Ap vēja turbīnām 15 kilometru rādiusā nebūs nekādas dzīvības – ar šādu kliedzošu apgalvojumu Facebook dalījušies 1300 cilvēku. Tam iemesls esot “vibrācijas” un “elektromagnētiskais lauks”. Ierakstā paustais ir pretrunā ar zinātnisko literatūru.
Kāds pazīstams maldinātāju kolektīvs savā Facebook lapā raksta:
“Vismaz 15 km rādiusā ap katru vēja torni nebūs dzīvības formas! Iznīks bites, būs sauss, vibrācijas, el. magnētiskais lauks! Dalies!”
Nav nekādu pierādījumu, ka 15 kilometru rādiusā ap vēja turbīnām nevar eksistēt “dzīvības formas”.
Vai ap turbīnām ir bīstamas “vibrācijas”?
Drīzāk nav taisnība
Nav skaidrs, kādēļ ieraksta autors runā par 15 kilometru rādiusu, taču līdzīgi apgalvojumi izskanējuši vairākās vēja enerģijas pretinieku vietnēs. Proti, ka dzīvošana 15 kilometru attālumā no vēja turbīnām kaitē cilvēku veselībai.
Aptaujās neliels skaits ap vēja turbīnām dzīvojošo ir sūdzējušies par dažādām veselības kaitēm, ko, pēc viņu domām, izraisījusi turbīnu infraskaņa. Infraskaņa ir skaņa ar tik zemu frekvenci, ka cilvēki to nedzird.
Pētnieki lēš, ka infraskaņas un vēja turbīnu it kā radītie simptomi cilvēkiem varētu būt “galvā”. Piemēram, vairākos eksperimentos ar infraskaņu novērots, ka visbiežāk simptomus jūt tieši tie, kas jau iepriekš uztraukušies par infraskaņu (neatkarīgi no tā, vai eksperimentā izmantota infraskaņa vai placebo).
Par to liecina arī zinātnieku veikto aptauju rezultāti. Piemēram, pirms 2021. gada somu pētnieku aptaujā aptuveni 5% respondentu ziņoja par simptomiem. To vidū biežāk bija cilvēki, kurus kaitinājusi vēja turbīnu dzirdamā skaņa un gaismas, kuriem jau bija kāda hroniska kaites un tie, kas uzskatīja, ka viņus nepietiekami informēja pirms turbīnu būvēšanas. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī britu pētnieki. Šajā pētījumā respondenti paralēli pildīja arī psiholoģiskus testus. To rezultātā pētnieki secināja, ka vēja turbīnu it kā kaitīgo ietekmi visvairāk jutuši nervozi, pesimistiski un uz negatīvām emocijām tendēti cilvēki, kā arī tie, kuriem nav viegli tik galā ar neapmierinātību.
Šogad martā neatkarīga Austrālijas zinātnieku grupa publicēja pētījumu, kurā cilvēkus 72 stundas pakļāva infraskaņai, lai imitētu vēja turbīnu iespaidu. Viņi secināja, ka tā neizraisa veselības traucējumus.
Vai ap turbīnām ir bīstams magnētiskais lauks?
Nav taisnība
Tā nav taisnība. Kā norāda Vides pārraudzības valsts dienests, “vēja elektrostacijas radītais elektromagnētiskais lauks pēc intensitātes ir salīdzināms ar sadzīves elektrotehnikas radīto un jau 10 metru rādiusā no ģeneratora ir nenozīmīgs.”
To apliecina arī zinātniski pētījumi. Piemēram, Kanādā pie vēja turbīnām vidējais magnētiskā lauka plūsmas blīvums ir 0,09 mikroteslas. Tas ir 36 reizes mazāk nekā ledusskapim, 90 reizes mazāk nekā trauku mazgājamai mašīnai un 636 reizes mazāk nekā fēnam. Latvijas likumos maksimālais pieļaujamais drošais magnētiskā lauka plūsmas blīvums ikdienas apstākļiem ir 185–1100 reizes lielāks par to, kas ir pie vēja turbīnām.
Kā vēja turbīnas ietekmē dzīvniekus?
Trūkst konteksta
Sauszemes vēja turbīnu būvēšana, visticamāk, liek dzīvniekiem pamest teritoriju. Pērn decembrī Somijas Dabas resursu institūts apkopoja 84 akadēmiskus pētījumus par dzīvnieku pārvietošanos saistībā ar vēja parkiem 22 valstīs. Viņi secināja, ka aptuveni divās trešdaļās pētījumu novērots, ka dzīvnieki maina dzīvesvietu. Somu institūts lēš, ka pārējos pētījumos bijušas metodoloģijas nepilnības, piemēram, mazs pētāmo dzīvnieku skaits vai nepilnīga informācija par sākotnējo dzīvnieku skaitu. Visbiežāk turbīnas ietekmē pūces, dzērves, vistveidīgos putnus un briežus; tie pārvietojas vidēji piecu kilometru attālumā. 2021. gadā Portugāles pētnieki apkopoja zinātnisko literatūru par putniem, tajā skaitā par viņu uzvedību ap jūrā izvietotajām vēja turbīnām. Putnu dzīvesvietas maiņu konstatēja aptuveni 40% pētījumu. Taču, lai gan daļa dzīvnieku pamet turbīnu apkārtni, teikt, ka 15 kilometru attālumā “nebūs dzīvības formu”, ir pārspīlējums.
Tāpat sociālajos medijos izskan apgalvojumi, ka turbīnas lielos apjomos nogalina dzīvniekus. Putni, sikspārņi un kukaiņi tajās tiešām mēdz ieskriet un iet bojā. Taču putniem un sikspārņiem vēja turbīnas ir salīdzinoši neliels drauds (kukaiņu gadījumā šis temats nav daudz pētīts). Piemēram, kaķi ASV gadā nogalina 10 tūkstošus reižu vairāk putnu nekā vēja turbīnas, bet saskare ar naftas izplūdumiem – 3 reizes vairāk. Plašāk par to Re:Check rakstījis iepriekš (šeit). Vēja enerģija nav perfekta taču Facebook ierakstā noklusēta alternatīvas – fosilā kurināmā – ietekme. Piemēram, lai iegūtu gigavatstundu enerģijas, fosilais kurināmais nogalina 19 reizes vairāk putnu – to secinājuši Singapūras pētnieki, apzinot putnu nāvju skaitu enerģijas ražošanas laikā.
Tāpat ierakstā nav minēts, kā fosilais kurināmais izraisa globālo sasilšanu un līdz ar to klimata pārmaiņas. Klimata pārmaiņas saasina jau tā apjomīgo dzīvnieku izmiršanu. Jaunākajā ANO Starptautiskās Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumā norādīts, ka atkarībā no tā, par cik palielināsies globālā temperatūra, augsts izmiršanas risks ir 5–55% mugurkaulnieku un 10–80% bezmugurkaulnieku sugu (pieņemot, ka daļai dzīvnieku izdosies pielāgoties).
Secinājums: Nav pamata apgalvot, ka 15 kilometru rādiusā ap vēja turbīnām “nebūs dzīvības formu”.
Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.
Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to mums uz recheck@rebaltica.com
Par projektu: Re:Check ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica paspārnē strādājoša faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija. Pārbaudīto faktu vērtējumam izmantojam sešas iespējamās atzīmes un krāsas: patiesība (izteikums ir precīzs un faktoloģiski pierādāms), tuvu patiesībai (apgalvojums ir lielākoties patiess, taču ir pieļautas sīkas neprecizitātes), puspatiesība (apgalvojums satur gan patiesu, gan nepatiesu informāciju, daļa faktu ir noklusēta), drīzāk nav taisnība (apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs), trūkst konteksta – tiek salīdzinātas nesalīdzināmas lietas, izteikums ir pretrunā ar paša iepriekš teikto vai darīto vai trūkst būtiskas papildu informācijas un nav taisnība (apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors neapzināti maldina vai melo). Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
NEATKARĪGAI ŽURNĀLISTIKAI VAJAG NEATKARĪGU FINANSĒJUMU
Ja Jums patīk Re:Baltica darbs, atbalstiet mūs!
Konts: LV38RIKO0001060112712
Tagad ziedo arī ar Mobilly! Lai to izdarītu, lietotnes ziedojumu sadaļā atrodiet mūsu zīmolu un sekojiet tālākajām norādēm.
