Drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta
Maldinošas un nepatiesas informācijas izplatīšana par Stambulas konvenciju nav beigusies arī pēc tās ratificēšanas Saeimā. Platformā Twitter jeb X cilvēki dalās ar apgalvojumu, ka konvencija liek dalībvalstīm uzņemt imigrantus un neļauj izsūtīt tos, kas veikuši smagus noziegumus. Skaidrojam, kāpēc tā nav taisnība.
Pēc Stambulas konvencijas ratificēšanas Saeimā daži X lietotāji savas negatīvās attieksmes pamatošanai izmantoja šā gada novembrī publicētu konvencijas ieviešanas uzraugošās institūcijas GREVIO ziņojumu par Īriju.
Piemēram, bijusī Saeimas deputāte bijusī Saeimas deputāte, tagad Nacionālās apvienības pārstāve, Elīna Treija rakstīja:
“SK pieņemta. Sekos GREVIO ziņojumi. Pēc tam hibrīdkarš uz RU un BLR robežas liksies ziediņi, jo sekos melnīgsnēju sieviešu plūsmas, kurām, aizbildinoties ar vardarbību mājās, būs tiesības, GREVIOprāt, uz patvērumu.”
Biedēšanā par migrantiem un konvenciju pievienojas arī ekonomists Mārtiņš Krusts:
“Šokējošs dokuments: Stambulas Konvencija uzspiež Īrijai migrantu uzņemšanu, kas apdraud vietējo sieviešu drošību. Šī paša panta dēļ iepriekš Eiropas valstis tika spiestas neizraidīt izvarotājus un slepkavas.”
Abi ieraksti platformā X kopā skatīti vairāk nekā 50 tūkstošus reižu.
Tie ir maldinoši. Ne ierakstā redzamajā ziņojuma nodaļā “Migrācija un patvērums”, ne citur ziņojumā nekas tāds nav atrodams. To, ka šie apgalvojumi nav pamatoti, sarakstē ar Re:Check apstiprināja arī Eiropas Padomes preses sekretārs Endrjū Katings: “Jūsu minētajiem apgalvojumiem nav nekāda pamata. Ne GREVIO ziņojumā par Īriju, ne Stambulas konvencijā nav prasīts, lai valstis nešķirojot uzņemtu trešo valstu valstspiederīgos vīriešus un sievietes vai aizliegtu izraidīt migrantus, kuri ir veikuši izvarošanu vai slepkavību.”
GREVIO ir starptautiska un neatkarīgu ekspertu grupa, kas regulāri auditē valstu progresu konvencijas mērķu sasniegšanā. Minētajos ierakstos platformā X redzamā nodaļa ir par SK 59. pantu, kas paredz aizsargāt vardarbības upurus, kuru uzturēšanās atļauja ir atkarīga no laulātā vai partnera. Piemērs varētu būt sieviete, kura drīkst uzturēties Īrijā, jo vīram ir darba vīza. Šādā gadījumā, ja sieviete cieš no vīra vardarbības, viņa varētu tomēr nešķirties, jo šķiršanās apdraudētu viņas tiesības uzturēties valstī.
Konvencijas 59. pants paredz, ka īpaši smagos gadījumos valstis mēģina novērst šādas situācijas, piešķirot no vardarbības cietušajam dzīvesbiedram patstāvīgu uzturēšanās atļauju neatkarīgi no attiecību ilguma. Tāpat pantā minēts, ka dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt to, ka vardarbīgā partnera izraidīšanas gadījumā upuris varētu lūgt patstāvīgu uzturēšanās atļauju, nevis doties līdzi varmākam uz citu valsti.
GREVIO ziņojumā ekspertu grupa apraksta situāciju Īrijā un sniedz vairākus ieteikumus. Piemēram, uzlabot sieviešu informēšanu, ieviest konkrētas vadlīnijas šādu situāciju izvērtēšanai un piedāvāt risinājumus, neprasot par to samaksu. Ziņojumā nav teikts nekas par imigrantu uzņemšanu jeb “plūsmām” vai izvarotāju un slepkavu aizsargāšanu. Tāpat jānorāda, ka GREVIO Īrijai neko neuzspiež. Proti, ziņojumā paustas nevis pavēles, bet ieteikumi, kurus valsts pati var izvēlēties ņemt vai neņemt vērā.
Jāpiebilst, ka patlaban Latvijā Imigrācijas likums nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju anulē, ja ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu noziegumā, par ko Latvijas likumā paredzēta brīvības atņemšana uz diviem gadiem vai ilgāku laiku. SK nekādā veidā to neplāno mainīt.
Elīna Treija sarakstē ar Re:Check platformā X solīja sniegt atbildi, taču to neizdarīja. Savukārt Krusts atbildi pēc būtības nesniedza un aicināja tās meklet pie neatkarīgiem juridisko zinātņu ekspertiem.
Secinājums: Stambulas konvencija neliedz izraidīt ārzemniekus, kas veikuši smagus noziegumus. Tā paredz nevis veicināt migrāciju no citām valstīm, bet aizsargāt vardarbības upurus, kuru uzturēšanās atļauja valstī ir atkarīga no laulātā vai partnera, sniedzot viņiem tiesības turpināt atrasties valstī pat šķiršanās gadījumā.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
