsaziņas līdzekļiem uzsvērta vārda brīvība un neatkarība.
Paskaidrojošajā ziņojumā norādīts, ka dalībvalstīm ir pienākums mudināt privāto sektoru, informācijas un sakaru tehnoloģiju sektoru un plašsaziņas līdzekļus piedalīties ne tikai politikas izstrādē un centienos novērst vardarbību pret sievietēm, bet arī piedalīties to īstenošanā. Katram uzņēmumam pašam jāpieņem lēmums, vai un kā rīkoties.
Imigrācija
Video piesaukta arī konvencijas nodaļa par migrāciju un patvērumu, kā arī 59. pants par uzturēšanās statusu. Bez jebkādiem pierādījumiem apgalvots, ka “praksē šī norma ir kļuvusi par kanālu imigrācijas sistēmas apiešanai”. Tiek pausts arī, piemēram:
“Latvijai pastāv risks, ka bēgļu un uzturēšanās atļauju sistēma tiks paplašināta, iekļaujot subjektīvus dzimuma vai identitātes iemeslus.”
Konvencijas 59. pants paredz aizsargāt vardarbības upurus, kuru uzturēšanās atļauja ir atkarīga no laulātā vai partnera. Piemērs varētu būt sieviete, kura drīkst uzturēties konvencijas dalībvalstī, jo vīram ir darba vīza. Šādā gadījumā, ja sieviete cieš no vīra vardarbības, viņa varētu tomēr nešķirties, jo šķiršanās apdraudētu viņas tiesības uzturēties valstī. Minētais pants paredz, ka īpaši smagos gadījumos valstis mēģina novērst šādas situācijas, piešķirot no vardarbības cietušajam dzīvesbiedram patstāvīgu uzturēšanās atļauju neatkarīgi no attiecību ilguma. Tāpat pantā minēts, ka dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt to, ka vardarbīgā partnera izraidīšanas gadījumā upuris varētu lūgt patstāvīgu uzturēšanās atļauju, nevis doties līdzi varmākam uz citu valsti.
Šo maldu pamatošanai iepriekš sociālajos medijos izmantoja 2023. gadā publicētu konvencijas ieviešanas uzraugošās institūcijas GREVIO ziņojumu par Īriju. Re:Check par to rakstīja šeit. Jau tolaik Eiropas Padomes preses sekretārs Endrjū Katings Re:Check apstiprināja, ka tādiem apgalvojumiem nav nekāda pamata: “Ne GREVIO ziņojumā par Īriju, ne Stambulas konvencijā nav prasīts, lai valstis nešķirojot uzņemtu trešo valstu valstspiederīgos vīriešus un sievietes vai aizliegtu izraidīt migrantus, kuri ir veikuši izvarošanu vai slepkavību.”
GREVIO
Video biedē arī ar ekspertu grupu vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanai jeb GREVIO. Tā uzrauga, ka dalībvalstis īsteno konvenciju. Par šīs grupas lomu runāts konvencijas 66. pantā. Video autors pauž, ka GREVIO apdraudot tautas suverenitāti un “parlamentāro neatkarību”:
“GREVIO nav demokrātiski leģitimēta institūcija, bet var ietekmēt likumdošanu. Tas apdraud tautas suverenitāti.”
GREVIO ir starptautiska un neatkarīgu ekspertu grupa, kas regulāri auditē valstu progresu konvencijas mērķu sasniegšanā, publicē ziņojumus par rezultātiem un iesaka tālāku rīcību. GREVIO veido 15 eksperti no dažādām valstīm, tostarp juristi, kriminologi un psihologi. Viņus reizi četros gados ievēl Stambulas konvencijas ratificējušo valstu pārstāvji. Ne konvencijā, ne paskaidrojošajā ziņojumā nav minēts, ka GREVIO ir tiesības lemt par valsts politiku, kādu sodīt vai atņemt valstīm suverenitāti. Latvijā likumus pieņem demokrātiski ievēlēts parlaments, un neviena ekspertu grupa suverenitāti neapdraud. Par maldiem saistībā ar GREVIO Re:Check iepriekš rakstīja, piemēram, šeit.
Secinājums: Sociālo mediju video izteikti vairāki maldinoši apgalvojumi par Stambulas konvenciju. Tajā nepamatoti biedē ar “džendera principiem” vai ideoloģiju un migrantiem. Konvencijas koordinējošā iestāde Latvijā ir Labklājības ministrija, nevis kāds jauns “ideoloģiskās kontroles centrs”. GREVIO var izteikt rekomendācijas, bet neiejaucas valstu suverenitātē vai parlamentārajā neatkarībā.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto, vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
