Vai vēja parkiem atceļ ietekmes uz vidi novērtējumu?
Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo
Saeimas deputāte Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā) sociālajos medijos stāsta, ka valdība virza grozījumus, ar kuriem vēja parkiem plānots atcelt ietekmes uz vidi novērtējumu. Tā nav taisnība. Re:Check šādus grozījumus neatrada. Plānus atcelt ietekmes uz vidi novērtējumu vēja parkiem noliedz arī atbildīgā Klimata un enerģētikas ministrija.
Petraviča 28. augustā Facebook publicēja video no Saldus novada. Politiķe iestājas pret “vēja monstru” būvniecību un video parakstā arī norāda:
“Mūsu valdība virza grozījumus, ka vides izvērtējums vairs vispār nebūs nepieciešams!”
Līdzīgi politiķe izsakās video:
“Tas arī, ko šobrīd dara valdība – virza grozījumus, lai atvieglotu vēja parku būvniecību, neprasot saskaņošanu par vidi, jo vēja parki esot ļoti tīri, nekādu piesārņojumu nerada. Par ko mēs vispār runājam?”
Ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas vajadzīga, lai novērtētu plānoto darbu ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai arī aizliedz darbību, ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības. Likumā teikts, ka vēja elektrostaciju būvniecībai šāds novērtējums ir vajadzīgs. Tas attiecas, piemēram, uz ietekmi uz cilvēku, bioloģisko daudzveidību, zemes dzīlēm, ūdeni, klimatu, ainavu, kultūras un dabas mantojumu.
Re:Check publiski pieejamā informācijā un Valsts kancelejas Tiesību aktu projektu mājaslapā neatrada, ka tiktu virzīti grozījumi šī novērtējuma atcelšanai vēja parkiem. Arī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) Re:Check noliedza, ka šādus priekšlikumus būtu virzījusi.
Praksē ir bijuši gadījumi, kad ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) maina projekta aprises. LTV raidījums Aizliegtais paņēmiens jūnijā padziļināti analizēja, kā IVN ietekmēja vēja parku Vidzemē. Tur no sākotnēji iespējamajām 93 turbīnām pēc IVN izvērtējuma palikušas 38, kurām dota “zaļā gaisma”.
Vēja parku kritiķu vidū neapmierinātību izpelnījies ministrijas plāns svītrot vēja elektrostacijas no piesārņojošu objektu saraksta. KEM norāda, ka līdz šim tās šajā sarakstā bijušas, taču praksē īpaša uzraudzības kārtība nav bijusi. Tā kā gaidāma plaša jaunu vēja parku būvniecība, šādai uzraudzībai esot jābūt – tam līdz gada beigām izstrādāšot speciālu regulējumu. Taču iepriekš minētais nenozīmē, ka vēja parkiem nebūtu vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums. Tāpat KEM plāno nedaudz paplašināt pašvaldībām tiesības lemt par vēja parkiem.
Re:Check jautāja Petravičai, kāpēc stāsta par ietekmes uz vidi novērtējuma atcelšanu. Deputāte atsaucās uz iepriekš minēto ieceri atcelt C kategorijas piesārņojošas darbības klasifikāciju vēja elektrostacijām (VES). Viņa pauž, ka grozījumu mērķis esot vienkāršot esošo kārtību atļaujas saņemšanai. “Līdz ar to, ja VES tiek uzskatītas par objektiem, kas nepiesārņo vidi, netiks arī izvērtēti vides piesārņošanas riski, jo tādi taču it kā nepastāvot,” rakstiskā atbildē norāda politiķe. Pilnu atbildi lasi šeit. Taču tā nav taisnība. Kā skaidrots iepriekš, vēja elektrostaciju svītrošana no šī saraksta nenozīmē, ka tiem nebūs vajadzīgs ietekmes uz vidi novērtējums.
Deputāte video arī pauda, ka vēja parku dēļ tiek iznīcinātas putnu sugas un cilvēku veselība pakļauta dažādiem riskiem. Re:Check vairākkārt rakstījis par līdzīgiem apgalvojumiem, piemēram, šeit, šeit un šeit.
Re:Baltica jau vēstīja, ka Petraviča šogad Facebook publicējusi vismaz 15 ierakstus, kuros vēršas pret vēja parku iecerēm, tajā skaitā izplatot maldinošu informāciju. Viņa arī nepamatoti biedēja, ka saules paneļu parki kaitē veselībai.
Secinājums: Nav tiesa, ka valdība virza grozījumus, lai atceltu ietekmes uz vidi novērtējumu vēja parkiem. Tāda priekšlikuma nav, un šādas ieceres virzīšanu noliedz arī atbildīgā ministrija.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
